Klausies arī:
Dieva godība ir visiem redzamais Dieva svētums. Proti, tā ir Dieva mūžīgā vērtība, kas kļuvusi redzama. Ievēro, kā Jesaja no “svēts” pāriet uz “godība” – “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” (Jes. 6:3). Kad Dieva svētums piepilda zemi un cilvēki to var redzēt, to sauc par godību.
Vārda svēts pamatnozīme ir “nošķirts no parastā”. Tātad, kad tu šo definīciju attiecini uz Dieva neierobežoto “nošķirtību” no visa, kas ir ierasts un parasts, mērķis ir atklāt, ka Viņš ir bezgalīgi “unikāls” – kā visretākais un nevainojamākais dimants visā pasaulē. Vienīgi nav citu tādu dievu-dimantu. Dieva kā vienīgā Dieva unikalitāte – Viņa dievišķums – ir tas, kas piešķir Viņam bezgalīgu vērtību, proti, Viņš ir svēts.
Visbiežāk attēlotā Dieva godības nozīme Bībelē norāda uz šīs bezgalīgās vērtības ienākšanu radītajā pasaulē. Tā ir, kā bieži tiek teikts, atspīdējusi. Dieva godība ir Viņa svētuma mirdzums. Caur to izplūst Viņa bezgalīgā vērtība. Un, kad tas notiek, tas ir skaisti un vareni. Tam piemīt gan bezgalīga kvalitāte, gan bezgalīgs diženums. Tātad, mēs varētu definēt Dieva godību kā Dieva daudzveidīgās pilnības skaistumu un varenību.
Es saku “daudzveidīgās pilnības”, jo ir norādīts, ka vairākiem Dieva esības aspektiem piemīt šī Viņa godība. Piemēram, “Viņa godības pilnā žēlastība” (Ef. 1:6, 2012) un “Viņa [varenības] godība” (2. Tes. 1:9). Dievs pats ir godības pilns, jo visas šīs daudzveidīgās pilnības nevainojamā vienotībā mīt Viņā.
Tomēr šo definīciju varētu vēl precizēt. Bībele arī runā par Dieva godību, pirms tā tika atklāta radībai. Piemēram, Jēzus lūdz: “Tēvs, pagodini mani pie sevis paša ar to godību, kas man bija pie tevis, pirms pasaule bija” (Jņ. 17:5, 2012). Tāpēc es gribētu piedāvāt aptuveni šādu definīciju: Dieva godība ir Viņa daudzveidīgās pilnības iekšējā skaistuma un varenības ārējais mirdzums.
Es piekrītu, ka šie vārdi nav paši pilnīgākie. Esmu vienu nepiemērotu vārdu aizvietojis ar diviem: godība ar skaistums un varenība. Tomēr mums jācenšas. Dievs mums ir Sevi atklājis caur tādiem vārdiem kā “Dieva godība”. Un Viņš negrib, ka tie paliktu bez satura un nozīmes.
Svarīgais pienākums priecāties
Džons Paipers
Grāmatas autors vērš mūsu sirdi uz vienīgo, kas var radīt laimi un piepildījumu cilvēka sirdī: uz Dievu. Paipers Rakstos parāda, ka meklēt savu laimi Kristū nav viens no variantiem kristieša dzīvei, bet gan vienīgais variants.
Mums ir nemitīgi sev jāatgādina, ka runājam par godību, kas galu galā ir pārāka par jebko, kas ir radīts. “Dieva godība” ir vārdi, ar kuru palīdzību varam izteikt tās Personas nebeidzamo skaistumu un nebeidzamo varenību, kurš ir bijis, pirms bija jebkas cits. Citiem vārdiem sakot, tas ir skaistums un varenība, kas pastāv bez radīšanas, kas nav salīdzināma ne ar ko, , kurai nav nekā līdzīga un ko nav iespējams novērtēt ne pēc kādiem ārējiem kritērijiem. Tas ir galējais un absolūtais varenības un skaistuma avots. Tajā sakņojas un uz to norāda arī visas radības varenība un skaistums, tomēr tas nespēj to pietiekami sekmīgi atdarināt.
“Dieva godība” ir veids, kā pateikt, ka pastāv objektīva, absolūta realitāte, uz ko ir vērsta cilvēku apbrīna, bijība, slava, godināšana, atzinība un pielūgsme. Mēs tikām radīti, lai savu dziļāko baudu rastu, apbrīnojot to, kas ir mūžīgas apbrīnas vērts, proti, Dieva godību. Dieva godība nav cilvēku ilgu psiholoģiska projekcija. Tieši otrādi, neremdināmās cilvēka ilgas ir pierādījums tam, ka esam radīti Dieva godībai.
CIK LIELA LOMA DIEVA GODĪBAI IR BĪBELĒ?
Dieva godība ir visa mērķis. “Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu” (1. Kor. 10:31). Viss ir radīts Dieva godībai (Jes. 43:6-7).
Draudzes lielais uzdevums ir pasludināt Dieva godību starp tautām. “Stāstiet tautām par Viņa godību, visām tautām par Viņa brīnuma darbiem!” (Ps. 96:1-3, Ec.39:21, Jes. 66:18-19)
KAS IR MŪSU CERĪBA? DIEVA GODĪBAS REDZĒŠANA
Redzēt Dieva godību ir mūsu lielākā cerība. “(..) un lepojamies par cerību uz dievišķo godību” (Rom. 5:2, 2012). Dievs jūs “nostādīs līksmībā savas godības priekšā bezvainīgus” (Jūd. 24, 2012). Viņš “atklās Savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš radījis godībai” (Rom. 9:23). Viņš “jūs aicina Savā valstībā un godībā” (1. Tes. 2:12). “Gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu.” (Tit. 2:13)
Jēzus visā Savā personā un darbā ir Dieva godības iemiesojums un galējā atklāsme. “Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls (..).” (Ebr. 1:3). “Tēvs! Es gribu, lai tur, kur esmu es, ar mani būtu arī tie (..), lai tie redzētu manu godību.” (Jņ. 17:24, 2012)
KAS IR MŪSU CERĪBA? BŪT LĪDZDALĪGIEM DIEVA GODĪBĀ
“Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks” (1. Pēt. 5:1). “[Radība] no iznīcības verdzības tiks atbrīvota Dieva bērnu godības pilnai brīvībai” (Rom 8:21, 2012). “Bet mēs sludinām Dieva gudrību, kas noslēpumā apslēpta, ko Dievs bija paredzējis mūsu godībai, vēl pirms pasaule tapa” (1. Kor. 4:17). “Kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis” (Rom. 8:30).
IEPAZĪSTI EVAŅĢĒLIJU UN SAVU DVĒSELI
Ieraudzīt un būt līdzdalīgiem Dieva godībā caur Kristus evaņģēliju ir mūsu lielākā cerība.
Iepazīta un novērtēta cerība būtiski ietekmē mūsu tagadējās vērtības, lēmumus un rīcību.
Iepazīsti Dieva godību.
Izzini Dieva godību, Kristus godību, pasaules godību, kas atklāj Dieva godību, evaņģēlija godību, kas atklāj Kristus godību.
Turi Dieva godību dārgāku par jebko citu.
Šis raksts ir adaptēts no grāmatas “Svarīgais pienākums priecāties”, ko sarakstījis Džons Paipers.
