Skip to content Skip to sidebar Skip to footer

Kā es varu zināt, vai tiešām esmu glābts?

Šis ir viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem mācītājiem: Kā es varu zināt, vai es patiešām esmu pestīts?

Daži uzskata, ka atliek tikai apliecināt: “Es ticu!”. Citi pastāv uz to, ka vajag gan ticības apliecināšanu, gan labos darbus, tostarp regulāru baznīcas apmeklēšanu un ziedošanu.

Tā kā viedokļi ir atšķirīgi, mums jāskatās Bībelē. Tiem, kas vēlas stiprināt pārliecību par pestīšanu, tas ir centrālais patiesības avots, kam ir nozīme.

Vai tas ir vienreizējs lēmums vai dzīvesveids?

Pirmais būtiskais jautājums: Vai būt īstam kristietim un glābtam cilvēkam ir vienreizējs lēmums vai pastāvīgs dzīvesveids? Ņemsim par piemēru trīs cilvēkus, kuri pieņem “lēmumu” sekot Jēzum Kristum. Palūkojamies 10 gadus tālāk, un pirmais no šiem cilvēkiem dzīvo nevaldāmā grēkā, bet apgalvo: “Es esmu kristietis. Es ticu. Es lūdzu grēcinieka lūgšanu, pieņēmu no Dieva žēlastības dāvanu un dabūju savu biļeti uz debesīm.” Tikmēr otrs cilvēks ir pieņēmis līdzīgu lēmumu sekot Jēzum, bet galu galā atkāpies no savas ticības un nolēmis neticēt. Visbeidzot, trešais cilvēks bija pavisam citāds. Viņš reizēm grēkoja, bet grēks nebija viņa dzīvesveids. Viņš pazemīgi atzina savas nepilnības, bet varēja droši norādīt uz Gara augļiem savā dzīvē (Galatiešiem 5:22-23). Viņa dzīve nav sasniegusi pilnību, bet gan noteiktu progresu svētumā, taisnā dzīvē, uzticībā Jēzum un mīlestībā pret citiem.

Visi trīs ir pieņēmuši lēmumus. Visi trīs apgalvo, ka ir kristieši. Bet kurš no viņiem patiesi ir kristietis?

Nepārtraukti ticot…

Ja Pāvila vārdus vēstulē romiešiem 1:16 uztversiet burtiski, tad redzēsiet, ka patiesi glābtos pazīs pēc pastāvīgas ticības. Pāvils paskaidro, ka evaņģēlijs ir “Dieva spēks pestīšanai ikvienam, kas tic…”.

“Tic” šeit nozīmē “ir ticībā” vai “uzticas”, un tas nāk no grieķu vārda pistis, kas nozīmē “pārliecināšana” vai “pārliecība”. Gramatiski šis vārds ir tagadnes darbības vārds, liecinot par nepārtrauktu atkārtotu darbību. Šo fragmentu varētu lasīt tā: “ikvienam, kas pastāvīgi tic” vai plašāk (bet tomēr precīzi): “ikvienam, kas turpina staigāt dziļā pārliecībā, ka Jēzus Kristus ir Kungs!”.

Būtība ir tāda, ka patiesi glābtais paliks glābts. “Atkrišana” bija termins, ko mēs bērnībā lietojām attiecībā uz cilvēkiem, kuri it kā “zaudēja savu pestīšanu”. Taču, balstoties uz Svētajiem Rakstiem, sanāk, ka viņi nav bijuši patiesi glābti. Līdzība par četrām augsnēm (Mateja 13:1-23) mums atgādina, ka daži izskatīsies glābti, bet galu galā viņi tādi nebūs. Vēstulē 1. Jāņa 2:19 ir sniegts atturīgs izteikums par tiem – “No mums viņi ir izgājuši, bet viņi nav bijuši mūsējie”.

Ja jūs patiesi ticat kaut kam, jūs ne tikai teiksiet, ka tam ticat. Jūsu rīcība apstiprinās jūsu vārdus. Bībele skaidri saka, ka jūs neesat glābti ar labiem darbiem, bet esat glābti, lai darītu labus darbus (Efeziešiem 2:8-10). Jēzus teica saviem mācekļiem: “Ja jūs Mani mīlat, turiet Manas pavēles” (Jāņa evaņģēlijs 14:15). Jēkabs mums saka, ka “ticība bez darbiem ir nedzīva” un ka pat ļaunie gari tic! (Jēkaba 2:17,19).

Kā es varu zināt, vai esmu patiesi ticējis un esmu glābts?

TU APLIECINI JĒZU KRISTU KĀ SAVU KUNGU UN GLĀBĒJU UN TICĪBĀ PAĻAUJIES UZ VIŅU (ROMIEŠIEM 10:9)

Katram patiesi ticīgajam ir jānāk pie Kristus, paziņojot: “Tu esi Dievs! Tavs ceļš ir labāks. Mans ceļš nedarbojas. Man vajag Tevi. Es ticu Tev. Es ticībā paļaujos uz Tevi savā pestīšanā. Es sekošu Tev līdz mūža galam!” Vai tu savā sirdī esi ticējis un ar savu muti apliecinājis, ka Jēzus Kristus ir Kungs?

