Klausies arī:
Teistiskā evolūcija ir teorija, kas cenšas apvienot evolūcijas teoriju ar kristietību. Vai tas ir loģiski iespējams?
Uzskats Nr. 1: Ādams un Ieva nekad nav bijuši bezgrēcīgi cilvēki.
Mūsu draugi, kuri atbalsta teistisko evolūciju, uzskata, ka Ādams un Ieva bija parasti cilvēki, kuri visu savu dzīvi darīja grēcīgas lietas, tāpat kā visi pārējie cilvēki. Turpretim viss Ādama un Ievas radīšanas stāsts, kā tas aprakstīts 1. Mozus grāmatas 1.–2. nodaļā, liecinot tikai par Dieva svētību un labvēlību, un nedodot nekādu norādi par cilvēku grēku vai Dieva sodu par grēku.
Dievs viņus radīja, un “Dievs viņus svētīja” (1. Mozus 1:28), un tad
“Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs.” (1. Mozus 1:31)
„Ļoti labs” svētā Dieva acīs nozīmē, ka pasaulē nebija grēka. (1)
Ja nav grēka vai vainas, tad nav arī kauna, un tāpēc grēka neaptraipītas pasaules tēlu apstiprina šis apgalvojums, kas noslēdz stāstījumu 1. Mozus grāmatā 2: „Un tie abi – cilvēks un viņa sieva – bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā.” (1. Mozus 2:25).
Bet tad grēks, vaina un kauns, kas pavada grēku, sākas ar Ādamu un Ievu, kas 1. Mozus grāmatas 3. nodaļā ēd aizliegto augli, un tikai tad „cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā” (1. Mozus 3:8).
Šis skatījums uz šķīstu radību, kam seko krišana grēkā, ir redzams arī Salamana Mācītāja grāmatā: „Bet redzi, vienu lietu gan es esmu atradis, proti, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnīgu, bet viņi paši ieslīgst daudzējādā neattaisnojamā gudrošanā” (Salamans mācītājs 7:29).
Jaunajā Derībā grēka pirmā ienākšana pasaulē caur Ādama nepaklausību tiek apstiprināta, kad Pāvils saka: „viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve” (Romiešiem 5:12). (2)
Ja grēks „nāca pasaulē caur vienu cilvēku” un konkrēti caur „viena cilvēka pārkāpumu” (Romiešiem 5:15), tad Pāvils apstiprina, ka pirms Ādama pasaulē nebija grēka. Tas nozīmē, ka Dievs radīja Ādamu un Ievu kā grēka neaptraipītus cilvēkus, kā norāda 1. Mozus grāmatas pirmās divas nodaļas.
Bet teistiskā evolūcija apgalvo, ka Ādams un Ieva (ja viņi vispār eksistēja) nekad nebija grēka neaptraipīti cilvēki. Tādējādi teistiskā evolūcija maldina, liekot domāt, ka Pāvils pats kļūdījās.
Uzskats Nr. 2: Ādams un Ieva neizdarīja pirmos cilvēku grēkus, jo cilvēki jau ilgi pirms Ādama un Ievas darīja morāli ļaunas lietas.
Tas ir pretstats iepriekšējam punktam par to, ka Dievs neizveidoja Ādamu un Ievu tīrus no grēka. Saskaņā ar teistisko evolūciju cilvēki vienmēr ir darījuši morāli ļaunas lietas, un tādēļ cilvēki grēkoja jau tūkstošiem gadu pirms Ādama un Ievas. (3)
Bet šis apgalvojums atkal ir pretrunā ar Bībeles liecību, jo tāpat kā 1. Mozus grāmatas notikums parāda, ka Dievs radīja Ādamu un Ievu kā ar grēku neaptraipītus cilvēkus, tas arī parāda, ka Ādams un Ieva izdarīja pirmos cilvēku grēkus pasaulē, kas bija perfekta un brīva no cilvēku grēkiem. Dievs bija pavēlējis Ādamam neēst no laba un ļauna atzīšanas koka augļiem (1. Mozus 2:17), bet čūska kārdināja Ievu (1. Mozus 3:1–6), un viņa ēda no augļiem, un tad arī Ādams ēda: “Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda” (1. Mozus 3:6).
Pēc tam, notikumam attīstoties, grēks ātri izplatījās. Dievs izdzina Ādamu un Ievu no dārza (1. Mozus 3:16–24), tad Kains nogalināja Ābelu (1. Mozus 4:8), Lamehs nogalināja vīrieti atriebības dēļ (1. Mozus 4:23), un galu galā „Kungs redzēja, ka cilvēku ļaunums uz zemes bija liels un ka visas viņu sirdsprātu domas bija vienīgi ļaunas” (1. Mozus 6:5). Tas viss 1. Mozus grāmatā ir attēlots kā kaut kas, kas sākās ar Ādama un Ievas sākotnējo grēku.
