Nesen atgriezos no lielas kristiešu konferences, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstotis dalībnieku un kura notika prestižā viesnīcā. Virs mums visiem, augstu iekarināts plīvoja liels varavīksnes karogs, tālu un nesasniedzams, it kā sakot, ka mēs šeit neko nevaram padarīt. Tas bija LGBT praida mēnesis, un nešķita, ka arī attiecībā uz to kaut ko vispār spējam darīt.
Daudzi kristieši zina, ka kaut kas nav kārtībā ar homoseksuālismu, bet, tā kā mācība par šo tēmu baznīcā ir trūcīga un tā kā pasaules mācību par šo tēmu varētu raksturot kā kaut ko pretēju trūcīgumam, mēs varam zināt, ko mēs domājam, nezinot, kāpēc.
Tāpēc uzskatiet šo rakstu par ļoti īsu ievadrakstu.
Radīts pēc Dieva tēla
“Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1. Mozus 1:26-27)
Kad Ādamam un Ievai tika dots uzdevums valdīt pār pasauli, pasaule jau bija “piepildīta”. Zeme bija pārpilna dzīvības (1. Mozus 1:21). Nebija tā, ka mums bija divas Ādama un Ievas zivis, divi Ādama un Ievas putni, divi Ādama un Ievas ziemeļbrieži utt. Nē, pasaule bija pilna dzīvības, un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Savas līdzības, lai viņš “valdītu” pār to visu. Skaidrs, ka Ādamam un Ievai vajadzēja papildspēkus, un Dievs viņus radīja ar spēju tos iegūt.
26. pantā ir netieši norādīts, ka Dieva tēls rezultējās tajā, ka cilvēce tika radīta kā vīrietis un sieviete. Savukārt 27. pantā tas ir skaidri pateikts. Fakts, ka mēs nesam Dieva tēlu, šajos divos pantos ir minēts trīs reizes, līdz tas aizved uz kulmināciju, kā tas izpaužas faktā, ka mēs esam radīti kā vīrietis un sieviete. Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla. Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Viendzimuma pāri to noliedz.
Mums ir skaļi un drosmīgi jāpasludina kristīgā laulība, un veids, kā mēs to darām, ir, sludinot evaņģēliju.
Sagrautais tēls
Pēc 1. un 2. nodaļas godības nāk 3. nodaļas traģēdija. Vīrietis un sieviete jau bija Dieva tēlā, tādējādi viņiem bija dots liels gods, bet viņi tika kārdināti kļūt “kā Dievs, zinādami labu un ļaunu” (1. Mozus 3:5). Dievs deva viņiem Dieva līdzību; čūska, neskatoties uz to, apsolīja viņiem Dieva līdzību, un sava grēka dēļ viņi Dieva līdzību stipri sabojāja. Viņi padarīja līdzību, kas viņiem jau bija, “mazāk līdzīgu”. Tā joprojām bija, bet tā bija stipri sabojāta.
Tādējādi Dieva tēls cilvēkā tagad ir kā sagrauta katedrāle, kas atsegta debesīm. Tu joprojām vari saskatīt baznīcas aprises, un tu zini, kur tu šajā baznīcā atrodies, taču tā vairs nav tāda, kāda tā bija agrāk.
Mēs zinām, ka cilvēks pēc grēkā krišanas saglabāja Dieva tēlu, jo Dievs to norāda kā iemeslu, kāpēc Viņš pieprasa nāvessodu par slepkavību (1. Mozus 9:6). Un mēs zinām, ka cilvēkā ir jāatjauno Dieva tēls, jo tieši to Jēzus nāca darīt (Efeziešiem 4:24).
Attēla dzēšana?
Tātad neatdzimušais cilvēks ir nonācis lielās grūtībās. Viņš tiecās pēc vēl lielākas “Dieva līdzības”, bet pēc saviem noteikumiem, un tādējādi viņš atkrita. Dievs savā žēlastībā ir devis Pestītāju un ceļu, kā atjaunot šo tēlu, taču šis ceļš ir slēgts visam, kas nav grēku nožēla un ticība. Tas atstāj neatgrieztam cilvēkam, tik ilgi, kamēr viņš uzstājīgi nenožēlo grēkus, tikai divas iespējamās lietas, ko viņš var mēģināt darīt pats. Viņš var turpināt tiekties pēc autonomas dievišķības vai arī viņš var mēģināt pilnībā izdzēst Dieva tēla jēdzienu. Mēs dzīvojam laikā, kad tiek mēģināts piepildīt otro no šīm stratēģijām.
- Ateisms: Nav Dieva, kam varētu būtu tēla.
- Evolūcija: Visums ir viss, kas jebkad ir bijis un kas jebkad būs.
- Sekulārisms: Apgaismības ceļš ir pilnīga institucionāla bezdievība.
- LGBT: Visi iepriekšējā ķēniņa attēli ir jānoplēš.
Viens no dabiskākajiem dumpinieku paņēmieniem, kad viņi nevar tikt pie imperatora, ir sadedzināt šī nīstamā imperatora attēlus. Un tieši ar to mēs šeit saskaramies.
Ko mēs varam darīt
Sākumā es teicu, ka, šķiet, mēs neko daudz nevaram darīt, taču patiesībā tā nemaz nav taisnība. Mēs neko nevaram izdarīt, pieņemot tiesību aktus vai parakstot petīcijas – tā ir taisnība -, taču kaut ko mēs varam darīt. Kur būtu jābūt sadursmes punktam?
Mūsu kultūra karo pret kristīgo laulību, jo caur to mēs pasludinām Dieva tēlu maigi, bet viņiem tomēr pārāk skaļi. Tāpēc mums tas ir jāpasludina pēc iespējas skaļāk un drosmīgāk, un instruments, kas mums ir dots, lai to darītu, ir evaņģēlija sludināšana.
Tēvs ir sūtījis pasaulē Līgavaini, lai izpirktu un iegūtu līgavu, un to Viņš ir izdarījis, mirstot pie krusta, tiekot guldīts kapā, augšāmceļoties no mirušajiem, uzkāpjot pie Tēva labās rokas un sūtot pasaulē savu Garu, lai sagatavotu līgavu.
LGBT aizstāvji karo pret laulību, jo tā pasludina Dieva tēlu maigi, bet viņiem tomēr pārāk skaļi.
Kad mēs to drosmīgi sludināsim, kā mums tas ir jādara (Ef.6:19-20), ar to pietiks, lai visas viņu ieceres pilnībā izjuktu.
Duglass Vilsons (desiringGod.org)