Daudz ir runāts par ikdienišķajām mammas dienām, kas, kā daudzi uzskata, ir pilnas bezjēdzīgu uzdevumu un atkārtotu pienākumu.
Lai gan mammas darbs, protams, ir daudz ko darīt atkārtoti, es prātoju, vai “bezjēdzīga” un “ikdienišķa” raksturojums drīzāk neatspoguļo mūsu iztēles trūkumu. Dievs mums ir devis neskaitāmus veidus, kā mēs varam auglīgi iesaistīt savu prātu mammas darbā. Mammas dzīve nebūt nav ikdienišķa vai bezjēdzīga, tā var būt auglīga augsne domāšanai, problēmu risināšanai, interešu paplašināšanai, kompetenču pilnveidošanai un mūsu Tēva radītās pasaules izzināšanai.
Kad mammas prāts ir vērsts uz Garu, viņa apkārtējiem kļūst par svētības avotu – fiziski un garīgi.
Mammas prāta dzīve ir svēta. Tiem, kas dzīvo saskaņā ar Dieva Garu, ir prāts, kas vērsts uz Garu – prāts, kas pilns dzīvības un miera (Romiešiem 8:5-6). Kad mammas prāts ir vērsts uz Garu, viņa apkārtējiem kļūst par svētības avotu – fiziski un garīgi.
Mamma ar daudziem uzdevumiem
Dažādos dzīves darbos (ne tikai ar mammas pienākumiem saistītajos) mēs varam darboties autopilota režīmā. Tas nozīmē, ka mēs bieži vien veicam uzdevumus, ko esam darījuši jau iepriekš – uzdevumus, kurus varam veikt, par tiem nedomājot.
Piemēram, kad mēs pirmo reizi mācāmies vadīt automašīnu, visas mūsu maņas ir paaugstinātas gatavības režīmā, lai intensīvi mācītos, taču pēc vairākiem gadiem mēs reti domājam par pagrieziena signāla lietošanu vai iebraukšanu stāvvietā, jo mūsu zemapziņa un ķermenis zina, kas jādara. Tas nozīmē, ka braukšanas laikā mēs varam ar kādu sarunāties, dziedāt līdzi mūzikai vai klausīties podkāstu. Mūsu prāts var nodarboties ar kaut ko citu, kamēr mēs braucam.
Tas pats jēdziens attiecas arī uz daļu no mātes pienākumiem. Kad mēs mazgājam traukus, lokām drēbes vai uzkopjam vannas istabu, mūsu prāts jau ir iemācījies šo darbu, tāpēc mūsu rokas var pāriet autopilota režīmā, lai to paveiktu, kamēr mēs nodarbinām prātu citur. Mēs varam izvēlēties, kā iesaistīt savu prātu, kamēr strādājam autopilotā.
Tavi autopilota mirkļi
Kā mēs iesaistīsim savu prātu šajos brīžos? Mēs varam iesaistīt tos visdažādākajos nelietderīgos veidos – trauksmaini uztraucoties par pasaules stāvokli, skaitot citu pāridarījumus mums, iekšēji sūdzoties par visu, kas mums jādara, pārcilājot sarežģītus apstākļus un vēloties, lai citi uz mums reaģē savādāk. Mēs varētu arī izniekot šo prātam paredzēto laiku, vieglprātībā un muļķībā skatoties kādu televīzijas šovu vai klausoties bezdievīgu mūziku.
Mēs varam arī pievērsties lietām, kas bagātina un padziļina mūs kā Dieva sievietes. “Vēl, brāļi, domājiet par visu, kas patiess, godājams, taisns un šķīsts, kas ir pievilcīgs un apbrīnojams – kas saistīts ar tikumu un ir slavējams!” (Filipiešiem 4:8). Bībeles klausīšanās audio aplikācijā nav vienīgais veids, kā ievērot šo pavēli, taču tas ir drošākais veids, kā pareizi veidot mūsu prātu.
Vēl viens veids, kā auglīgi nodarbināt prātu, kamēr mēs strādājam, lai kalpotu savām ģimenēm, varētu būt dievbijīgu, gudrības piepildītu podkāstu klausīšanās. Podkāsti var palīdzēt mums augt mīlestībā pret Dievu un Viņa ļaudīm, sākot no padomu saņemšanas par praktisku kristīgu dzīvi līdz padziļinātai izpratnei par labu teoloģiju un baznīcas vēstures apguvei. Arī audiogrāmatas, kas vai nu tieši (kristīgā daiļliteratūra), vai netieši (lieliski stāsti) iedvesmo mūs uz tikumību, var palīdzēt mums saglabāt prātu, kas vērsts uz Debesu lietām.
Dienās, kad esam noguruši vai izsmelti, mūsu prāta pilnveidošana var nozīmēt to, ka mēs atliekam skatīšanos vai klausīšanos un vienkārši vairāk apzināmies Dievu – Viņa labestību, Viņa mīlestību, Viņa svētumu – ne vienmēr cenšoties iemācīties ko jaunu, bet gan atpūšoties, izbaudot to, ko zinām par Viņu, un saņemot Viņa rūpes par mums.