Atsauce uz Ādama grēku ir arī visdrīzākā interpretācija Hozejas grāmatas fragmentam: “Bet viņi kā Ādams ir pārkāpuši derību un kļuvuši Man neuzticīgi” (Hozejas 6:7). (4)
Pāvils apstiprina, ka grēks sākās ar Ādamu un Ievu (5) plašā diskusijā Romiešiem 5:
“Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši [..] Bet žēlastības dāvana neatbilst pārkāpumam: viena cilvēka pārkāpuma dēļ neskaitāmi ir miruši, bet Dieva žēlastība un viena cilvēka – Jēzus Kristus – nepelnītā žēlastības dāvana daudz vairāk nākusi pār šiem neskaitāmajiem. Tāpat dāvanai par iemeslu nav viena cilvēka pārkāpums: jo sods gan ir nācis viena pārkāpuma dēļ un nesis pazudināšanu, bet žēlastības dāvana nākusi daudzu pārkāpumu dēļ un nesusi taisnošanu. Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu! Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti.” (Romiešiem 5:12, 15–19). (6)
Pāvils arī apstiprina Ādama un Ievas grēka vēsturiskumu, atsaucoties uz konkrētu detaļu 1. Mozus grāmatas 2. nodaļā: „Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū” (2. Korintiešiem 11:3). (7)
Pāvils atgriežas pie šīs tēmas vēlākā vēstulē: „Un Ādams netika pievilts, bet sieva tika pievilta un krita pārkāpumā” (1. Timotejam 2:14). (8)
Tāpēc teistiskās evolūcijas apgalvojums, ka tūkstošiem cilvēku grēkoja jau ilgi pirms Ādama un Ievas laikiem, atkal maldina, sakot, ka Pāvils kļūdījās savos rakstos.
Uzskats Nr. 3: Cilvēku nāve nesākās kā Ādama grēka sekas, jo cilvēki pastāvēja jau ilgi pirms Ādama un Ievas, un viņi vienmēr bija pakļauti nāvei.
Visi evolūcijas zinātnei zināmie dzīvie organismi, tostarp cilvēki, galu galā mirst, un tādēļ teistiskā evolūcija prasa, lai cilvēki vienmēr būtu bijuši pakļauti nāvei un miruši jau ilgi pirms Ādama un Ievas pastāvēšanas.
Bet saskaņā ar Bībeles teikto, kad Dievs pirmo reizi radīja Ādamu un Ievu, viņi nebija pakļauti nāvei. Nāves neesamība, kad tika radīti Ādams un Ieva, ir netieši norādīta kopsavilkumā sestās radīšanas dienas beigās: „Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs.” (1. Mozus 1:31). Ņemot vērā vēlākas Bībeles mācības, ka nāve ir „pēdējais ienaidnieks, kas jāiznīcina” (1. Korintiešiem 15:26), un paredzējumu, ka nākamajā laikmetā „nāves vairs nebūs” (Atklāsmes 21:4), sākotnējā „ļoti labā” radība ir jāsaprot tā, ka Ādams un Ieva nebija pakļauti nāvei, kad viņi tika radīti.
Turklāt nākamajā nodaļā Dievs sacīja Ādamam: „Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi” (1. Mozus 2:17). Tas nozīmē, ka nāve būtu sods par nepaklausību, nevis kaut kas, kam viņi sākotnēji bija pakļauti. (1. Mozus grāmatas 2. nodaļā nekas nav norādīts par dzīvnieku nāvi, jo Dieva teikums Ādamam attiecas tikai uz cilvēka nāvi: „tu mirdams mirsi”.) Pēc tam, kad Ādams grēkoja, Dievs pasludināja solīto sodu, kas tiktu izpildīts laika gaitā, piepildot dzīvi ar sāpīgu darbu, kas beigtos ar nāvi: “Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties” (1. Mozus 3:19).
Jaunajā Derībā Pāvils skaidri norāda, ka cilvēka nāve ienāca pasaulē caur Ādama grēku, jo viņš saka: “Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši” (Romiešiem 5:12). (9)
Atkal uzsvars ir likts uz cilvēka nāvi, jo Pāvila teikumā „tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve” ir lietota grieķu vārda anthrōpos daudzskaitļa forma, kas attiecas tikai uz cilvēkiem, nevis dzīvniekiem (Bībele neko nepasaka par dzīvnieku nāvi pirms grēkā krišanas).
Vēstulē korintiešiem Pāvils atkal apstiprina, ka nāve ienāca caur Ādama grēku:
“Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti” (1. Korintiešiemn 15:21–22). (10)
Savukārt teistiskā evolūcija prasa noliegt, ka cilvēka nāve sākās kā Ādama grēka sekas, (11) un tas atkal liek teikt, ka 1. Mozus grāmatas stāsts nav uzticams vēsturisks apraksts un ka Pāvils kļūdījās.
