Doktrīna par Dieva dusmām ir piedzīvojusi smagus laikus. Mūsdienu pasaulē jebkura Dieva dusmu koncepcija satricina mūsu modernos uzskatus. Tā ir pārāk mulsinoša, pārāk neiecietīga.
Mēs dzīvojam laikmetā, kad paši sevi esam izvirzījuši par tiesnesi un Dieva raksturs tiek tiesāts. “Kā elle var būt taisnīga?”, “Kāpēc Dievs pavēlēja izraēliešiem iznīcināt kanaāniešus?”, “Kāpēc Dievs vienmēr šķiet tik dusmīgs?”.
Tas, ka tik daudzi cilvēki cīnās ar šiem un daudziem citiem līdzīgiem jautājumiem, nozīmē, ka vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama pareiza domāšana par Dieva dusmu doktrīnu. Tā ir nepieciešama kā motivācija kristīgai dzīvei, kā degviela pareizai dievkalpošanai, un kā rīks, lai stātos pretī iebildumiem pret kristietību.
Lūk, piecas Bībeles patiesības par Dieva dusmām:
1. Dieva dusmas ir taisnīgas
Daudziem ir kļuvis ierasts apgalvot, ka Vecās Derības Dievs ir morāls briesmonis, kas nekādā ziņā nav pielūgsmes vērts.
Tomēr Bībeles autoriem šādu problēmu nav. Patiesībā ir teikts, ka Dieva dusmas ir pilnīgā saskaņā ar Dieva taisnīgumu. Pāvils raksta: “Ar savu apcietināto un neatgriezīgo sirdi tu sev pašam krāj sodu, kas nāks pār tevi dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un Viņa taisnā tiesa” (Romiešiem 2:5). Tādējādi Dieva dusmas ir proporcionālas cilvēka grēcīgumam.
Dieva dusmas ir Viņa mīlestība darbībā pret grēku.
Tāpat arī Salamana pamācībās 24:12 ir teikts: “Kad tu saki: “Redzi, mēs to nesaprotam!” – vai tad tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis sver, to novēro, un Viņš, kas uzmana tavu dvēseli, zina to un atmaksā cilvēkam pēc viņa darba?”
Džeimss I. Pakers rezumē: “Dieva dusmošanās, saskaņā ar Bībeles vēsti, nav kaprīza, pašcentrēta, viegli aizkaitināma, morāli zemiska izturēšanās, kā tas nereti ir cilvēkiem. Tā ir tieši pretēja, pareiza un nepieciešama reakcija uz objektīvu morālu ļaunumu.” (“Pazīt Dievu”, 134.lpp.).
2. No Dieva dusmām ir jābaidās
No Dieva dusmām ir jābaidās, jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības (Romiešiem 3:23). No Dieva dusmām ir jābaidās, jo bez Kristus mēs esam taisnīgi nosodīti grēcinieki (Romiešiem 5:1). No Dieva dusmām ir jābaidās, jo Viņš ir pietiekami spēcīgs, lai darītu to, ko Viņš apsola (Jeremijas 32:17). No Dieva dusmām ir jābaidās, jo Dievs sola mūžīgu sodu bez Kristus (Mateja 25:46).
3. Dieva dusmas ir konsekventas gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā
Ir ierasts domāt, ka Vecās Derības Dievs ir ļauns, bargs un dusmu pilns, bet Jaunās Derības Dievs ir laipns, pacietīgs un mīlošs. Neviens no šiem portretiem neatspoguļo Svēto Rakstu mācību par Dieva dusmām.
Dievam ir jārīkojas taisnīgi un jānosoda grēks, citādi Dievs nebūtu Dievs.
Gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā mēs atrodam ārkārtīgi baisus Dieva dusmu aprakstus. Lūk, tikai daži piemēri:
Bet ziniet, Tā Kunga viesuļvētra, Viņa dusmas sāk plosīties, un virpuļojošs viesulis gāžas uz bezdievju galvām! (Jeremijas 30:23).
Bargs un atriebīgs Dievs ir Tas Kungs, jā, tik tiešām, Tas Kungs ir atriebīgs un turklāt bargs un dusmīgs; Tas Kungs ir atriebīgs Saviem pretiniekiem un ilgi kaist dusmās pret Saviem ienaidniekiem. (Nahuma 1:2)
Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību. (Romiešiem 1:18)
No Viņa mutes iziet ass zobens, ar ko satriekt tautas, Viņš min Dieva Visuvaldītāja bargo dusmu vīna spaidu. (Jāņa atklāsmes grāmata 19:15)
4. Dieva dusmas ir Viņa mīlestība darbībā pret grēku
Tas ir pretrunā ar intuīciju, bet uzklausiet mani.
Dievs ir mīlestība, un Dievs dara visu Savam godam (1.Jāņa. 4:8; Romiešiem 11:36). Viņš mīl Savu godu pāri visam (un tas ir labi!). Tāpēc Dievs pārvalda pasauli tā, lai nestu Sev maksimālu godu. Tas nozīmē, ka Dievam ir jārīkojas taisnīgi un jātiesā grēku (t.i., jāreaģē ar dusmām), citādi Dievs nebūtu Dievs. Dieva mīlestība uz Savu godu motivē Viņa dusmas pret grēku.
Jāatzīst, ka Dieva mīlestība uz Savu godu ir daudz pārdomu raisoša, un tā nav laba ziņa grēciniekiem. Galu galā, “briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā” (Ebrejiem.10:31).
5. Dieva dusmas ir apmierinātas Kristū
Izglābdams mūs no Savām dusmām, Dievs ir izdarījis to, ko mēs paši nevarējām izdarīt, un Viņš ir izdarījis to, ko mēs neesam pelnījuši.
Šeit mums ir galvenā labā vēsts: “Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus” (1.Timotejam 1:15). Kristus dēļ Dievs var pamatoti saukt grēciniekus par taisnotiem (Romiešiem 3:26). Dievs ir izdarījis to, ko mēs nevarējām izdarīt, un Viņš ir izdarījis to, ko mēs nebijām pelnījuši. Čārlzs Veslijs pamatoti līksmoja par šo labo vēsti:
Kā aptvert to, ka Asinīs
Es varu iegūt Debesis?
Ka manis atstumts, nicināts,
Viņš krustā mirstot, mani glābj.
Dievs mani mīl! Kā aptvert to?
Pie krusta mirstot, atbrīvo.*
Džozefs Šoimans (desiringGod.org)
* Nr.291 “Kā aptvert to?” (Teksts: Charles Wesley, tulk. Māra Zviedre), “Dziesmu grāmata”, AMNIS, 2008.
