Pirms vairākiem gadiem mēs ar vīru sākām apmeklēt vietējo evaņģēliski nekonfesionālo draudzi, un mums tur ļoti patika. Mēs novērtējām kopības sajūtu, ko atradām starp mīlošiem un patiesiem cilvēkiem, kurus tur satikām, un inteliģento, “ārpus rāmjiem” mācītāju, kurš vadīja mūsu draudzi ar pārdomas rosinošiem sprediķiem, pilniem ar jaunām idejām. Diemžēl draudze sāka teoloģiski novirzīties no sliedēm, un apmēram pēc pusotra gada mēs pieņēmām grūtu lēmumu to atstāt. Šodien šī draudze sevi dēvē par “progresīvu kristīgu kopienu”.
Tolaik es nemaz nebiju dzirdējusi par “progresīvo kristietību”, un pat tagad ir grūti noteikt, ko īsti var uzskatīt par progresīvo kristieti, jo ar šo apzīmējumu tiek apzīmēti dažādi uzskati. Tomēr ir pazīmes – noteiktas frāzes un idejas –, kas progresīvajās aprindās šķiet konsekventas. Lūk, piecas bīstamas pazīmes, kam vajadzētu pievērst uzmanību savā draudzē:
1. Tiek pazemināts skatījums uz Bībeli
Viena no galvenajām atšķirībām starp progresīvo kristietību un vēsturisko kristietību ir tās skatījums uz Bībeli. Kristieši vienmēr ir uzskatījuši Bībeli par Dieva Vārdu un autoritāti savās dzīvēs. Progresīvā kristietība parasti atsakās no šiem jēdzieniem, uzsverot personīgo pārliecību, nevis Bībeles pilnvarojumu.
Komentāri, kurus tu varētu dzirdēt:
- Bībele ir cilvēciska grāmata…
- Es šajā jautājumā nepiekrītu apustulim Pāvilam…
- Bībele attaisno amoralitāti, tāpēc mums ir pienākums noraidīt to, kas tajā teikts noteiktās vietās…
- Bībele “satur” Dieva vārdu…
2. Jūtas ir svarīgākas par faktiem
Progresīvajās baznīcās personīgā pieredze, sajūtas un viedokļi parasti tiek vērtēti augstāk par objektīvu patiesību. Tā kā Bībele vairs netiek uzskatīta par galīgo Dieva vārdu, tas, ko cilvēks uzskata par patiesu, kļūst par galveno ticības un prakses autoritāti.
Komentāri, kurus tu varētu dzirdēt:
- Šis Bībeles pants ar mani nerezonē…
- Es domāju, ka homoseksualitāte ir grēks, līdz iepazinos un sadraudzējos ar dažiem gejiem…
- Es vienkārši nevaru noticēt, ka Jēzus varētu sūtīt labus cilvēkus uz elli…
3. Būtiskas kristīgās doktrīnas var tikt interpretētas no jauna
Progresīvās kristietības autors Džons Pavlovics (John Pavlovitz) raksta: “[Progresīvajā kristietībā] nav svētu govju [jeb neapšaubāmu ideju] [..] Tradīcijas, dogmas un doktrīnas drīkst tikt apšaubītas, jo tās visas iziet cauri nepilnīgas cilvēces rokām.” Progresīvie kristieši bieži vien ir atvērti Bībeles pārdefinēšanai un reinterpretācijai attiecībā uz tādiem sabiedrībā aktuāliem morālas dabas jautājumiem kā homoseksualitāte un aborti, kā arī tādām kardinālām doktrīnām kā Jēzus piedzimšana no jaunavas un Jēzus miesīga augšāmcelšanās. Vienīgā svētā govs ir tā, ka “svēto govju nav”.