Tātad – evolūcija vai Bībele, bet tu nevari ticēt abiem.
Veins Grudems (crossway.org)
Šis raksts ir Veina Grudema darbs, kas pārņemts no Veina Grūdema grāmatas A Biblical Case against Theistic Evolution.
Veins Grudems (PhD, Kembridžas Universitāte) ir izcilais emeritētais teoloģijas un Bībeles studiju profesors Fīniksas seminārā Fīniksā, Arizonā. Viņš ir vairāk nekā divdesmit piecu grāmatu autors, tostarp grāmatas Bībeles doktrīna un kristiešu ticība.
This article was translated by permission from the original English article published by Crossway.
Raksta oriģināls: https://www.crossway.org/articles/can-theistic-evolution-and-original-sin-coexist/
Piezīmes:
- Džons Voltons apgalvo, ka vārds „labi” (ivritā tôb) 1. Mozus grāmatas 1:31 neietver brīvību no grēka vai ciešanām, jo „patiesībā šis vārds nekad nenozīmē šādu neviltotu, neaptraipītu pilnību” (Lost World of Adam and Eve, 53). Taču viņa arguments nav pārliecinošs, jo, pirmkārt, šis ir unikāls, pirms grēkā krišanas konteksts, atšķirībā no pēc grēkā krišanas konteksta, kurā šis vārds vēlāk parādās; otrkārt, šis pants sniedz novērtējumu par to, kas ir „ļoti labs” bezgalīgi svētā Dieva acīs, nevis grēcīgo cilvēku acīs; treškārt, Voltons neizskaidrojami ņem vērā tikai vārdu tôb, „labi”, nevis uzsvērto izteicienu tôb me’od, „ļoti labi”, kas parādās šajā pantā. Ir neiedomājami, ka Dievs skatītos uz pasauli, kas piepildīta ar morālo ļaunumu, un pasludinātu to par „ļoti labu”.
- Skatīt plašo diskusiju par šo fragmentu, ko Gajs Voters izklāsta šīs grāmatas 104.–107. lappusē, īpaši tās ietekmi uz cilvēku grēka izcelsmi.
- Džons Voltons saka: „Antropoloģiskie pierādījumi par vardarbību senākajās populācijās, kuras uzskata par cilvēciskām, liecina, ka nekad nav bijis laiks, kad nebūtu pastāvējusi grēcīga (vismaz personiska ļaunuma) uzvedība” (Lost World of Adam and Eve, 154).
- Deniss Aleksandrs saka: „Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka „Ādams”, kas minēts Hozejas 6:7, attiecas uz vietu, nevis personu” (Denis Alexander, Creation or Evolution: Do We Have to Choose?, 2. izdevums, pārstrādāts un atjaunināts (Oksforda: Monarch, 2014), 475n164). Viņš nedod pamatojumu šim apgalvojumam. Tulkojums „kā Ādams” (atsaucoties uz Ādamu kā personu) atrodams ESV, NASB, NLT un CSB Bībeles tulkojumos, bet tulkojums „pie Ādama” atrodams NIV, NET, RSV un NRSV tulkojumos. ESV Study Bible piezīmē teikts: „Uz ko attiecas vārds „Ādams”? Daudzi komentētāji norāda uz ģeogrāfisku vietu. Grūtības rada tas, ka nav nekādu ziņu par derības laušanu vietā, ko sauc par Ādamu [..] Un tas prasa apšaubāmu prepozīcijas “kā” (ivr. ke-) interpretāciju kā “pie” vai “…ā”. … Labāk ir saprast „Ādamu” kā pirmā cilvēka vārdu” (ESV Study Bible [Wheaton, IL: Crossway, 2008], 1631).
- Lai gan 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas stāstā pirmā grēkoja Ieva, Pāvils koncentrējas uz Ādama grēku, acīmredzot tāpēc, ka tikai Ādamam bija reprezentatīva loma attiecībā uz visu cilvēci, loma, kurā Ieva nepiedalījās. Līdzīgi Pāvils citviet saka: „Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.” (1. Korintiešiem 15:22).
- Skatīt 113.–118. lappusi, kur Gajs Voters atbild uz Voltona apgalvojumu, ka Romiešiem 5 vienkārši nozīmē, ka cilvēki pirms Ādama nebija atbildīgi par saviem grēkiem.
- Gajs Voters šo fragmentu apspriež sīkāk 81.–83. lappusē.
- Skatīt Gaja Votersa apspriešanu par šo fragmentu 83.–86. lappusē.
- Skatīt Gaja Votersa apspriešanu par šo fragmentu un tā nozīmi cilvēka nāvei 104.–107. lappusē.
- Skatīt Gaja Votersa apspriedi par šo fragmentu un tā ietekmi uz cilvēka nāvi 108.–113. lappusē.
- Skatīt, piemēram, Džona Voltona grāmatā Lost World of Adam and Eve, 144; arī 72.–77. un 159.
