Klausies arī:
Kad es 1970. gados biju jauns ticīgais, daudzi kristieši ar aizrautību klausījās Bībeles skolotājus, kuri no Rakstiem “pierādīja”, ka Kristus atgriezīsies 1980. gados. Grāmatā „The Late Great Planet Earth” (“Kādreiz dižā planēta Zeme”) tika teikts, ka vīģes koks Mateja 24:32–35 ir Izraēla un ka paaudze, kas 1948. gadā bija lieciniece Izraēlas atgriešanās kā nācijai, neizzudīs pirms Kristus atgriešanās. Pārliecināts par to, viens no maniem draugiem negāja labot zobus, sakot: „Kāpēc tērēt naudu, ja Kristus atgriezīsies pēc pāris gadiem?” (Galu galā viņš to nožēloja!)
Gadus vēlāk, būdams mācītājs, es vilcinājos pirms sludināšanas par Kristus otro atnākšanu, jo biju noguris no apsēstības ar pravietojumiem, kas mazāk bija saistīti ar Jēzu, bet vairāk ar bezgalīgām spekulācijām par lielajām ciešanām, antikristu, PSRS kā Gogu un Magogu, Ķīnas armiju, kas gatavojas Armagedonam, helikopteriem kā Atklāsmes grāmatas 9. nodaļā minētajiem siseņiem utt.
Raksti sauc Viņa atgriešanos par „svētlaimību, uz kuru ceram”. Šī cerība nav tikai vēlme, bet gan neapšaubāma, ar asinīm nopirkta pārliecība.
Tomēr veselīga uzsvara likšana uz Kristus atgriešanos ir vitāli svarīga ticīgajiem, jo “mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju” (Filipiešiem 3:20). Kristus parādīsies “par pestīšanu tiem, kas Viņu gaida” (Ebrejiem 9:28), un Viņš atalgos “visus, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos” (2. Timotejam 4:8).
Raksti sauc Viņa atgriešanos par „svētlaimību, uz kuru ceram” (Titam 2:13 ). Šī cerība nav tikai vēlme, bet gan neapšaubāma, ar asinīm nopirkta pārliecība. Tā kā Kristus atgriešanās ir ticīgo lielā cerība, mums jāuzdod sev jautājums: ko nozīmēs Viņa atgriešanās?
Tā laimīgā diena
Nav tik būtiski sīki izprast, kā norisināsies nākotne. Bet visas ortodoksālās eshatoloģijas stūrakmens ir ticība Kristus otrajai atnākšanai – viņa fiziskajai atgriešanās uz šo zemi.
Svētrunā par otro atnākšanu Čārlzs Sperdžens teica: “Stāvēt ar plaši atvērtu muti un skatīties uz pravietojumiem ir nepareizi; daudz labāk ir turpināt strādāt savam Kungam, sagatavojot sevi un savu kalpošanu Viņa parādīšanās brīdim, un visu laiku uzmundrināt sevi ar domu: “Kamēr es strādāju, mans Kungs var atnākt. Pirms es nogurstu, mans Kungs var atgriezties.”
Kristus gaidāmā atgriešanās nozīmē, ka Viņš var atgriezties drīz, īsā laikā, kā tas patiesi ir bijis divus tūkstošus gadu. Tas nozīmē arī to, ka Viņam nav jāatgriežas tad, kad mēs to sagaidām (1. Tesaloniķiešiem 5:1–3). Kā Jēzus pats teica: “Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat. ” (Mateja 24:44).
Ja Kristus neatgriezīsies mūsu dzīves laikā, mēs visi mirsim. Dievs savā perfektajā laikā izvedīs katru no mums no šīs kritušās pasaules. Tad, noteiktā laikā, Viņš sūtīs atpakaļ Savu Dēlu, lai izveidotu Savu valstību un augšāmceltu ticīgos mūžīgai dzīvei uz jaunās zemes. Cik pateicīgi mēs esam par Dieva apsolījumu par augšāmceltiem ķermeņiem un atjaunotiem prātiem, ar kuriem mēs varēsim labāk Viņu pagodināt, baudot Viņu mūžīgi!
