Dieva Vārds, kas sarakstīts pirms gandrīz 2000 gadiem, skaidri nemāca par to, vai kristiešiem vajadzētu vai nevajadzētu spēlēt videospēles. Taču Bībeles principi joprojām ir spēkā attiecībā uz to, kā vislabāk izmantot savu laiku. Kad Dievs mums parāda, ka kāda konkrēta nodarbe kontrolē mūsu dzīvi, mums no tās uz laiku jāatsakās. Šis “gavēnis” varētu būt no ēdiena, filmām, TV, mūzikas, videospēlēm – no visa, kas novērš mūsu uzmanību no Dieva iepazīšanas, mīlestības uz Viņu un kalpošanas Viņa cilvēkiem. Lai gan dažas no šīm lietām pašas par sevi var nebūt sliktas, tās kļūst par elkiem, ja novērš mūsu uzmanību no mūsu pirmās mīlestības (Kolosiešiem 3:5; Atklāsmes grāmata 2:4). Zemāk ir daži principi, kurus vajadzētu apsvērt, neatkarīgi no tā, vai jautājums attiecas uz videospēlēm, televīziju, filmām vai kādu citu šīs zemes nodarbi.
1. Vai videospēles mani cels vai tikai izklaidēs?
Vai videospēļu spēlēšana vairos tavu mīlestību uz Dievu, zināšanas par Viņu un kalpošanu citiem? “Viss ir atļauts, bet ne viss der. Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ (1. Korintiešiem 10:23-24; Romiešiem 14:19). Kad Dievs mums dod laiku atpūtai, mums vajadzētu atrast pacilājošas nodarbes, ko baudīt. Vai mēs izvēlamies atļautās, nevis slavējamās nodarbes? Kad mums ir izvēle starp labu, labāku un vislabāko, mums jāizvēlas vislabāko (Galatiešiem 5:13-17).
2. Vai, spēlējot videospēles, es pakļaušos paša gribai vai Dieva gribai?
Dieva gribu attiecībā uz Viņa bērniem var apkopot Viņa lielākajā bauslī: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūkas 10:27). Mūsu griba ir grēka aptraipīta. Tā kā mēs esam glābti no mūsu savtīgajām vēlmēm, mums ir jāpakļauj sava griba (Filipiešiem 3:7-9). Dieva griba pārveido mūsu gribu (Psalmi 143:10). Pakāpeniski Viņa vēlmes attiecībā uz mums kļūst arī par mūsu visdziļākajām vēlmēm.
Daudzi cilvēki uzskata, ka Dieva griba ir garlaicīga un pazemojoša. Viņi iztēlojas mūku vientuļā klosterī vai aizvainotu baznīcas apkopēju. Gluži pretēji, cilvēki, kas seko Dieva gribai savā dzīvē, ir vispriecīgākie un piedzīvojumiem bagātākie cilvēki. Par to var pārliecināties, lasot tādu vēstures varoņu biogrāfijas kā Hadsons Teilors, Eimija Kārmaikla, Korija Ten Būma un Džordžs Millers. Protams, šie svētie saskārās ar grūtībām no pasaules, savas miesas un velna puses. Iespējams, viņiem nebija daudz šīs pasaules mantu, taču Dievs caur viņiem paveica lielus darbus. Sākumā Viņa griba šķiet neiespējama un pārāk svēta, lai tā sagādātu prieku, taču Dievs dos mums spēku to izpildīt un vēlmi priecāties par to. “Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs” (Psalmi 40:8a; Ebrejiem13:21).
Džordžs Millers. AutobiogrāfijaDžordžs Millers
Caur šo dienasgrāmatu vari vērot Millera cīņas un uzvaras rūpes par tūkstošiem bāreņu paļāvībā uz Dievu, kurš deva brīnumainas atbildes uz lūgšanām pēc vajadzību apmierināšanas ik dienas. Džordža Millera nešaubīgā, bērnišķi stiprā paļāvība uz Debesu Tēvu iedvesmos arī tevi pārliecinoši uzticēties Dievam, kuram visas lietas ir iespējamas, arī tās, kas rūp tev.
3. Vai videospēle pagodina Dievu?
Dažas videospēles slavina vardarbību, izlaidību un muļķīgus lēmumus (piemēram, “Es esmu izstājies no sacensībām, tāpēc es vienkārši sasitīšu savu mašīnu”). Mūsu, kristiešu, darbībām ir jāpagodina Dievu (1. Korintiešiem 10:31) un jāpalīdz mums augt Kristus atziņā un žēlastībā.
4. Vai videospēļu spēlēšana rezultēsies labos darbos?
“Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efeziešiem 2:10; skatīt arī Titam 2:11-14 un 1.Pētera 2:15). Slinkums un egoisms pārkāpj Dieva nodomu attiecībā uz mums – lai mēs darītu labus darbus citiem (1.Korintiešiem 15:58; skatīt arī Galatiešiem 6:9-10).
