Svētā Gara iemājošana ir darbība, ar kuru Dievs pastāvīgi iemitinās tāda cilvēka, kas tic Jēzum Kristum, ķermenī. Vecajā Derībā Svētais Gars nāca un gāja no svētajiem, dodot viņiem spēku kalpošanai, bet ne vienmēr paliekot kopā ar viņiem (skatīt Soģu grāmata 15:14; 1. Ķēniņu grāmata 12:18; Psalmi 51:11; Ecēhiēla grāmata 11:5). Jēzus atklāja saviem mācekļiem jauno lomu, kāda būs Patiesības Garam viņu dzīvē: “Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos” (Jāņa evanģēlijs 14:17). Apustulis Pāvils rakstīja: “Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!” (1. Korintiešiem 6:19-20).
Šie panti mums atklāj, ka cilvēkā, kas tic Jēzum Kristum, dzīvo Trešā Trīsvienības Persona – Svētais Gars. Kad cilvēks pieņem Kristu kā personīgo Glābēju, Svētais Gars dod ticīgajam Dieva dzīvību, mūžīgo dzīvību, kas patiesībā ir Viņa būtība (Titam 3:5; 2. Pētera 1:4), un Svētais Gars nāk un dzīvo viņā garīgi. Tas, ka ticīgā cilvēka ķermenis tiek pielīdzināts templim, kurā dzīvo Svētais Gars, palīdz mums saprast, kas ir Svētā Gara iemājošana. Vārds templis tiek lietots, lai aprakstītu pašu svētāko Vecās Derības Saiešanas telts struktūras iekšējo svētnīcu. Tur Dieva klātbūtne parādījās mākonī un satikās ar augsto priesteri, kurš reizi gadā ieradās Svētajā svētnīcā. Izpirkšanas dienā augstais priesteris atnesa nokauta dzīvnieka asinis un apsmidzināja ar tām derības šķirsta žēlsirdības krēslu. Šajā īpašajā dienā Dievs dāvāja piedošanu priesterim un Saviem ļaudīm.
Mūsdienās Jeruzalemē vairs nav ebreju tempļa, un dzīvnieku upurēšana ir pārtraukta. Ticīgais Kristū ir kļuvis par Dieva Svētā Gara iekšējo svētnīcu, jo ticīgais ir svētīts un viņam ir piedots ar Jēzus Kristus asinīm (Efeziešiem 1:7). Ticīgais Kristū kļūst par Dieva Svētā Gara mājokli. Patiesībā Svētie Raksti arī saka, ka ticīgajā garīgi mājo Kristus (Kolosiešiem 1:27) un Dievs Tēvs (1.Jāņa 4:15) – ir iesaistīta Trīsvienība.
Kad Svētais Gars mājo ticīgajā, Viņš rada pārmaiņas, kas izmaina cilvēka dzīvi:
1) Iemājojošais Svētais Gars nāk pie grēkā mirušās dvēseles un rada jaunu dzīvību (Titam 3:5). Tā ir jaunpiedzimšana, par kuru Jēzus runāja Jāņa evaņģēlijā 3:1-8.
2) Iemājojošais Gars apstiprina ticīgajam, ka viņš pieder Kungam un ir Dieva mantinieks un Kristus līdzmantinieks (Romiešiem 8:15-17).
3) Iemājojošais Gars ieceļ jauno ticīgo kā Kristus universālās draudzes locekli. Saskaņā ar 1. Vēstules korintiešiem 12:13, tās ir Gara kristības.
4) Iemājojošais Gars dod ticīgajam garīgās dāvanas (Dieva dotas spējas kalpošanai), lai viņš celtu draudzi un efektīvi kalpotu Tam Kungam par godu (1. Korintiešiem 12:11).
5) Iemājojošais Gars palīdz ticīgajam izprast un pielietot Svētos Rakstus savā ikdienas dzīvē (1. Korintiešiem 2:12).
6) Iemājojošais Gars bagātina ticīgā lūgšanu dzīvi un aizlūdz par viņu lūgšanā (Romiešiem 8:26-27).
7) Iemājojošais Gars dod spēku padevīgajam ticīgajam dzīvot Kristum, lai pildītu Viņa gribu (Galatiešiem 5:16). Gars ved ticīgo pa taisnības ceļiem (Romiešiem 8:14).
8) Iemājojošais Gars sniedz pierādījumus par jaunu dzīvi, radot Gara augļus ticīgā dzīvē (Galatiešiem 5:22-23).
9) Iemājojošais Gars ir sarūgtināts, kad ticīgais grēko (Efeziešiem 4:30), un Viņš pārliecina ticīgo atzīt savu grēku Kungam, lai tiktu atjaunota sadraudzība (1.Jāņa 1:9).
10) Iemājojošais Gars apzīmogo ticīgo līdz izpirkšanas dienai, lai ticīgā ierašanās Kunga klātbūtnē būtu garantēta pēc šīs dzīves (Efeziešiem 1:13-14).
Kad tu pieņem Kristu par savu Glābēju (Romiešiem 10:9-13), Svētais Gars iemājo tavā sirdī, nesot līdzi pilnīgi jaunu dzīvi mīlestībā, attiecībās un kalpošanā Kungam.
