Divpadsmit Dieva īpašības vienā pantā
1968. gada decembrī, kad Apollo 8 riņķoja ap Mēnesi, Bila Andersa balss uz Zemes atskanēja ar vieniem no pazīstamākajiem Bībeles vārdiem: “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi”. 1. Mozus grāmatas pirmās nodaļas pirmais pants ir vienkāršs, bet dziļš fakta izklāsts. Tomēr tas ir arī kas vairāk. 1. Mozus grāmata 1:1 ir pirmais aicinājums uz pielūgsmi. Pirmajā Bībeles rindkopā Dievs aicina mūs pielūgt Viņu par to, kas Viņš ir un ko Viņš ir paveicis radīšanā. No šī viena panta mēs varam pamatoti izsecināt divpadsmit Dieva īpašības.
1. Dievs ir viens
Iesākumā bija Dievs un tikai Dievs. Tas ir viens no lielākajiem Bībeles apgalvojumiem: ir viens Dievs, un bez Viņa nav cita (Jesajas grāmata 45:5). Tā kā Dievs ir Radītājs, nevis radīts, Viņš ir vienkārša būtne, nevis salikta būtne. Dievs ir viens; Viņam nav daļu. Patiešām, Vecajā Derībā Dieva vienotība ir Izraēla pielūgsmes pamatā: “Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.” (5. Mozus grāmata 6:4).
2. Dievs ir Gars
Pirms debess un zemes radīšanas nebija nekā cita kā vien Dievs. Viņš radīja telpu, laiku, matēriju un enerģiju, kas nozīmē, ka Viņš pats nesastāv no telpas, laika, matērijas vai enerģijas. Kā Radītājs Dievs Savā būtībā ir atšķirīgs no pasaules, kuru Viņš ir radījis. Jaunajā Derībā Jēzus skaidri norāda to, kas šeit ir teikts netieši: “Dievs ir gars” (Jāņa evanģēlijs.4:24).
3. Dievs ir mūžīgs
Lai Dievs būtu klātesošs iesākumā, Viņam bija jāeksistē pirms laika sākuma, kas nozīmē, ka Dievs ir ārpus laika. Viņa eksistence ir mūžīga. Viņš bija sākumā, jo Viņam nav sākuma, un Viņš būs arī beigās, jo Viņam arī nav gala. Dievs bija, ir un būs – Viņš ir mūžīgs. “Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs!” (Psalmi 90:2)
4. Dievs ir bezgalīgs
Frāze “debesis un zeme” ir divi pretpoli, kas ietver arī visu, kas ir starp tiem. Citiem vārdiem sakot, “iesākumā Dievs radīja visu.” Tomēr ar vārdu “viss” mums nevajadzētu domāt tikai fizisko visumu. Debesis un zeme ietver gan neredzamo, gan redzamo. Ņemot vērā to radīto dabu, šīs sfēras ir galīgas, bet, lai Dievs varētu radīt galīgas sfēras, Viņam pašam jābūt bezgalīgam. Bībele pauž šo patiesību, apliecinot Viņa neizmērojamību jeb visuresamību (Jesajas grāmata 6:3; Jeremijas grāmata 23:23-24), bet arī norādot, cik neaptverama ir Viņa varenība: “Liels ir Tas Kungs un augsti teicams, neizdibināma ir Viņa varenība” (Psalmi 145:3).
5. Dievs ir nemainīgs
Pirms Dievs visu radīja, Viņš vienkārši bija. Tas nozīmē, ka Dievam nebija nekā ārēja, kas varētu Viņu mainīt – Viņa būtība bija nemainīga visu mūžību. Un pēc tam, kad Viņš visu radīja, tā kā Visums bija (un ir) atkarīgs no Viņa, tas nevarēja (un nevar) Viņu mainīt. Dievs ir palicis tāds pats mūžībā pagātnē, un Viņš paliks tāds pats arī mūžībā nākotnē. Dievs, kas bija, ir un būs, ir tas pats Dievs. Īsāk sakot, Viņš ir nemainīgs. “Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” (Jēkaba vēstule 1:17).