Žans Kalvins rakstīja: “Nekavēsimies gaidīt Kunga atnākšanu ne tikai ar ilgošanos, bet arī ar nopūtām un vaidiem, kā vislaimīgāko no visām lietām. Viņš nāks pie mums kā Pestītājs.” (Institūti 3.9.5).
Tā būs diena, kad viss mainīsies.
DRĪZUMĀ
Skatīt un baudīt Jēzu Kristu
Džons Paipers
Jēzus dziļums un sarežģītība sagrauj mūsu vienkāršos prāta ietvarus. Viņš ar Savu gudrību mulsināja lepnos rakstu mācītājus,
bet bērni Viņu saprata un mīlēja.
Tikai sākums
Mūsu interese par pēdējiem laikiem bieži vien attiecas uz periodu pirms un tūlīt pēc Kristus atgriešanās. Bet, lai gan Viņa atgriešanās būs neaprakstāmi brīnišķīga, tā beigsies ātri. Kas nebeigsies, ir mūsu nepārtrauktās, arvien dziļākās attiecības ar Jēzu. Tās kļūs arvien bagātākas un bagātākas, dienu no dienas, jo “Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.” (Psalmi 16:11). Un, gaidot Jēzu, mēs varam arī ilgoties pēc mūsu mūžīgās mājvietas: “mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo ” (2. Pētera 3:13).
Kristus atgriešanās nav tikai satricinošs notikums, kas noslēdz vēsturi, bet gan notikums, kas sāk jaunu vēsturi.
Sieviete, kas ir saderināta ar vīrieti, kurš dzīvo tālu, ar prieku gaida dienu, kad viņš atgriezīsies, lai svinētu kāzas, kas mainīs viņu dzīvi. Tas pats attiecas uz mums, Kristus līgavu, kas gaida Viņa atgriešanos. Tomēr kāzas, lai arī tās ir brīnišķīgas, ir tikai sākums. Es ar lielu sirsnību atceros savas kāzas, bet, kad es domāju par 54 gadiem, kopš pazīstu Nensiju, un mūsu 47 gadu laulību, varu teikt, ka no neskaitāmajām atmiņām, kas mums ir kopīgas, tikai neliela daļa ir no mūsu kāzu dienas.
Tāpat arī Kristus atgriešanās nav tikai satricinošs notikums, kas noslēdz vēsturi, bet gan notikums, kas sāk jaunu vēsturi un noņem lāstu, lai mēs vairs nekad netiktu traucēti mūsu attiecībās ar Jēzu. “Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu.” (Kolosiešiem 3:4). Mēs piedzīvosim nepārtrauktu, ikdienas atklāsmi par Viņa personu, dzīvojot Viņa tiešā klātbūtnē.
Un vislabākais ir tas, ka tad, kad Viņš atgriezīsies, Viņš mūs vairs nekad neatstās.
Aci pret aci ar mūsu līgavaini
Kad esi iemīlējies, tu vēlies būt mīļotā klātbūtnē. Tas, kur tu ej un par ko tu runā, ir sekundārs salīdzinājumā ar prieku vienkārši baudīt dzīvi kopā. Tas pats attiecas uz dzīvi tiešā Jēzus, mūsu patiesā līgavaiņa un labākā drauga, klātbūtnē.
Es dažkārt domāju par to, kā būs redzēt Jēzu aci pret aci, nomesties ceļos Viņa priekšā un tad runāt, ēst un staigāt kopā ar Viņu kā augšāmceltam cilvēkam, kas dzīvo uz augšāmceltas zemes. Tāpat kā Ījabs, es esmu pārsteigts, saprotot, ka “manas acis Viņu redzēs un ne jau kā svešinieku un pretinieku, Viņu, pēc kura mana sirds manās krūtīs tā noilgojusies!” (Ījaba 19:27).
