Cik daudzi no visiem kristiešiem, kuri sāk satikties ar neticīgu cilvēku, plānoja to darīt?
Man ir aizdomas, ka tikai nedaudzi kristieši ir lēmuši apzināti būt attiecībās (un vēl jo mazāk precēties) ar neticīgo. Teorētiski šis jautājums nav nemaz tik pretrunīgs. Vai kāds, kurš patiesi mīl Jēzu, patiesi vēlētos precēties ar kādu, kurš Jēzu nemīl? Nē, bet tad, kad šis jautājums rodas, tas vairs nav teorētisks. Līdz brīdim, kad cilvēks jautā par būšanu attiecībās ar neticīgu cilvēku, viņam jau ir vārds, stāsts, un bieži arī pievilcīga seja un laba humora izjūta.
Kad gatavojamies precēties, mēs, protams, vēlamies apprecēt ticīgu cilvēku. Mēs vēlamies kopā lasīt Bībeli, kopā lūgt, kopā iet uz draudzi un kopā kalpot. Taču dažādu iemeslu dēļ ticīgajiem bieži vien ir grūti atrast īsto sievieti vai vīrieti. Pirmkārt, cilvēki apprecas vēlāk, un tas nozīmē, ka daudziem meklēšana ir grūtāka vai gaidīšana ilgāka. Otrkārt, ir dažādas iepazīšanās vietnes internetā, kas simtiem reižu palielina konkurenci, līdz ar to cilvēki ir lēnāki pareizās izvēles veikšanā. Turklāt dažiem kristiešiem jau ir bijusi slikta randiņu pieredze ar citiem kristiešiem.
Ņemot šo vērā, mums nevajadzētu būt pārsteigtiem par to, ka daži ticīgie apsver domu tikties ar cilvēkiem ārpus draudzes. Šādā gadījumā ir plašākas izvēles iespējas, un ar tiem, kas draudzi neapmeklē, joprojām var būt kaut kas kopīgs. Patiesībā sākumā var šķist, ka tev ir vairāk kopīga ar nekristiešiem iepazīšanās vietnēs vai universitātē, nekā ar cilvēkiem, kurus satiec katru svētdienu.
Bet tas taču nav tas, ko tu vēlējies, vai ne? Tas nebija plāns A vai B, vai pat C. Tu esi šeit, jo tev ir beigušies visi labie plāni. Es rakstu, lai iedrošinātu tevi turpināt un nepazemināt savu latiņu.
Vai kāds, kurš patiesi mīl Jēzu, patiesi vēlētos precēties ar kādu, kurš Jēzu nemīl?
Tikai Kungā
Kad runa ir par attiecībām ar neticīgajiem, bieži vien prātā uzreiz nāk 2. vēstulē korintiešiem 6:14 lasītais pants: “Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem”. Tas, protams, attiecas uz mūsu jautājumu (un mēs pēc brīža pie tā atgriezīsimies), bet šis pants nav attiecināms tikai uz laulību. Nē, iespējams, visskaidrākā vienbalsīgā atbilde ir bieži piemirsta, un tā atrodama 1. vēstulē korintiešiem 7:39: “Sieva ir saistīta, kamēr viņas vīrs dzīvo. Bet, ja vīrs ir miris, tad viņa ir brīva un var apprecēties, ar ko vēlas, bet tikai turoties pie Tā Kunga.”
Šis pants sākumā var šķist neskaidrs, taču apustulim Pāvilam tas tā nebija. Pēc tam, kad viņš pievērsās dažādiem apstākļiem, kādos Jēzus sekotāji var precēties (vai nē), viņš pievērsās mazākai, bet īpašai cilvēku grupai draudzē – sievietēm, kuras ir zaudējušas vīru. Tomēr būtu vieglprātīgi pieņemt, ka tas, ko viņš saka 39. pantā, attiecas tikai uz atraitnēm (it kā vēl neprecējušās varētu brīvi precēties ārpus Kunga). Nē, ja kristietis nolemj precēties, viņš var brīvi precēties, ar ko vēlas, bet tikai Kungā.
Šī frāze, kas ievietota Pāvila padoma neprecētajiem ticīgajiem beigās, ir rakstīta ar lielajiem sākuma burtiem visās viņa vēstulēs. Šīs vēstules sākumā viņš raksta: “Dieva draudzei Korintā, Jēzū Kristū svētītiem…” (1. Korintiešiem 1:2). Un vēstuli viņš noslēdz ar to pašu svarīgo piezīmi: “Mana mīlestība ir ar jums visiem Kristū Jēzū” (1. Korintiešiem 16:24). Savā otrajā vēstulē tai pašai draudzei viņš raksta: “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17).