6. Dievs ir pašpietiekams
Dievs pastāvēja pirms pasaules radīšanas, un tāpēc Viņš nav atkarīgs no tā, ko Viņš radīja. Savā būtībā Dievs ir neatkarīgs; Viņa eksistence nav atkarīga ne no viena un ne no nekā. Dievs Savu eksistenci iegūst no Sevis paša, nevis no kaut kā cita. Dievs ir tīra būtība; patiesi, Viņa vārds ir Būtība. Kad Mozus jautā Dievam Viņa vārdu, Viņš atbild: “Es esmu, kas Es esmu” (2. Mozus grāmata 3:13-14).
7. Dievs ir dzīvība
Lai Dievs varētu radīt dzīvību debesīs un uz zemes – eņģeļus, augus, zivis, putnus, rāpuļus, dzīvniekus un cilvēkus – Viņam pašam Sevī bija jābūt dzīvībai. Dievam bija jābūt dzīvam Dievam, lai radītu dzīvas būtnes. Bībele apliecina, ka Dievs pats ir dzīvība (1. Jāņa vēstule 5:20), ka viņam pašam Sevī ir dzīvība (Jāņa evanģēlijs 5:26), ka viņš ir dzīvības avots (Psalmi 36:9) un ka viņš ir tas, kurā mēs dzīvojam, kustamies un esam (Apustuļu darbi 17:28). Patiešām, Dievs pats par Sevi saka: “patiesi, ka Es dzīvoju mūžīgi…” (5. Mozus 32:40).
8. Dievs ir nemirstīgs
Tā kā Dievs pirms radīšanas dzīvoja pats netraucētā dzīvē, nebija nekā, kas varētu atņemt Viņa dzīvību. Un, tā kā tas, ko Viņš radīja, ir atkarīgs no Viņa dzīvības, joprojām nav nekā, kas varētu atņemt Viņa dzīvību. Dievam pašam Sevī ir dzīvība, un tas nozīmē, ka nekas ne debesīs, ne uz zemes nevar Viņam to atņemt. Dievs nevar mirt. Viņš ir nemirstīgs. Kā Pāvils saka Timotejam: “[Dievam] vienīgam ir nemirstība” (1. vēstule Timotejam 6:16).
9. Dievs ir Radītājs
Darbības vārds radīt ir diezgan unikāls darbības vārds Vecajā Derībā. Tas sastopams aptuveni četrdesmit reižu, un tikai Dievs vienmēr ir šī vārda subjekts. Bībelē tikai Dievs rada, un tas ir vēl viens veids, kā pateikt, ka tikai Dievs ir Radītājs. “Patiesi, visi tautu dievi taču ir elki, bet Tas Kungs ir radījis debesis.” (Psalmi 96:5)
10. Dievs ir visvarens
Ja sākumā Dievs Radītājs visu radīja no nekā, tad Viņam jābūt visvarenam. Viņam jābūt spējīgam izpildīt Savu gribu tā, kā Viņam tīk. Kā Pāvils apliecina efeziešu draudzei, Dievs “spēj darīt daudz vairāk nekā visu, ko mēs lūdzam vai iedomājamies”. Tāpēc “Viņam lai ir gods draudzē un Kristū Jēzū uz audžu audzēm mūžu mūžos” (efeziešiem 3:20-21).
11. Dievs ir viszinošs
Ja Dievs Radītājs sākumā visu radīja no nekā, tad Viņam jābūt visgudram. Viņam jābūt viszinošam – spējīgam izpildīt Savu gribu bez kāda norādījuma vai iejaukšanās. Kā saka pravietis Jeremija, Dievs ir tas, “kas radīja zemi ar Savu spēku, lika stiprus pamatus pasaules ēkai ar Savu gudrību un izplēta pār visu debesis ar Savu atziņu” (Jeremijas 10:12).