Visbeidzot, lūgšana ir viens no labākajiem veidiem, kā izmantot mūsu prātu (un brīvos brīžus). Kamēr mūsu rokas slauka grīdu, maina autiņbiksītes vai tur bērnu, cerams, ka mūsu prāts regulāri tiek pacelts lūgšanā uz mūsu Kungu, kurš vienmēr ir ar mums. Mēs varam lūgt dziedot, vai arī varam lūgt klusībā, bet prāts, kas lūgšanā ir vērsts uz Jēzu, ar pateicību izsakot Dievam savus lūgumus, ir prāts, kas nes labus augļus (Filipiešiem 4:6).
Kādas vajadzības ir man apkārt?
Mūsu domu dzīvei nav jābūt izteikti garīgai vai teoloģiskai, lai Gars dotu mums spēku apmierināt mūsu aprūpē esošo cilvēku vajadzības. Tas pats Gars, kas atklāj Dieva godību Kristū, ir radījis arī zemi un visu, kas tajā atrodas.
Iespējams, ir simtiem praktisku tēmu, kurām tu vēlies veltīt savu prātu, lai baudītu Dieva pasauli un svētītu citus – sākot ar maizes cepšanu, dārzkopību, mēbeļu būvēšanu, mājas remontu, datorprogrammēšanu, svešvalodu apguvi, lopkopību un konservu gatavošanu. Mums ir pieejams tik daudz zināšanu, ka bieži vien ir grūti saprast, ar ko sākt!
Mēs varam sākt ar jautājumu: “Kādas ir vajadzības man apkārt? Kas varētu vislabāk kalpot manam vīram, bērniem un draudzes ģimenei? Kādās jomās man trūkst zināšanu?” Šie jautājumi var mums vismaz dot sākumpunktu, kurās jomās būtu lietderīgi strādāt. Iespējams, mums ir nepieciešams uzlabot savas pavārmākslas prasmes. Varbūt mēs nekad neesam mācījušās uzturēt māju. Pieaugot mūsu kompetencei, neizbēgami pieaug arī prieks par saviem pienākumiem. Nevienam nepatīk slikti veikt kādu darbu, bet, kad mēs veltām laiku, lai ieinteresētos savā darbā un iemācītos to darīt labi, mēs gūstam lielāku prieku no tā.
Mūsu prāta auglība ir domāta tam, lai pārtaptu auglīgā, produktīvā dzīvē un mājās.
Papildus šīm idejām mūsu pašu Dieva dotās intereses ir laba vieta, ko pētīt, cenšoties auglīgi nodarbināt savu prātu. Mēs nekad nezinām, kā praktisko vajadzību apmierināšana un mūsu pašu interešu jomas var pārsteidzošā veidā savienoties. Mūsu prāta auglība ir domāta tam, lai pārtaptu auglīgā, produktīvā dzīvē un mājās.
Mācīties mācīt un mācīt mācīties
Mammas pienākumi nav tikai atkārtošanās un autopilots; mūsu pienākumi mainās un paplašinās. Prasmes, kas nepieciešamas vienā sezonā, atšķiras no tām, kas nepieciešamas vēlākā sezonā. Liela daļa mammas laika tiek pavadīta, strādājot ar saviem strauji augošajiem un mainīgajiem bērniem. Šķiet, ka brīdī, kad mēs iemācāmies audzināt vienu bērnu konkrētā vecumā un dzīves posmā, bērns aug un mainās, un mums ir jāpielāgo un jāpaplašina mūsu darbs jauniem scenārijiem.
Iespējams, viens no svarīgākajiem mammas uzdevumiem ir izprast bērnu prāta dzīvi un dalīties ar savējo, lai palīdzētu bērniem veidot viņu prātus. Šim uzdevumam ir daudz vārdu: audzināšana, māceklība, veidošana, audzināšana. Mammai ir jāmācās mācīt, taču mācot, arī viņa tiks mācīta. Tālāk Pāvils filipiešiem saka: “Visu, ko esat mācījušies un pieņēmuši, ko esat dzirdējuši un redzējuši manī, to tad arī dariet, un miera Dievs būs ar jums”(Filipiešiem 4:9). Mēs, mammas, esam “mācījušās, pieņēmušas, dzirdējušas un redzējušas” no paša Dieva vārda. Mēs vēlamies, lai mūsu bērni mācītos un saņemtu, un dzirdētu, un redzētu tos pašus brīnumus, ko mēs, tāpēc mēs mācām.
Mēs mācām viņiem visu, kas ir mūsu svētajos prātos – visas zināšanas, izpratni un gudrību, visus Bībeles stāstus, sakāmvārdu principus un pravietojumus no seniem laikiem. Mēs audzinām viņus no vārdiem līdz teikumiem, idejām un argumentiem. Mēs palīdzam viņiem rāpot, stāvēt, staigāt un skriet. Mēs mācām viņiem evaņģēliju. Bet mēs arī praktizējam šīs lietas. Mūsu prāta auglīgajai dzīvei ir jābūt redzamai un praktizētai. Un, praktizējot, atklāsies mūsu vājības, un mums būs vairāk iespēju turpināt mācīties – turpināt pašām būt līdzīgām Kristum.
Galu galā kristīgās mammas prāta dzīve ir svēta, bet tā nav vientuļa. Tā ir vieta, kur Kristus Gars ir klātesošs kopā ar viņu. Tā ir vieta, kur ir laipni gaidīta ģimene, draugi un bērni, lai dalītos ar savu izpratni, kompetencēm, zināšanām, Gara dāvāto dzīvi un mieru, kas viņai pieder Kristū.
Ebigeila Dodsa (desiringGod.org)
