Kā izvēlēties labu slavēšanas dziesmu?
Kas ir laba dziesma draudzei?
Par šo jautājumu man nācies domāt gadu desmitus gan kā dziesmu autoram, gan kā vietējās draudzes mācītājam. Protams, cilvēki kopā dzied visdažādākajās vietās – futbola spēlēs, Teiloras Sviftas koncertos, skolu koros, dzimšanas dienas svinībās -, tomēr dziedāšana kopā ar draudzi ir unikāla un svēta.
Kādēļ? Draudze ir Kristus miesa – templis, kas kopā tiek celts par Dieva mājokli Garā (Efeziešiem 2:22). Mēs dziedam, lai Kristus Vārds bagātīgi mājotu mūsos (Kolosiešiem 3:16). Un, kad mēs pulcējamies, mūsu draudze nav tikai pati par sevi. Mūsu mazais zemes balsu koris pievienojas debesu koriem un debesu pirmdzimto draudzei, kas uzņemta debesīs, lai slavētu nokauto Jēru (Ebrejiem 12:23; Atklāsmes grāmata 5:11 līdz 13).
Tātad draudzei dziedāšana ir svarīga. Bet kādas dziesmas mums vajadzētu dziedāt?
Kas padara draudzes dziesmu par labu esam?
Pirmkārt, laba draudzes dziesma ir tāda, ko cilvēki patiešām spēj izdziedāt. To nav grūti uztvert, jo melodija atkārtojas vai ir viegli izpildāma. Dziesmas, kurās ir negaidīti pavērsieni vai lēcieni, var būt mulsinošas. Tāpat cilvēki mēdz iepauzēt dziedāšanu, ja augstuma diapazons pārsniedz vidējās vokālās spējas.
Otrkārt, laba draudzes dziesma ir tāda, kuru cilvēki vēlas dziedāt, kura viņiem patīk. Melodija, kura attīstās un pieradina, kā arī nenogurdina dziesmas gaitā. Tādēļ teoloģiski bagāti teksti var palikt neizdziedāti gadu desmitiem, ja ne gadsimtiem ilgi, ja tie ir pieskaņoti neatbilstošai melodijai. Tādu dziesmu kā “Amazing Grace” (“Man žēlastība dāvāta”) un “Before the Throne of God Above” atpazīstamība un pielietojums strauji pieauga pēc tam, kad tās atrada melodiju, ko cilvēki novērtēja.
Mūsu dziesmām vajadzētu atspoguļot visu Dieva Vārda padomu un padarīt Dieva prioritātes par savām.
Treškārt, un pats svarīgākais, laba draudzes dziesma ir tā, kas cilvēkiem būtu jādzied. Tas nozīmē, ka dziesmas teksts ir sakņots Dieva Vārdā. Bet tas rada dažus jautājumus. Vai Bībeles pantu citēšana nozīmē labu draudzes dziesmu? Vai mums vajadzētu dziedāt tikai psalmus (un es zinu dažus, kas teiktu “Protams!”)? Vai mums būtu jāmuzicē no mūsu sistemātiskās teoloģijas mācību grāmatas? Cik daudz no Bībeles mums ir jāiekļauj, lai dziesma būtu bibliska?
Kurš izlemj, ko dziedāt?
Šis jautājums ir svarīgs, jo atbildība par to, kādas dziesmas dziedāt, aizvien vairāk kļūst par vietējās draudzes jautājumu. Senāk (un dažās draudzēs joprojām) konfesiju vadītāji centās pasargāt draudzes no ķecerības un vadīt tās Bībelei atbilstošās slavēšanas izpausmēs, izdodot dziesmu krājumus. Vēstījums bija skaidrs: “Šīs ir tās dziesmas, kuras mēs vēlamies, lai mūsu draudzes dziedātu.” Viņi bija draudzes dziesmu diētas glabātāji.
Šodien par dziesmu kuratoriem kļuvuši tādi mediji kā YouTube, Spotify, Apple Music, konferences un radio. Mēs joprojām varam izmantot dziesmu krājumus, bet mums ir pieejams arī vairāk dziesmu nekā jebkad agrāk. Taču no personīgās pieredzes varu apstiprināt, ka ne visas tās ir labas, derīgas. Tātad, kā mēs varam noteikt, vai dziesma ir bibliska? Un kas padara dziesmu par nebiblisku? Šo jautājumu es nesen uzdevu sociālajos tīklos. Pēc nepareizas teoloģijas minēšanas daudzi izteica tādas kopīgas sūdzības kā “pārāk daudz pirmās personas vietniekvārdu, piemēram, es, man, mūsu)”, “pārāk daudz atkārtojumu” un “pārāk liela uzmanība pievērsta emocijām”.