Vien 1. vēstulē korintiešiem Pāvils vairāk nekā divdesmit reizes lieto frāzi “Kungā” vai “Kristū”. Šī frāze apustulim nebija tikai garīga piedeva viņa padomiem par gudru laulību; tā bija visa viņa pasaule. Viņaprāt, visu, ko mēs darām – jo īpaši savas galvenās saistības un aicinājumus – mēs darām Kungā. Kristietim vienkārši nav citas vietas, kur būt vai precēties.
Ko laulībai vajadzētu vēstīt?
Taču frāze “Kungā” ir piepildīta ar citu nozīmi. Pirmkārt, kristietis visu, ko dara, dara Kristū – cik gan vēl vairāk laulībā? Bet, otrkārt, laulība ir unikāli radīta, lai atklātu, ko nozīmē dzīvot Kristū. Šī mīlestība no visām cilvēciskajām mīlestībām ir veidota pēc Jēzus un Viņa draudzes mīlestības parauga.
““Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai un abi kļūs par vienu miesu.” Šis noslēpums ir liels: es to attiecinu uz Kristu un draudzi.” (Efeziešiem 5:31-32).
Lielākā daļa laulību pasaulē melo par Kristu un draudzi. Vīri nenododas savu sievu labā (Efeziešiem 5:25). Viņi paši nelasa Dieva teiktos vārdus, vēl jo mazāk šķīsta ar mazgāšanu tajos savas laulības (26. pants). Viņi netiecas pēc svētuma un neiedrošina savas sievas uz svētumu (27. pants). Viņi nepriecājas par savu sievu tā, kā Jēzus priecājas par mums (33. pants). Un daudzas sievas nepakļaujas vīriem, kurus Dievs tām ir devis (22. pants). Viņas neciena savu līgavaini un neatbalsta viņa aicinājumus (33. pants). Un tāpēc šo cilvēku laulības apmelo patieso stāstu, ko tām vajadzētu nest pasaulē. Viņu mīlestība izkropļo un sabojā Dieva meistardarbu.
Kad Pāvils saka “laulājieties Kungā,” viņš saka “vēstiet patiesību par Kristu un draudzi.” Sakiet ar savu laulību to, ko tai patiesībā vajadzētu vēstīt. Laulājieties tā, lai izgaismotu Dievu un Viņa godību, grēku un žēlastību, krustu un kapu, debesis un elli – nevis aizēnotu to, kā to dara daudzi.
Vai mēs velkam svešu jūgu?
Tagad aplūkosim (nedaudz dīvainu) tekstu, kas bieži vien nāk prātā pirmais, kad mēs runājam par satikšanos vai laulībām ar neticīgajiem:
“Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis.” (2. Korintiešiem 6:14-16)
Es saku “dīvainu”, jo šajos pantos nav teikts nekas nepārprotams par romantiku vai laulību. Jūgs bija rīks, ko uzlika diviem dzīvniekiem, kuri vilka vienus ratus. Ja dzīvnieki bija nevienlīdzīgi (teiksim, vērsis un ēzelis, kā teikts 5. Mozus 22:10), tad viens no tiem tiks novirzīts no ceļa. Pāvils saka, ka tā tas ir arī ar dvēseli. Viņš brīdina draudzi par bīstamām attiecībām un savienībām. Šajā gadījumā šīs bīstamās alianses veidojās draudzē pret viņa vēsti un kalpošanu. Tas joprojām ir labs pants, lai atturētu kādu no laulībām ar neticīgo, bet varbūt ne tādā veidā, kā mēs gaidām.
Tad kāpēc mēs esam šeit, lai runātu par laulību? Tāpēc, ka neviens jūgs nav smagāks vai ietekmīgāks – gan labā, gan sliktā nozīmē – par laulību.
Laulība var maksāt visu
Tas, ar ko tu apprecies, visticamāk, veidos to, par ko tu kļūsi, vairāk nekā jebkuras citas cilvēciskas attiecības. Ja tavs vīrs bēg no Jēzus, tu nevarēsi izvairīties no šīs vilkmes. Ja tava sieva bēg no Jēzus, tu dzīvosi viņas grēka krustugunīs. Tu vari izdzīvot ar neticīgu laulāto, bet tikai kā caur uguni. Laulība zem Dieva kļūs par ilgu un postošu karu.
Un, Dievs mūs brīdina, ka, cīnoties šajā karā, tu vari zaudēt savu dvēseli. Tas ir skaidrs brīdinājums 2. vēstulē korintiešiem 6: ja tu būsi jūgā ar nepareizu sirdi, tas var maksāt tev tavu sirdi. Mums vajadzētu būt uzmanīgiem, ar ko mēs draudzē savienojamies, saka Pāvils. Cik gan vēl jo vairāk guļamistabā, budžetā un dzīves plānos, bērnu audzināšanā un ciešanās, prasīgajos ikdienas dzīves grāvjos? Nepareiza laulība patiešām var jūs sagraut. Tāpēc dažus pantus tālāk Pāvils saka: “[…] šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” (2. Korintiešiem 7:1).