Komentāri, kurus tu varētu dzirdēt:
- Jēzus augšāmcelšanās nav jābūt faktam, lai runātu patiesību…
- Baznīcas vēsturiskā nostāja seksualitātes jautājumā ir arhaiska, un tā ir jāatjaunina mūsdienu ietvaros…
- Ideja par burtisku elli ir aizskaroša nekristiešiem, un tā ir jāinterpretē no jauna…
4. Vēsturiskie termini tiek definēti no jauna
Ir kādi progresīvie kristieši, kuri apgalvo, ka viņi apstiprina tādas doktrīnas kā bibliskā inspirācija, nekļūdīgums un autoritāte, bet viņiem ir jāveic lingvistiska akrobātika, lai šie vārdi nozīmētu to, ko viņi vēlas, lai tie nozīmētu. Es atceros, kā kādam mācītājam jautāju: “Vai jūs ticat, ka Bībele ir Dieva iedvesta?”. Viņš pārliecinoši atbildēja: “Jā, protams!”. Tomēr es kļūdaini pieņēmu, ka, lietojot vārdu “iedvesta”, mēs abi domājām vienu un to pašu. Pēc vairākiem mēnešiem viņš paskaidroja, ko viņš domājis – ka Bībele ir inspirēta tādā pašā veidā un līmenī kā daudzas citas kristiešu grāmatas, dziesmas un svētrunas. Tas, protams, nav tas, kā kristieši vēsturiski ir sapratuši dievišķās inspirācijas doktrīnu.
Vēl viens vārds, kas mēdz saņemt progresīvu pārveidojumu, ir vārds “mīlestība”. Izrauts no Bībeles konteksta, tas kļūst par visaptverošu terminu, kas apzīmē visu, kas ir nekonfrontējošs, patīkams un apstiprinošs.
Komentāri, kurus tu varētu dzirdēt:
- Dievs nesodītu grēciniekus – Viņš ir mīlestība…
- Protams, Bībele ir autoritatīva, taču pirmos 2000 baznīcas vēstures gadus mēs to esam sapratuši nepareizi…
- Mūsu uzdevums nav runāt ar kādu par grēku – mūsu uzdevums ir vienkārši mīlēt…
5. Evaņģēlija vēsts būtība no grēka un pestīšanas pāriet uz sociālo taisnīgumu
Nav šaubu, ka Bībele mums dod pavēli rūpēties par nelaimīgajiem un aizstāvēt apspiestos. Tā ir ļoti reāla un dziļi svarīga daļa no tā, ko nozīmē dzīvot saskaņā ar mūsu kristīgo ticību. Tomēr kristietības galvenā vēsts – evaņģēlijs – ir tas, ka Jēzus nomira par mūsu grēkiem, tika apglabāts un augšāmcēlās, un tādējādi mūs samierināja ar Dievu. Šī ir vēsts, kas patiesi nesīs brīvību apspiestajiem.
Daudzi progresīvie kristieši mūsdienās konceptu, ka Dievs ir vēlējies, lai Viņa Dēls mirst pie krusta, uzskata par mulsinošu vai pat biedējošu. Dažkārt to dēvē par “kosmisku bērna ļaunprātīgu izmantošanu”, un ideja par asins izpirkšanu tiek mazināta vai pilnībā noliegta, tās vietā stājoties sociālajam taisnīgumam un labajiem darbiem.
Komentāri, kurus tu varētu dzirdēt:
- Mēs esam radīti pēc Viņa tēla, un Viņš mūs ir nosaucis par labiem…..
- Dievs patiesībā neprasa upuri par mūsu grēkiem – pirmie kristieši pārņēma pagānu praksi upurēt dzīvniekus un līdzīgi izstāstīja Jēzus stāstu…..
- Mums patiesībā nav jāsludina evaņģēlijs – mums tikai jāparāda mīlestība, nesot taisnīgumu apspiestajiem un nodrošinājumu trūkumcietējiem…
Secinājums:
Pazīmes ne vienmēr ir acīmredzamas, dažreiz tās ir smalkas nianses un sajauktas ar lielu devu patiesības. Progresīvā kristietība var būt pārliecinoša un vilinoša, bet, izsekojot līdz loģiskam tās iznākumam, tā ir uzbrukums kristietības pamatiem, atstājot to bez tās glābjošā spēka.
Mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka dažas no šīm idejām ir iefiltrējušās mūsu draudzēs. Jēzus mūs brīdināja: “Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk aitu drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki” (Mateja 7:15). Tāpēc, ja jūs pamanāt kādu no šīm piecām bīstamajām pazīmēm savā draudzē, iespējams, ir pienācis laiks lūgt par sadraudzību ar kādu Bībelei uzticīgāku draudzes kopienu.
Alisa Čaildersa (alisachildersblog.com)
