Reimonds Holls, creation.com
Tulkoja – TITAM DIVI
Polija tolaik vēl atradās aiz “dzelzs priekškara”. Tā bija 1972. gada vasara, un es kopā ar studiju biedriem ceļoju uz šo valsti. Mūsu augstākā izglītība ietvēra kursu par marksismu, un mēs vēlējāmies redzēt kaut ko no tā sekām praksē.
Pa ceļam, iebraucot Austrumvācijā, es izjutu zināmu satraukumu; es vēl nekad nebiju šķērsojis “Berlīnes mūri”. “Neitrālā zona” un neglītais cietuma aizsargmūris, kas nošķīra Austrumvāciju un Rietumvāciju, deva stindzinošas sajūtas.
Vēl stindzinošāka bija Aušvicas koncentrācijas nometne Polijas dienvidos. Es redzēju augstās čupās sakrautus matus, brilles un zobus, kā arī gāzes kameras, kurās tika nežēlīgi iznīcināti tūkstošiem upuru. Bija vasara, bet putni nedziedāja. Gaisā virmoja nāve. Poļu zēns, kurš bija mūsu gids, čukstēja: “Mani vecvecāki nomira šajā nometnē. Mans pienākums ir darīt cilvēkiem zināmu, kas notika”.
Pamatjautājums
Trīs gadus vēlāk mēs ar sievu devāmies apciemot vēstuļu draudzeni no Austrumvācijas, Doroteju, kurai nebija atļauts mūs apciemot. Mēs atkal šķērsojām “Neitrālo zonu” un devāmies aiz Berlīnes mūra – šoreiz jutāmies ļoti neaizsargāti.
Kopš tā laika mēs tur esam bijuši daudzas reizes. Reiz mēs jautājām savai draudzenei: “Vai tu saskati, ka situācija mainās?”. Atbilde bija īss “nē”, bet viņas bezcerīgā izmisuma pilnais skatiens runāja daiļrunīgāk.
Tāpēc es ticu, ka jūs varat iedomāties asaras un prieku, kas plūda 1989. gada novembrī, kad mūris tika nojaukts. Cietuma durvis tika atvērtas, un mūsu draugi bija brīvi!
Tomēr dziļi iekšā palika jautājums, kas nepazuda. Es biju redzējis nacisma briesmīgo ietekmi uz nācijas dzīvi. Pēc tam es biju pieredzējis arī citas ideoloģijas – komunisma – tikpat drūmo ietekmi. Kāpēc tik milzīgs ļaunums tika vērsts pret tik daudziem cilvēkiem?
BEZMAKSAS E-GRĀMATAPielūkojiet, kā jūs klausātiesDžons Paipers
Aicinājums dzirdēt Dieva Vārdu nav nekāds nieks. Likmes ir ļoti augstas. Šaja grāmatā apkopotās mācītaja Džona Paipera svētrunas par Dieva Vārda uzņemšanu savas sirds augsnē palīdzēs izvērtēt sevi kā klausītāju un kārtīgi sagatavoties nākamās svētdienas svētrunai.
Kopsaucējs
Šo gadu laikā kopš mana pirmā Polijas apmeklējuma es centos izprast marksismu un nacismu, kā arī to, kas veidoja pasaules uzskatu, kas attaisnotu šausminošās darbības, kurām es pats biju liecinieks. Es atklāju kopsaucēju.
Marksisms, kā es uzzināju, centās būt zinātnisks. Tā pamatā bija sociāla un ekonomiska teorija, kas, kā tika uzskatīts, atspoguļoja patieso dzīves vēsturi. Šīs teorijas centrā bija cīņa starp šķiru, kurai piederēja ražošanas līdzekļi (kapitālistiskā “buržuāzija”), un strādnieku šķiru (“proletariāts”), kurai nepiederēja ražošanas līdzekļi.
Es biju redzējis nacisma šausminošo ietekmi uz nācijas dzīvi. Pēc tam es biju pieredzējis līdzīgi drūmu citas ideoloģijas – komunisma – ietekmi. Kāpēc tik milzīgs ļaunums tika vērsts pret tik daudziem cilvēkiem?
Sociālistiskajā pasaules uztverē ļaunums ir buržuāzijas īstenota strādnieku šķiras apspiešana. Pēc tam, kad Markss bija apgaismojis viņus par “patieso dzīves vēsturi”, vīrieši un sievietes varēja pārņemt kontroli pār šo vēsturi. Viņi varēja paātrināt “dabu”, tai virzoties uz savu mērķi – pasaules revolūciju, kas izskaustu šādu “ļaunumu” un radītu sociālistisku utopiju.
Es atklāju, ka Hitleram bija līdzīgs pasaules redzējums, kas izklāstīts viņa grāmatā “Mein Kampf” (“Mana cīņa”). Viņš uzskatīja, ka cilvēki, tāpat kā dzīvnieki un augi, ir iesaistīti pastāvīgā cīņā par izdzīvošanu. Vēstures kulminācija būs visspēcīgākās rases izdzīvošana – viņš uzskatīja, ka tā ir “āriešu rase”, ko iemieso vācu tauta.