5. Vai videospēļu spēlēšana palīdzēs man būt savaldīgam?
Daudzi cilvēki ir teikuši, ka videospēles var kļūt par atkarību vai apsēstību. Kristieša dzīvē šādām lietām nav vietas. Pāvils salīdzina kristieša dzīvi ar atlēta dzīvi, kas disciplinē savu ķermeni, lai viņš varētu izcīnīt balvu. Kristiešiem ir lielāka motivācija dzīvot nošķirtu un savaldīgu dzīvi—mūžīgā balva debesīs. (1. Korintiešiem 9:25-27).
6. Vai videospēļu spēlēšana būs lietderīga laika izmantošana?
Tu atskaitīsies par to, kā izmanto savas ierobežotās minūtes. Stundām ilga videospēles spēlēšana diez vai var tikt saukta par labu laika izlietojumu. “Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.” (Efeziešiem 5:15-17). “Miesas dzīvē atlikušo laiku vairs nedzīvo cilvēku kārībām, bet Dieva gribai” (1. Pētera 4:2; Kolosiešiem 4:5, Jēkaba 4:14 un 1. Pētera 1:14-22).
7. Vai šī nodarbe iztur Filipiešiem 4:8 pārbaudi?
“Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8). Kad tu spēlē videospēles, vai tavs prāts ir vērsts uz dievbijīgām vai laicīgām lietām?
8. Vai videospēļu spēlēšana atbilst manam dzīves mērķim?
Pāvils rakstīja, ka pēdējās dienās cilvēki “…mīlēs vairāk baudas nekā Dievu” (2. Timotejam 3:4). Rietumu kultūra atbilst šim aprakstam. Mums patīk izklaidēties. Nekristieši kļūst atkarīgi no izklaidēm – filmām, sporta un mūzikas, jo viņiem nav augstāka mērķa par dzīves baudīšanu pirms nāves. Šīs izklaides nevar patiesi apmierināt (Salamans mācītājs 2:1). Kad kristieši kļūst atkarīgi no tām pašām lietām, no kurām ir atkarīgi nekristieši, vai mēs patiesi varam teikt, ka parādām jauno dzīvi “sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzam kā spīdekļi pasaulē, ” (Filipiešiem 2:15)? Vai arī mēs pierādām citiem, ka patiesībā neesam atšķirīgi no viņiem un ka Kristus mūsu dzīvē nav radījis būtiskas pārmaiņas?
Pāvils par savu augstāko prioritāti uzskatīja Dieva iepazīšanu, mīlēšanu un paklausību Viņam. “Bet, kas man bija ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu. Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu, [..] lai atzītu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un Viņa ciešanu sadraudzību; tā es pielīdzinos Viņa nāvei” (Filipiešiem 3:7-10). Vai videospēļu spēlēšana apliecina manu mīlestību uz Dievu vai mīlestību uz pasaules lietām? (1. Jāņa 2:15-17).
9. Vai videospēļu spēlēšana virzīs manu skatienu uz mūžību?
Kristiešiem ir cerība uz mūžīgu atlīdzību debesīs, ja viņi būs uzticīgi uz zemes (Mateja 6:19-21 un 1.Korintiešiem 3:11-16). Ja mēs koncentrēsimies uz dzīvošanu mūžībai, nevis pārejošiem zemes priekiem, mēs būsim nodevuši resursus, laiku un sirdis kalpošanai (Kolosiešiem 3:1-2; 23-24). Ja mūsu īpašumā esošās lietas vai darbības liek mums zaudēt mūžīgo atlīdzību, kāda tad tām ir vērtība (Lūkas 12:33-37)? Kristieši bieži vien cenšas kalpot gan Dievam, gan savām vēlmēm. Bet Jēzus skaidri teica: “Neviens nevar kalpot diviem kungiem” (Mateja 6:24). Dievs dod mums prieku gan darbā, gan atpūtas brīžos (Salamans mācītājs 5:19; Mateja 11:28-29; Kolosiešiem 3:23-24). Mums ir jāatrod līdzsvars starp darbu un atpūtu. Kad mēs atvēlam laiku atpūtai, kā to darīja Jēzus (Marka 6:31), mums jāizvēlas nodarbes, kad mūs garīgi ceļ.
Jautājums nav “Vai es varu spēlēt videospēles?”, bet gan “Vai videospēles būtu labākā izvēle?”. Vai tās mani cels, parādīs mīlestību manam tuvākajam un pagodinās Dievu? Mums ir jācenšas veikt slavējamas aktivitātes, nevis tikai pieļaujamas. Dedzīgi sekojiet Viņam pāri visam. Sagatavojies mūžībai. Katrs upuris šķitīs nenozīmīgs, kad mēs satiksim Jēzu.
