Ko Džordans Pītersons ir pārpratis saistībā ar laimi?

Mikroblogošanas platformā X Džordans Pītersons publicēja ziņu, kura izraisīja milzīgu rezonansi – miljoniem skatījumu, vairāk nekā 30 000 reakciju. „Dzīve ir ciešanas. Dzīves mērķis nav būt laimīgam, bet atrast kaut ko, kas tevi uztur, neskatoties uz ciešanām.” (2024. gada 12. novembris) Ņemot vērā tikai šo ierakstu bez cita konteksta – kāda ir pirmā reakcija?

Džordans Pītersons laimi kā dzīves mērķi vērtē negatīvi, jo viņš definē laimi kā pārejošu, neparedzamu, impulsīvu un virspusēju, nevis kā dziļu, ilgstošu, dvēseli apmierinošu, sakņotu Dievā un mīlestībā. Viņam, iespējams, ir taisnība, ka lielākajai daļai cilvēku laime ir pārejoša, virspusēja, neparedzama un impulsīva, nevis dziļa, ilgstoša, dvēseli apmierinoša un sakņota Dievā. Viņš vēlas glābt cilvēkus no bezcerības, kas rodas, cenšoties sasniegt kaut ko, kas nekad nevar sniegt dziļu apmierinājumu dvēselei, ko viņš sauc par laimi. Jūs nevarat atrast dziļu apmierinājumu, meklējot to, ko viņš sauc par laimi. Tas ir tik virspusēji.

Viņa pieeja ir atteikties no vārda „laime” kā dzīves mērķa un aizstāt to ar jēdzienu „jēgpilnība”. Tāpēc viņš saka: „Dzīves mērķis ir nevis būt laimīgam, bet atrast tādu dzīves veidu, kas ir tik jēgpilns, ka fakts, ka dzīve ir ciešanas, vairs nav nozīmīgs.” Tātad, ņemot vērā viņa viedokli, ka laime ir virspusēja, īslaicīga un neparedzama, un ņemot vērā vārda “jēgpilns” potenciāli pozitīvo saturu, es būtībā neiebilstu pret to, ko viņš saka. Es nevēlos, lai cilvēki meklētu īslaicīgu, neparedzamu, impulsīvu, virspusēju tukšumu, vai jūs to saucat par laimi vai kaut ko citu. Es gribu, lai cilvēkiem būtu dziļi nozīmīga dzīve.

Svarīgais pienākums priecāties
Džons Paipers

Grāmatas autors vērš mūsu sirdi uz vienīgo, kas var radīt laimi un piepildījumu cilvēka sirdī: uz Dievu. Paipers Rakstos parāda, ka meklēt savu laimi Kristū nav viens no variantiem kristieša dzīvei, bet gan vienīgais variants.

Atšķirīga stratēģija

Bet pēdējos 50 gados es esmu īstenojis atšķirīgu stratēģiju nekā Džordans Pītersons, cerībā glābt cilvēkus no pārejošas, impulsīvas, virspusējas un (es piebilstu) Dievu negodājošas, Kristu nonivelējošas, Bībeli ignorējošas, pazudinošas laimes meklējumiem. Mana pieeja atšķiras no Pītersona pieejas vismaz trīs veidos.

Pirmkārt, es neatsakos no vārda “laime” kā dzīves mērķa, jo uzskatu, ka tā ir jāapgūst kā kaut kas dziļš un ilgstošs, kas apmierina dvēseli, sakņojas Dievā un paplašina mīlestību — jo laimes vēsturiskais lietojums nav tikai virspusējs, bet dziļš un bagāts. Un laimes labākā versija šodien ne vienmēr nozīmē tukšumu un bezjēdzību.

Otrkārt, es uzskatu, ka vārds un jēdziens „jēgpilnība” var būt tikpat tukšs kā vārds „laime”, jo tas nav definēts. To var piepildīt ar visļaunākajiem šausmu tēliem, kuros ļauni cilvēki atrod jēgu. Un to var piepildīt ar skaistām lietām, kuros labi cilvēki atrod jēgu. Bet jēgpilnības jēdziens pats par sevi nesniedz skaidru vadlīniju dzīvei.

Radīšana ir Dieva pārpilnības un būtības pārplūde

Treškārt (un vissvarīgāk), mana stratēģija, lai glābtu cilvēkus no īslaicīgas, virspusējas, tukšas laimes, ir balstīta uz Bībeles autoritāti, kuras centrā ir Dieva godība. Aizvadītajos 50 gados esmu vienkārši mēģinājis saprast un atkārtot to, ko Bībele māca par mērķi, kāpēc Dievs radīja visumu, un ko tas nozīmē cilvēka dzīves mērķim.

