Bībelē nav pieminēta masturbācija, pašapmierināšanās vai “solo sekss”, kā to dažkārt dēvē. Bībelē nav teikts, vai masturbācija ir vai nav grēks. Kādi cilvēki uzskata, ka masturbācija ir iekāres akts un vienmēr ir nepareiza; citi uzskata, ka tā ir normāla ķermeņa funkcija un tai nav nekāda sakara ar grēku.
Ar masturbāciju bieži tiek saistīts stāsts par Onanu 1. Mozus 38:9-10. Daži šo fragmentu interpretē tā, ka “sēklas izliešana” – spermas izšķērdēšana – ir grēks. Tomēr šis fragments par to nerunā. Dievs nosodīja Onanu nevis tāpēc, ka viņš “izlēja savu sēklu”, bet gan tāpēc, ka Onans bija nepaklausīgs. Onans atteicās pildīt savu pienākumu nodrošināt mantinieku savam mirušajam brālim. Šajā fragmentā nav runa par masturbāciju, bet gan par ģimenes pienākWuma izpildi.
Otrs fragments, ko dažkārt izmanto kā pierādījumu tam, ka masturbācija ir grēks, ir Mateja 5:27-30. Jēzus runā pret iekāres domām un pēc tam saka: “Ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom.” Lai gan bieži pastāv saikne starp iekāres domām un masturbāciju, ir maz ticams, ka Jēzus šajā fragmentā ir norādījis uz konkrētu masturbācijas grēku.
Lai gan Bībele nekur nepārprotami nerunā par masturbāciju, tajā ir izklāstīts seksa mērķis. Saskaņā ar 1. vēstuli korintiešiem 7:2-5: “Lai katram ir sava sieva un katrai sievai savs vīrs. Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai. Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātans jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ.” Šajā fragmentā ir ietvertas šādas patiesības:
- Dieva plānā attiecībā uz seksu ir nepieciešamas attiecības, proti, vīra un sievas attiecības (2. pants). // Bet masturbācija ir sekss, kas nav saistīts ar attiecībām.
- Dieva plāna pamats attiecībā uz seksu ir sava ķermeņa dāvāšana otram (4. pants). // Bet masturbācija ir sava ķermeņa paturēšana sev.
- Risinājums tuvības iztrūkuma laikam ir “turēties atkal kopā” (5. pants). // Bet masturbācija tiek veikta vienatnē, nevis kopā.
1. vēstulē korintiešiem 7:9 ir norādīts pareizais risinājums neprecētiem cilvēkiem, kuri cīnās ar seksuālo iekāri: “Ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā.” (1. Kor. 7:9). Pāvils norāda, ka vislabākais ceļš ir paškontrole. Neprecētiem vīriešiem, kuriem trūkst paškontroles, Pāvils nesaka: “Lai viņi masturbē”; viņš saka: “Lai viņi apprecas.” Atkal jāatkārto, ka laulība ir Dieva dots seksuālo tieksmju risinājums.
Tie, kas uzskata, ka masturbācijai nav morālas vai ētiskas nozīmes, apgalvo, ka masturbācija ir “vajadzība”, līdzīga vajadzībai ēst vai vajadzībai pakasīt niezošu vietu. Tomēr Bībelē seksuālā apmierināšana nekad nav aprakstīta kā vajadzība. Gluži otrādi, Pāvils saka neprecētajiem: “Ir labi, ja tie paliek tādi kā es [labāk palikt neprecētiem]” (1. Korintiešiem 7:8).
Dažas darbības, kas bieži vien ir saistītas ar masturbāciju, ir grēcīgas, un pret tām ir jāvēršas: piemēram, iekāres domas, neatbilstoša seksuāla stimulācija un pornogrāfijas lietošana. Ja šīs problēmas tiek risinātas, masturbācija kļūst mazāk kārdinoša. Daudzi cilvēki cīnās ar vainas apziņu saistībā ar masturbāciju, lai gan patiesībā viņiem būtu labāk nožēlot grēkus, kas viņus pamudina masturbēt.
Tātad, vai masturbācija ir grēks? Bībele tieši neatbild uz šo jautājumu, bet noteikti ir daži Bībeles principi, kas ir jāpiemēro:
- “Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.” (1. Korintiešiem 10:31). Ja mēs par kaut ko nevaram dot Dievam godu, mums nevajadzētu to darīt.
- “Viss, kas nenāk no ticības, ir grēks” (Romiešiem 14:23). Ja mēs neesam pilnībā pārliecināti, ka kāda darbība ir Dievam par godu, tā ir grēks.
- “Nekas nedrīkst mani kalpināt” (1.Korintiešiem 6:12). Kristiešiem ir pienākums izvairīties no visa, kas varētu viņus paverdzināt.
- “Bet es norūdu un kalpinu savu miesu” (1. Korintiešiem 9:27). Pašaizliedzība ir grūta, bet pašdisciplīna ir tās vērta.
- “Gara auglis ir … atturība [paškontrole]” (Galatiešiem 5:22-23). Masturbācija gandrīz vienmēr liecina par paškontroles trūkumu.
- “Tad jūs miesas kārību savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat.” (Galatiešiem 5:16-17). Mēs esam aicināti uz pašaizliedzību, nevis pašapmierinātību.
Šīm patiesībām vajadzētu ietekmēt to, ko mēs darām ar savu ķermeni. Ņemot vērā iepriekš minētos principus, ir apšaubāms, ka masturbācija var būt Dievu pagodinoša nodarbe. Ja masturbāciju varētu veikt
- bez iekāres sirdī,
- bez amorālām domām,
- bez pornogrāfijas.
- bez miesas pašapmierināšanas,
- ar pilnīgu pārliecību, ka tas ir labi un pareizi,
- pateicībā Dievam,
tad varbūt tas būtu pieļaujams. Taču šie ierobežojumi, šķiet, noliedz pašu masturbācijas jēgu un mērķi.