12. Dievs ir suverēns
Ja Dievs ir visvarenais un visgudrais visa Radītājs, tad pēc tam, kad Viņš ir radījis debesis un zemi, Viņam ir jāpaliek to pārvaldībā. Debesis un zeme nevar izvairīties no Dieva suverenitātes, jo tās ir Dieva radītas un paliek atkarīgas no Dieva. Tādējādi visam, kas notiek debesu un zemes vēsturē, ir jāpaliek Dieva suverēnā kontrolē. “Es zinu, ka Tu visu spēj un Tev nav nekāds nodoms neizpildāms.” (Ījaba grāmata 42:2)
Gars un Vārds
Mēs varam apkopot šīs divpadsmit lieliskās patiesības par Dievu no 1. Mozus 1:1 vienā teikumā:
Dievs ir viens gars, mūžīgs, bezgalīgs, nemainīgs, pastāvīgs, dzīvs un nemirstīgs Savā būtībā, visvarens, viszinošs Radītājs un visu lietu, gan redzamo, gan neredzamo, debesīs un uz zemes virsvaldnieks.
Dievs ir palicis tāds pats mūžībā pagātnē, un Viņš paliks tāds pats arī mūžībā nākotnē
Tas ir Dievs, ar kuru mēs sastopamies Bībeles pirmajā pantā, un mēs esam aicināti Viņu pielūgt. Pielūgsme ir tas, ko dzīvās radības debesīs dara tieši tagad, dziedot: “Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas” (Atklāsmes grāmata 4:11). Ja tāda ir debesu radību reakcija, kad tās apcer, kas ir Dievs un ko Viņš ir paveicis radīšanā, tad kādai vajadzētu būt mūsu kā Viņa radību reakcijai uz zemes?
Tomēr kristīga pielūgsme ir kas vairāk nekā tikai bezierunu Dieva kā visa Radītāja bezierunu pielūgšana. Šeit mums var palīdzēt 1. Mozus 1:1 sekojošie panti. Pēc sākotnējā radīšanas akta ir teikts, ka Dieva Gars ir klātesošs (1. Mozus 1:2), un tas virmo virs ūdeņiem. Un tad Dievs runā ar Savu vārdu, lai veidotu un piepildītu Savu radību (1. Mozus 1:3-2:3). Tādējādi mēs varētu precīzi apkopot Dieva darbu radīšanā šādi: Iesākumā Dievs radīja visu no nekā ar Sava vārda un Gara starpniecību.
Apustulis Jānis šo patiesību izvērš sava evaņģēlija sākumā, apgalvojot, ka patiešām Kristus, mūžīgais Vārds, bija tas, kurš bija klātesošs iesākumā pie Dieva un darbojās kā Viņa pārstāvis radīšanā (Jāņa 1:1-5). Līdzīgi par Kristu raksta arī apustulis Pāvils: “Jo Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais; Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.” (kolosiešiem 1:15-17).
Iesākumā bija Dievs un tikai Dievs
Tādējādi 1. Mozus 1:1-3 ir aicinājums pielūgt Dievu par to, kas Viņš ir un ko Viņš ir darījis radībā – caur Kristu un Kristus dēļ.
Slava Dievam
Dieva pielūgsme, protams, ietver daudz vairāk. Taču daži pirmie Bībeles panti sniedz mums kristīgas pielūgsmes sākumu un pamatu. Tāpēc nākamreiz, kad dzirdēsi 1. Mozus grāmatas sākuma vārdus, uztver tos kā Dieva aicinājumu nākt un pielūgt Viņu caur Viņa Dēlu un Garu. Tas ir tas, ko debesu radības ir darījušas kopš radīšanas sākuma.
Slava Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam!
Kā tas bija iesākumā, tā ir tagad un tā būs mūžīgi mūžos! Āmen.
Džonijs Gibsons (desiringGod.org)
