Klausies arī:
Pirmā publiskā krīze Isukas dzīvē bija diena, kad viņai bija jāpaklanās templim Namsana kalnā. Pārdomājot viņas iekšējos pārdzīvojumus šajās stundās, es saprotu, ka viņas dzīves turpmākajos gados līdzīgās situācijās viņas reakcija ir līdzīga. Un, kad mūs pārņem bailes, mēs bieži vien šādu rīcības modeli ieraugām arī sevī.
1. Viņa atceras piemēru, kad kāds ir bijis līdzīgā situācijā – šajā gadījumā Sadrahs, Mesahs un Abed-nego ceplī.
2. Rezultātā viņu paļāvība uz Dievu stiprina viņas paļāvību: “Ar Dievpalīgu, es nepaklanīšos.”
3. Viņa lūdz Dievu.
4. Atbildot uz to, Dievs piepilda viņu ar mieru.
5. Miers liek viņai nonākt pie plašākas apņemšanās nekā šis konkrētais notikums: “Es savu jaunību negribu ziedot tikai sev. Es to gribu atdot Kungam.”
6. Viņa atceras Dieva apsolījumu: “Neviens tās neizraus no Manas rokas.”
7. Tuvojoties kritiskajam brīdim, viņu atkal pārņem bailes. Ar vienu lūgšanu un vienu apsolījumu nepietiek, lai uz visiem laikiem aizdzītu bailes.
8. Viņa atzīstas Dievam savā nespēkā un bailēs.
9. Viņš vēlreiz atgādina viņai savu apsolījumu: “Es pazīstu savas avis, un viņas Man seko.” Mums atkal un atkal ir vajadzīgi Dieva apsolījumi. Jo lielākas ir bailes, jo biežāk mums ir vajadzīgs stiprinājums no Dieva.
10. Viņa rīkojas. Viņa paliek uzticīga savam nodomam nepaklanīties.
11. Bet tās vēl nav beigas. Atkal rodas šaubas. “Ja nu es nespēšu panest sekas?”
12. Atkal viņa rod mierinājumu Dieva Vārdā, Viņa apsolījumā: “Es jūs neatstāšu bāreņus. Savu mieru Es jums dodu.”
Uzticamas sievietes un viņu neparastais Dievs
Noela Paipere
Sāra Edvardsa, Lilija Trotere, Gledisa Eilvorda, Estere Ana Kima un Helēna Rouzvēra. Piecas sievietes, trīs gadsimti, viens Kungs un viens mērķis. Šīs sievietes un viņu misija iedrošinās arī tevi kalpot, mācekļot un pasludināt evaņģēliju 21.gadsimtā.
Šāda svārstīšanās mums ir tik pazīstama. Mēs baidāmies. Mēs lūdzam. Dievs dod mums pārliecību. Mēs zaudējam pārliecību. Mēs atkal krītam bailēs. Un atkal Viņš mūs glābj, dodot drosmi tikt galā ar to, kas mūs sagaida. Patiesībā tāds ir dzīves modelis. Tikai krīzes brīžos mēs to piedzīvojam daudz intensīvāk.
Viss Isukas dzīvesstāsts liecina par to, cik plašs bija viņas emocionālā svārsta vēziens, sākot no baiļu pārvarēšanas un gandrīz padošanās vienā galā, līdz drosmīgiem, bezbailīgiem vārdiem un rīcības īstajā brīdī otrā galā. Neaizmirsīsim vareno ieroci, ko viņa lika lietā šajā ticības cīņā, – Svēto Rakstu krājumu, ko viņa acīmredzot jau bija iegaumējusi. Viņai nebija vajadzīgs laiks vai resursi, konkordance vai Bībele, lai atrastu atbilstošo Dieva vārdu. Vārds viņai bija uz mēles tieši tad, kad vajadzēja to pasludināt sev vai sadzirdēt runājam Dievu.
Iegaumētajiem Rakstiem bija būtiska loma nākamajā Isukas dzīves posmā – gatavojoties ciešanām. Manuprāt, ja Isuka būtu šeit, viņa mums teiktu, ka ir labi sagatavoties visam, kas mūs sagaida, neatkarīgi no tā, vai tā būtu vajāšana un moceklība vai kaut kas mazāk dramatisks. Viņa, iespējams, sāktu ar to, ka palīdzētu mums saprast, ka ciešanas ir normāla parādība:
Tā varētu pat rasties patiesāks priekšstats par to, ko nozīmē būt kristietim – ja ticīgais, paklausot Dieva vārdam, cieš, mokās, tiek ienīsts un spīdzināts vai pat nogalināts, nevis nodzīvo parastu, garlaicīgu dzīvi.
Daļai no viņas sagatavošanās pasākumiem vajadzētu būt mūsu standarta komplektā neatkarīgi no pašreizējās situācijas.
Lūgšana
Pielūgsme
Praktizēšanās dzīvot vienkāršībā
Dāsnums, atdodot labas lietas, ne tikai to, kas paliek pāri
Svēto Rakstu iegaumēšana
Ieklausīšanās liecībās par grūtībām un Dievu
Iespējams, ka viņa kā novēlējumu gribētu mums atstāt šos Dieva vārdus par ciešanām un vajāšanām:
Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija. Mateja 5:11–12
Šis raksts ir adaptēts no grāmatas “Uzticamas sievietes un viņu neparastais Dievs”, ko sarakstījusi Noela Paipere.