Gan Hitlers, gan Staļins savu “zinātnisko” loģiku piemēroja ar nežēlīgu, pārliecinošu apņēmību. Līdzīgi rīkojās arī Mao Dzeduns Ķīnā, kur utopiska marksisma sapņa vārdā gāja bojā neskaitāmi miljoni cilvēku. Un viņi pārliecināja ne tikai sevi, bet arī miljoniem citu cilvēku, ka viņiem bija tiesības tā rīkoties.
Bet no kurienes radās šīs idejas? Kāds bija šāda ļaunuma “zinātniskais” pamats?
Pasaules skatījums
Hitlera, kā arī Marksa, Staļina un Mao izpratni par dzīves vēsturi nav izstrādājis ne vācietis, ne krievs, ne ķīnietis. To veidoja anglis Čārlzs Darvins.
Darvina grāmata “Sugu izcelšanās dabiskās izlases rezultātā jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par dzīvību” (1859) lika pamatus viņu pasaules uzskatiem. Katrs no viņiem savā situācijā piemēroja “stiprākā izdzīvošanas” principu.
Marksam un Staļinam tā bija šķiru cīņa, Hitleram – rasu cīņa. Un, tā kā darvinisms grāva Bībeles autoritāti attiecībā uz cilvēku izcelšanos, tas loģiski nozīmēja, ka par masveida slepkavībām, ko viņi izmantoja savu ideju īstenošanai, nebija atbildības Dieva priekšā. Patiesībā darvinisms attaisno šādu taktiku. Ja nav absolūta labā un ļaunā standarta, tie, kas ir pie varas, nav neviena priekšā atbildīgi. Tādējādi “vara” kļūst par “tiesībām”.
Tā kā Darvina evolucionārā domāšana ieguva plašu popularitāti, tā ne tikai pārliecināja tādus līderus kā Markss un Hitlers, bet arī kļuva par “zinātnisku” sistēmu, kas attaisnoja viņu darbību publisku akceptēšanu visas cilvēces “labā”.
Šausminošs sapnis
Gadu gaitā esmu apmeklējis Austrumvāciju, Poliju, Čehoslovākiju un Ungāriju. Esmu pieradis redzēt skarbus un bezpersoniskus daudzdzīvokļu māju blokus, kas ieskauj pilsētas.
Nesen apmeklēju arī Rumāniju. Mani nepārsteidza tas, ka to pašu redzēju tās galvaspilsētā Bukarestē, ko savulaik sauca par “Mazo Parīzi”.
Šokēja postījumu apmērs ne tikai Bukarestes apkārtnē, bet arī pašā tās sirdī. Es uzklausīju kādu rumānieti, kuras ģimenes mājas bija pazudušas, lai atbrīvotu vietu Lielajai avēnijai, kas ved uz (tagad jau gāztā) komunistiskā diktatora Nikolā Čaušesku Tautas pili.
Ejot gar šo kultūras tuksnesi, man bija grūti izteikt skumju dziļumu, ko es izjutu. Es redzēju Darvina domāšanas ietekmi, kā to interpretēja padomju diktators Josifs Staļins un pēc tam Rumānijas vadītājs Čaušesku, uz vēl vienas tautas dzīvi.
Viņiem nebija taisnība
Kamēr es tur ciemojos, svētdienā es dalījos šajās domās ar kristiešu grupu Bukarestē. Kā anglis es varēju tikai stāvēt viņu priekšā un izteikt milzīgu nožēlu par to, kādus maldus viens no maniem tautiešiem bija palaidis pasaulē.
Hitleram nebija taisnība. Staļinam nebija taisnība. Čaušesku nebija taisnība. Arī Darvina teorija, uz kuru šie tirāni balstīja savu rīcību, bija nepareiza. Pierādījumi bija manu acu priekšā; to radikālā ietekme uz ikviena dzīvi, ar ko es runāju. Viņiem tā bija ne tikai interesanta teorija, bet arī biedējoša prakse.
Tomēr tajā pašā laikā es varēju viņiem arī norādīt uz Kādu, kam bija taisnība ne tikai teorijā, bet arī praksē. Viņš saprata patieso pasaules vēsturi un patieso dzīvības būtību, jo Viņš to radīja (Jāņa evaņģēlijs 1:1-3).
Šī persona ir Jēzus Kristus, Dievs miesā (Jāņa evaņģēlija 8:58). Viņš nāca uz zemes, lai apstiprinātu un piepildītu apgalvojumus, ko Viņš bija izteicis agrākos laikos par dzīvības sākumu. Un Viņš tos papildināja ar dievišķu izpratni par to, kas vēl tikai gaidāms. Viņš to visu apstiprināja, augšāmceļoties no mirušajiem.