Lai gan es neticu, ka Dievs pieprasa, lai mūsu repertuārā būtu tikai psalmi, tie parāda, ka Viņš atzinīgi vērtē mūsu dziesmu daudzveidību. Tās var būt īsas, garas vai kaut kur pa vidu (Psalmi 117; 119; 89). Tās var ļaut mums runāt ar Dievu, citiem vai pašiem ar sevi, dažkārt vienā psalmā (Psalmi 86; 100; 62, 5-7; 42). Mums ir psalmi par Dievu un par mums (Psalmi 145; 133). Un, runājot par pirmās personas vietniekvārdiem, 71. psalmā 24 pantos ir 58 no tiem. Dievs mums ir devis psalmus, kas nekad neatkārtojas, un citus, kuros viena un tā pati lieta tiek atkārtota 26 reizes (Psalmi 2; 136). Daži psalmi ir emocionāli eksplozīvi, bet citi ir vairāk doktrināli (Psalmi 150; 111). Tie dod mums vārdus, kas liek priecāties un pārdomāt (Psalmi 47; 23). Tie mums saka, ka ir laiks slavēt un laiks sērot (Ps 96; 38).
Citiem vārdiem sakot, noteikt, vai draudzes dziesmas vārdi ir bibliski vai ne, ir nedaudz niansētāk, nekā mums varētu šķist.
Kas padara dziesmu nebiblisku?
Sāksim ar to, kas nav biblisks. Nebiblisku draudzes dziesmu var definēt kā tādu, kas neatbilst Dieva Vārda veselumam patiesības, toņa vai uzsvara ziņā.
PATIESĪBA
Ja dziesma ir pretrunā ar to, ko māca Svētie Raksti, Mēs nevaram to dziedāt. Teksti, kas noliedz mūsu vajadzību pēc aizstājošas izpirkšanas, piedēvē pielūgsmi kādam citam, nevis Trīsvienīgajam Dievam, vai noraida mūžīgā soda realitāti, ir ķecerība, un tiem nav vietas draudzes repertuārā.
Taču dziesmu vārdi var būt nebibliski arī daudz smalkākos veidos. Tie var būt neskaidri vai tādi, kurus viegli interpretēt nepareizi. Dažreiz, cenšoties būt radoši, autori izmanto frāzes, kas izkropļo vai pat ir pretrunā Bībeles patiesībai. Bet Pāvils mūs brīdina: “Lai Kristus vārds bagātīgi mājo jūsos”, kad mēs dziedam (Kolosiešiem 3:16). Viņš mums arī norāda, lai viss, ko mēs darām savās sanāksmēs, būtu saprotams (1. Korintiešiem 14:6-12). Tas attiecas arī uz mūsu dziesmu tekstiem.
Dziesma ir nebibliska arī tad, ja tā novirzās no Rakstu kategorijām, tēmām vai mērķiem vai ignorē tos. Kamēr es esmu savā automašīnā, nav nekādu problēmu dziedāt par to, cik es esmu laimīgs, nenorādot nekādu iemeslu. Bet, kad draudze sapulcējas, mums ir jākoncentrējas uz Dieva godību Kristū, nevis tikai uz to, kā mēs jūtamies (2. Korintiešiem 3:18; 4:6).
TONIS
Otrs veids, kā dziesma var būt nebibliska, ir tās tonis, raksturs. Lai gan psalmi nav pievienoti skaņdarbiem, tie ir paraugs dažādiem veidiem, kā izteikt sevi dziesmās. Un katrā no šiem gadījumiem tonis jeb sajūta ir saistīta ar saturu un to nosaka. Mums nav piemēru emocionālai aizrautībai, kas nav saistīta ar skaidru skatījumu uz Dieva darbiem, Vārdu un cienīgumu (33. psalms). Mēs nekad neatrodam frāžu atkārtošanos bez konsekventa atgādinājuma par to, kādēļ mums vajadzētu būt tik aizkustinātiem (136. psalms). Mēs arī nesastopam valodu, ko raksturo jutekliskums vai vieglprātība, bet gan mīlestība, godīgums, pazemība, godbijība, bijība, prieks, skumjas par grēku, pateicība un vienmēr klātesoša vēlme iepazīt un sekot Dieva ceļiem.