Kad lasi šādu pantu (kontekstā), tu saproti, ka, iespējams, mēs uzdodam nepareizus jautājumus par attiecībām. Tā vietā, lai jautātu, vai drīkst veidot attiecības ar neticīgo, mēs varētu sākt jautāt, kā es varētu īstenot svētumu, gatavojoties laulībai? Kas man palīdzēs labi noskriet savu skrējienu? Kuru cilvēku Dieva bijība liks man iemīlēt? Vai svētums varētu uzplaukt šādās attiecībās?
Laulība bez Dieva
Zināmā mērā cilvēki satiekas un apprecas ar neticīgiem cilvēkiem iztēles trūkuma dēļ. Patiesībā nav nemaz tik grūti iedomāties, kā attiecības izvērtīsies ar neticīgo (kafejnīcas, izbraucieni ar velosipēdiem, jaukas maltītes, kopīgas filmas), kā būs saderināties ar neticīgo (ēdienkartes izraudzīšanās, lielās maltītes plānošana, māju apskate, daudz dāvanu), kā rīkot kāzas ar neticīgo (skaista uzpošanās, draugu un ģimenes satikšana, laba maltīte, varbūt dejas), pat baudīt medusmēnesi ar neticīgo (kafejnīcas, izbraucieni ar velosipēdiem, jaukas maltītes, bet var nodarboties arī ar seksu).
Taču uz mirkli iedomājies dzīvi pēc visa tā. Īstu laulāto dzīvi, tās kāpumus un kritumus, sākumus un pauzes, priekus un bēdas, neprecētam cilvēkam ir neparasti grūti iedomāties, bet es vēlos, lai tu pamēģinātu.
Zināmā mērā kristieši satiekas un apprecas ar neticīgiem cilvēkiem iztēles trūkuma dēļ.
Iedomājies, ka pēc septiņiem gadiem tu pēkšņi ļoti saslimsti un nonāc slimnīcā. Sliktākie scenāriji tagad ir realitāte. Tavs dzīvesbiedrs ienāk slimnīcas palātā, paķer krēslu, pievelk to pie gultas, paņem tavu roku savējā – un jūs nevarat kopā lūgt. Jūs abi tikai sēžat, skatāties viens uz otru un uztraucaties. Galu galā viņš saka: “Viss būs labi.”
Iedomājies, ka kādu rītu satiecies ar Dievu Viņa Vārdā, tevi pārņem Viņa varenība un žēlsirdība; tā tevi aizkustina līdz asarām, bet, kad padalies tajā ar savu laulāto, viņa seja ir tukša. Viņš ir laipns un labprāt klausās, bet neredz un nejūt to, ko tu redzi un jūti. Šis laulātais cilvēks nespēj dalīties ar tevi šādā brīdī.
Iedomājies, ka esi pamatīgi sastrīdējies ar savu sievu. Nevis vienkārši “man nepatika, kā tu to teici”, bet gan “es vairs negribu palikt ar tevi” – un starp jums nav evaņģēlija. Viņa netic, ka Dievs jūs ir savienojis kopā. Viņa netic, ka ir devusi solījumus Dieva priekšā. Viņa netic, ka visam ir sekas ārpus šīs dzīves.
Iedomājies, ka tu centies mācīt saviem bērniem par Jēzu – lasi kopā ar viņiem Bībeli, lūdz kopā ar viņiem, dziedi kopā ar viņiem – un tavs laulātais vienmēr sēž otrā istabā. Viņš apmeklē baznīcu tikai Ziemassvētkos un varbūt Lieldienās. Iedomājies, ka tavi bērni dienu no dienas redz, ka tētis netic tam, ko mamma nemitīgi stāsta. Iedomājies, cik tas būtu mulsinoši.
Iedomājies, ka tev ir jāpieņem kārtējais neiespējamais lēmums par mājokli vai aizdevumu, vai bērna izglītību, vai krīzi paplašinātā ģimenē – un jums nav neviena kopīga Bībeles panta, uz kā atsperties. Jūs nevarat kopīgi dzirdēt Dievu, jo sieva netic, ka Dievs runā. Bībele ir tikai vēl viena laba grāmata plauktā starp daudzām citām labām grāmatām.
Šie ir daži no simtiem scenāriju, kad ticība Dievam maina visu laulībā – kad “Kungā” pēkšņi kļūst patiešām svarīgi. Man ir aizdomas, ka patiesi kristieši apsver domu apprecēties ar neticīgu cilvēku, jo viņi vēl nevar iedomāties, kāda laulība patiešām būs. Ticīgajam laulība bez Dieva būtu kā dzīve bez saules, kā buras bez vēja, kā mīlestība bez patiesas mīlestības.
Maršals Sīgals (desiringGod.org)