Patiesais mērķis: patiesa laime

Esmu atklājis šīs piecas lietas:

1. Pirmkārt, Dievs radīja pasauli, lai izpaustu savu godību (Psalmi 19:1; Jesajas 43:7). Tas ir, Viņš radīja visumu, lai parādītu un dalītos savā varenībā, skaistumā un vērtībā. Varētu teikt, ka radīšana ir Dieva pārpilnības pārplūde, kas izpaužas Dieva būtībā, viņa varenībā, skaistumā un vērtībā, kas ir tik liela, ka viņš vēlas publiski izpaust savu godību un dalīties tajā.
2. Otrkārt, cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla (1. Mozus 1:27). Mēs esam radīti, lai atspoguļotu un cildinātu Dieva godību, Viņa varenību, skaistumu un vērtību. Tāds ir attēlu mērķis — tie attēlo to, ko tie attēlo. Mēs esam radīti, lai pazītu Dievu un atspoguļotu Viņam un cits citam Dieva skaistumu.
3. Treškārt, tā kā neviens to nedara tā, kā mums būtu jādara, visi cilvēki ir kļuvuši par Dieva ienaidniekiem (Romiešiem 5:10). Mēs nedzīvojam, lai cildinātu Dieva vērtību; mēs dzīvojam, lai cildinātu savējo. Bet starp Dieva skaistajām īpašībām ir ne tikai taisnīgums (kas soda), bet arī žēlsirdība. Tāpēc Viņš sūtīja pasaulē savu Dēlu Jēzu, lai Viņš uzņemtos sodu par visiem, kas Viņam uzticēsies (Galatiešiem 3:13). Kad šī uzticēšanās notiek, cilvēka dvēselē atkal atdzīvojas aizrautīga vēlēšanās dzīvot Dieva godam, atspoguļot Viņam un pasaulei Viņa varenību, skaistumu un vērtību (1. Korintiešiem 6:20; 10:31).
4. Ceturtkārt, es atklāju Bībelē, ka būt visaugstākajā laimē Dievā, visaugstākajā apmierinātībā Dievā ir būtiski, lai godātu Dievu un parādītu, ka Viņš ir visaugstākā vērtība un skaistums. Un tas kļūst īpaši patiesi mūsu ciešanās. Tas parāda, ka Viņš ir vērtīgs, vērtīgāks par veselību, ja mēs saglabājam savu laimi, apmierinātību, prieku un sajūsmu Dievā cauri ciešanām. Ja mēs varam saglabāt dziļu un nešaubīgu laimi Dievā iekš ciešanām, mēs parādām, cik Viņš patiesi ir dārgs (Filipiešiem 1:20–23).
5. Un visbeidzot, es atklāju Dieva Vārdā to, ko varētu gaidīt: ja Dievs tiek visvairāk pagodināts mūsos, kad mēs esam visvairāk apmierināti ar Viņu, īpaši mūsu ciešanās, tad, ja mēs vēlamies pagodināt Dievu, mums jāizvirza par savu dzīves mērķi būt visvairāk sajūsminātiem par Dievu, īpaši mūsu ciešanās. Jo, kā saka Pītersons, dzīve ir ciešanas. Laime, prieks, bauda – tas pat nav kristieša izvēles jautājums. Bībele atkārtoti mūs aicina: „Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas” (Psalmi 37:4); „Priecājieties par to Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds!” (Psalmi 32:11); „Priecājieties iekš tā Kunga vienmēr” (Filipiešiem 4:4). Apustulis Pāvils saka (tas, ko viņš saka, ir vienkārši apbrīnojami): „Neraugoties uz visām mūsu bēdām” – tas ir, visām mūsu bēdām – „es esmu ļoti iepriecināts”, tas var notikt tikai ar prieku Dievā (2. Korintiešiem 7:4). Visu lietu mērķis un galamērķis ir Dieva slava, kas atspoguļojas Viņa ļaužu priekā Dievā.

Kā saka psalmists: „Tu man liec iepazīt dzīvības taku, vislielāko prieku tava vaiga priekšā, tīksmību tev pie labās rokas mūžam!” (Psalmi 16:11). Prieks ar un par Viņu nav kaut kāds blakusprodukts. Prieks ir cilvēka būtības esence. Prieks ir pielūgsmes būtība.

Džons Paipers (desiringGod.org)
Foto – Gage Skidmore