Psalmu tonis ir līdzsvars starp doktrīnu un dievbijību, prātu un sirdi, pamācību un emocijām. Mums nav paredzēts upurēt vienu vai otru. Tātad Bībeles dziesma ir tāda, kas apzināti cenšas iesaistīt jūtas, izmantojot realitāti par to, kas ir Dievs, ko Viņš ir teicis un ko Viņš ir darījis un dara.
UZSVARS
Uzsvars jeb fokuss ir trešais veids, kā mēs varam novērtēt dziesmas uzticību Bībelei. Mūsu dziesmām vajadzētu atspoguļot visu Dieva Vārda padomu un padarīt Dieva prioritātes par savām.
Protams, ne katrā dziesmā būs perfekti līdzsvarota Svēto Rakstu mācība par kādu tēmu vai viss, ko tajā varētu pateikt. Taču dažas dziesmas kādu Bībeles patiesības aspektu pasniedz tādā veidā, ka tās grauj, izkropļo vai mazina citas Bībeles patiesības.
Piemēram, dziesmas par to, ka Dievs mūs svētīs vai dos mums uzvaru, nepieminot ciešanas, Dieva suverenitāti vai izturību, var viegli tikt pārprastas un nepareizi pielietotas. Citi piemēri, kas varētu ietilpt šajā kategorijā, ir dziesmas, kurās tiek runāts par Dieva nemitīgo mīlestību, nepieminot Kristu vai krustu (Romiešiem 5:8; 1. Jāņa vēstule 3:16), dziesmu teksti, kuros nekad nav norādīts, kam mēs dziedam, vai dziesmas, kas rada iespaidu, ka centieni dzīvot svētu dzīvi nav svarīgi.
Ja vienīgā teoloģija, ko mēs saņemtu, būtu ietverta dziesmās, ko mēs dziedam, cik labi mēs pazītu Dievu pēc pieciem gadiem?
Kas padara dziesmu biblisku?
Bibliskajās dziesmās ne tikai tiek izmantotas patiesas Rakstu vietas, bet tās arī atspoguļo Rakstu prioritātes un kategorijas. Tās dod mums iespēju izkopt vai paust Bībelē aprakstītās jūtas. Tās ir skaidras, netraucējošas un veicina draudzes vienotības veidošanu (1. Korintiešiem 14:12, 26; Efeziešiem 4:3).
Pāri visam Bībeles dziesmas ļauj Kristus Vārdam bagātīgi mājot cilvēkos. Tās var raksturot kā teoloģiski virzītas, nevis tikai teoloģiski apzinātas. Tās ņem vērā Bībeles pestīšanas stāstu, kas sākas un beidzas Kristū. Šādā veidā draudzes dziesmas sniedz mūziku un tekstus, kas palīdz mums līdzināties Kristum mūsu prātos, sirdīs un dzīvē. Tās mūs māca, aizkustina un mudina dzīvot Dieva Gara spēkā, lai mēs dzīvotu žēlastības evaņģēlija cienīgi.
Vai katra mūsu dziedātā dziesma var sasniegt šos mērķus? Droši vien ne. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt bibliski, mums ir jāizvērtē mūsu dziesmu diēta kopumā. Tas, ko mūsu dziesmas saka laika gaitā, ir tikpat svarīgi kā tas, ko tās saka atsevišķi. Tādēļ ir lietderīgi uzdot sev šo jautājumu: Ja vienīgā teoloģija, ko mēs saņemtu, būtu ietverta mūsu dziedātajās dziesmās, cik labi mēs pazītu Dievu pēc pieciem gadiem? Tava atbilde ļaus tev saprast, cik biblisks ir tavu izvēlēto dziesmu komplekts.
Dziesmas ir tikai viena no mūsu sapulču sastāvdaļām, bet Dievs var tās izmantot, lai pārveidotu dzīvi no vienas godības pakāpes uz citu, līdz mēs redzam Viņu aci pret aci. Izmantosim šo iespēju pēc iespējas labāk.
Bobs Kauflins (desiringGod.org)