Ne no haosa
Tajā svētdienā es atsaucos uz fragmentu no Jāņa evaņģēlija 10. nodaļas, kur Jēzus saka: “Patiesi, patiesi Es jums saku: zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:1,10)
Tas pats Jēzus ir Vārds (Jāņa 1:1), kas ir runājis vēsturē no tās paša sākuma. “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi [..] Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla [..] Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un tas bija ļoti labs [..] Tā tika pabeigtas debesis un zeme, un visi to pulki.” (1. Mozus 1:1, 27, 31; 2:1).
Mēs nenākam no haosa, lai “izdzīvojot visspējīgākajiem” sasniegtu pašu radītu utopiju. Mēs nākam no pilnības, caur grēku nonākot sāpēs un nāvē – kas radās, kad mūsu pirmie vecāki centās neņemt vērā Dievu; tieši tāpat kā to vēlāk darīja Darvins un pēc tam Hitlers, Staļins un Čaušesku.
Mēs nenākam no haosa, lai “izdzīvojot visspējīgākajiem” sasniegtu pašu radītu utopiju.
Katrs no viņiem kļūdījās attiecībā uz pagātni; par to liecina nāve un iznīcība, ko radīja viņu idejas. Bet Jēzum bija taisnība – par to liecina arī Viņa paša dzīves labie augļi.
Viņi kļūdījās arī attiecībā uz nākotni. Utopisko sapni piepildīs nevis cilvēks, bet gan Dievs. Vēsture virzās uz “to dienu” – apsolītajām jaunajām debesīm un jauno zemi, kas sekos pēc nāves un “vecā” iznīcināšanas (2. Pētera 3:10).
Visi, kas mīl Jēzu, var gaidīt debesu Jēra kāzu mielastu (Atklāsmes 19), kura priekšvēstnesis ir visas laulības un visas labās attiecības. Šīs jaunās debesis un jaunā zeme būs mājvieta cilvēkiem, kas mīl Jēzu, un tie dzīvos kopā ar Viņu mūžībā bagātās, pilnīgās un perfektās attiecībās. Un katra asara – pat tās no Aušvicas un Bukarestes – tiks noslaucītas.
Evolūcijas iedvesmota terora laika josla
1860: Karls Markss
Komunistiskās sistēmas “garīgais tēvs” Markss bija dedzīgs Darvina piekritējs. Viņš apvienoja savas sociālās un ekonomiskās idejas ar evolūcijas principiem. Markss rakstīja, ka Darvina grāmatā “ir dabaszinātņu pamats mūsu uzskatiem”. Viņa māceklis Ļeņins Krievijā īstenoja absolūtu nežēlību un teroru – viņa valdīšanas raksturošanai mēdz lietot terminu “asins upes”.
1918: Leons Trockis
Fanātiski uzticīgs darvinismam un marksismam, komunistu līderis Trockis nežēlīgi vērsās pret kristīgo baznīcu. Viņš teica, ka Darvina idejas viņu “apreibināja” un “Darvins man bija kā varens durvju sargs pie ieejas Visuma svētnīcā”. Bez Radītāja likumiem, kas viņu un evolūcijas attaisnošanu ierobežotu, viņš jutās brīvs izmantot jebkādus līdzekļus varas un politisko mērķu sasniegšanai.
1930: Josifs Staļins
Pasaulē visbaisākais masu slepkava mācījās Tiflisas (Tbilisi, Gruzijā) teoloģiskajā koledžā. Kāds viņa draugs vēlāk teica, ka Staļins kļuva par ateistu pēc Darvina lasīšanas. No koledžas viņu izslēdza 19 gadu vecumā, jo viņš bija saistīts ar revolucionāriem. Pēc tam, kad viņš saprata, ka evolūcija nedod nekādu pamatu sirdsapziņai vai morālei, viņš jutās brīvs spīdzināt un slepkavot, cik vien vēlējās, lai sasniegtu savus komunistiskos mērķus.
1940: Ādolfs Hitlers
Savu rasu un sociālo politiku Hitlers veidoja, balstoties uz evolūcijas idejām par spēcīgāko izdzīvošanu un noteiktu “priviliģēto rasu” pārākumu (kā “pielāgotākās formas” Darvina grāmatas apakšvirsrakstā). Hitlera valdīšanas laikā tika nogalināti seši miljoni ebreju, kā arī daudzi melnādainie, čigāni, garīgi atpalikušie un citi, kas tika uzskatīti par nederīgiem dzīvei. Evolūcijas eigēnikas “zinātne” deva attaisnojumu viņa lēmumiem.
1975: Pols Pots
Kambodžas Pola Pota nāve 1998. gadā iezīmēja galu vienam no pasaules ļaunākajiem masu slepkavām. No 1975. gada viņš vadīja Sarkano khmeru genocīdu pret savu tautu, īstenojot asinskāru režīmu, kas iedvesmojās no Staļina komunisma un Ķīnas bēdīgi slavenā Mao Dzeduna. Ir zināms, ka priekšsēdētājs Mao par saviem diviem iecienītākajiem autoriem uzskatīja Darvinu un viņa mācekli Haksliju.
*Pola Pota fotogrāfijas avots: https://commons.wikimedia.org/wiki/File:PolPot.jpg