Dažreiz mēs pārāk daudz iztēlojamies, kad runa ir par mūžīgo dzīvi. Bet parasti problēma nav tajā, ka mēs iztēlojamies, bet tajā, ka tas, ko mēs iztēlojamies var būt bibliski nepamatots. Mēs nespējam savā prātā iztēloties realitāti, ko Kristus mums atklāj Savā vārdā. Es uzskatu, ka mums nevajadzētu ignorēt savu iztēli, bet gan barot to ar Rakstiem, ejot cauri tikai tām durvīm, ko atver Bībele.
Mēs gaidām tikai to, ko varam iedomāties. Tāpēc iedomājieties, kā būs uz jaunās zemes staigāt kopā ar Jēzu, kā to reiz darīja pirmie mācekļi. Dzīve Kristus klātbūtnē būs galīgais piepildījums bagātīgajai, pārpilnīgajai dzīvei, ko Dievs apsolījis.
Tikmēr paliek daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, kā katra acs redzēs Viņu, kad Viņš atgriezīsies (Atklāsmes grāmata 1:7)? Vai kā miljoniem ticīgo uz jaunās zemes varēs runāt un staigāt kopā ar Jēzu viens pret vienu? Vai mēs pa kārtai baudīsim Viņa fizisko klātbūtni? Vai arī Jēzus viens ķermenis kādā veidā vienlaikus būs kopā ar saviem ļaudīm miljoniem vietās? Jautājumu ir daudz, bet mēs zinām, ka Dievs spēj darīt daudz vairāk, nekā mēs varam iedomāties.
Viss, kas mūs apņems jaunajā zemē – cilvēki, banketi, darbs, kultūra, māksla, zinātne – viss tas mūs virzīs uz Jēzu. Lai gan mēs vienmēr būsim ierobežoti, mēs turpināsim augt savā izpratnē par bezgalīgo Dievu.
Nākamajos laikmetos Viņš mums parādīs Kristū Jēzū “Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību.” (Efeziešiem 2:7). Ko mēs uzzināsim par Viņu, kad pielūgsim Viņu kopā ar četrām dzīvajām būtnēm (Atklāsmes grāmata 7:11)? Ko mēs uzzināsim no eņģeļiem (Atklāsmes grāmata 5:11) un ko viņi varētu uzzināt no mums? Kādas atziņas mēs gūsim no dzīvniekiem jaunajā zemē (Jesajas11:6–9; 65:25)?
Kad mēs skatīsimies cilvēku, eņģeļu un dzīvnieku sejās, mēs redzēsim neskaitāmus veidus, kādos mūsu Radītājs ir atklājies mums. Mēs vienmēr turpināsim attīstīt savas attiecības ar Jēzu – pirmkārt, tieši ar Viņu; otrkārt, caur citām dzīvām būtnēm un aizraujošo jauno pasauli, ko Viņš radīs. Visa mūsu dzīve būs vērsta uz Viņu, un mēs uzzināsim vairāk par Viņu caur neskaitāmajiem piedzīvojumiem, kas mūs gaida.
Nāc, Kungs Jēzu
Jēzus atgriezīsies pēc tam, kad tiks nogalināts pēdējais moceklis (Atklāsmes grāmata 6:11) un pēdējais jaunatgrieztais būs atgriezies. Bet “dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” (Mateja 24:36). Gaidot, mums ir uzticīgi jākalpo Viņam, ticot, ka Jēzus atgriezīsies, kad Viņš to uzskatīs par labāko – vai tas notiks mūsu dzīves laikā, vai pēc simtiem gadu.
Tikmēr mēs pilnībā liekam savu cerību uz Kristu un Viņa apsolījumiem. Viņš atgriezīsies, un mēs tiksim augšāmcelti dzīvei jaunajā zemē, kur skatīsim Dieva vaigu un ar prieku iepazīsim Viņu un kalposim Viņam mūžīgi.
Tāpēc, pacēluši acis uz augšu, mēs kopā sakām: „Nāc, Kungs Jēzu!”
Rendijs Elkorns (desiringGod.org)