TU ATZĪSTI GRĒKU UN VAIRS NEESI VIENALDZĪGS PRET TO (1. JĀŅA VĒSTULE 1:9)

Patiesiem ticīgajiem rūp grēks nevis tāpēc, ka viņiem patīk grēkot, bet tāpēc, ka viņi vēlas ar to tikt galā. Sava grēka atzīšana ir patiesas ticības pazīme. Tie, kas seko Jēzum, nes savus grēkus un kaunu pie Viņa kājām, apgalvojot: “Es nožēloju grēkus! Es ienīstu šo grēku, kas turpina cīnīties pret manu dvēseli. Lūdzu, piedod man. Palīdzi man no tā izbēgt.”

GRĒKA IERADUMI SAMAZINĀS UN IZZŪD (1. KORINTIEŠIEM 6:11; 2. KORINTIEŠIEM 5:17)

Ja tu esi “jauns radījums”, tu ilgi neizskatīsies pēc “vecā”. Patiesa ticība mūs pārveido. Kad Bībele uzskaita briesmīgus grēkus un saka, piemēram, “tādi bija daži no jums”, patiess ticīgais var priecīgi teikt: “Jā, es biju!”.

TU VĒLIES BŪT PAKLAUSĪGS KRISTUM (JĒKABA 1:22)

Ja patiesi vēlies sekot Jēzum un Viņš ir izcīnījis uzvaru tavā sirdī, tu ne tikai vēlēsies dzirdēt Dieva Vārdu, bet arī gribēsi tam paklausīt!

TAVA MĪLESTĪBA PRET CITIEM PIEAUG (1. JĀŅA 3:14)

Naidīgs kristietis ir pretruna. Jā, būt Jēzus sekotājam nozīmē teikt to, kā ir, un runāt patiesību, neskatoties uz cenu, bet tas vienmēr ir jādara mīlestībā (Efeziešiem 4:15). Vēl vairāk – īstus ticīgos raksturo mīlestība pret citiem, kas sniedzas tālāk par to, ko viņi saka – runa ir par to, ko viņi dara.

TU ALKSTI PĒC DIEVA VĀRDA (1. PĒTERA 2:2)

Patiesa mīlestība uz Jēzu un patiesa dvēseles atgriešanās radīs īstu izsalkumu pēc tā, ko Viņš ir teicis un ko Viņš ir aicinājis mūs darīt. Īsti kristieši nav vienaldzīgi pret Dieva Vārdu.

TU ESI PILNS AR VĒLMI REDZĒT CITUS GLĀBTUS (2. KORINTIEŠIEM 5:18-20)

Cilvēki, kas ir samierināti ar Dievu, vēlas, lai tas pats notiktu ar citiem! Tik vienkārši.

TEV PATĪK KALPOT KRISTUS MIESAI AR LABIEM DARBIEM (EFEZIEŠIEM 2:10; 1. PĒTERA 4:7-11)

Nav tādas lietas kā “vientuļnieks” kristietis vai patiesa ticība, kas nevēlas patiesi kalpot. Labie darbi nav nepieciešami glābšanai, tie ir glābšanas rezultāts. Kristiešiem ir dotas garīgās dāvanas, lai tie celtu Kristus miesu.

TU PIEDZĪVO DIEVA DISCIPLĪNU (EBREJIEM 12:6-8; ROMIEŠIEM 1:18-32; PSALMI 11:6)

Tas var šķist neprātīgi, bet tas, ka tu piedzīvo Dieva disciplīnu, nozīmē, ka Viņš tevi mīl. Tikai cietsirdīgs vecāks ļauj savam bērnam nonākt nelaimē. Dievs soda ar mīlestību. Žēlsirdīgais Tēvs nav ieinteresēts saviem bērniem ļaut turpināt grēkot, jo tas viņiem kaitē. Viņš vada patiesi glābtos kā uzticams gans vada savējos, pat ja tas nozīmē, ka reizēm ir jālieto “rīkste”, lai labotu viņu līkumaino ceļa gājumu.

TU NES GARA AUGĻUS; ESI NEATLAIDĪGS LĪDZ GALAM (LŪKAS 6:43; GALATIEŠIEM 5:22)

Slikti koki nenes labus augļus. Labi koki nenes sliktus augļus. Tā tas ir arī ar cilvēkiem. Viltus kristieti atpazīs pēc viltus augļiem vai arī pēc tā, ka augļu nav vispār. Patiess ticīgais skatīsies uz galatiešiem 5:22-23 sarakstu (“Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.”) un ar Dieva žēlastību priecāsies, sacīdams: “Mana dzīve tiem līdzinās vairāk nekā agrāk!” Galu galā viņi būs liecinieki tam, ka Dievs pabeigs viņos iesākto darbu, kad viņu zemes dzīve beigsies un viņi satiks Kristu aci pret aci (Filipiešiem 1:16).

Var būt grūti saskarties ar konkrētām dzīves grūtībām, bet gudrs un apdomīgs kristietis rod mierinājumu Pāvila vārdos korintiešiem, kad viņš viņus mudināja: “Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi.” (2. Korintiešiem 13:5).

Kosti Hinns (forthegospel.org)

0