Klausies arī:
Vārds antinomiānisms ir cēlies no diviem grieķu valodas vārdiem – anti, kas nozīmē “pret”, un nomos, kas nozīmē “likums”. Antinomiānisms nozīmē “pret likumu”. Teoloģiski antinomiānisms ir pārliecība, ka nav morāles likumu, kurus Dievs sagaida, lai kristieši ievērotu. Antinomiānisms Bībeles mācību noved līdz nebibliskam secinājumam. Bībeles mācība ir tāda, ka kristiešiem nav jāievēro Vecās Derības bauslība kā glābšanas līdzeklis. Kad Jēzus Kristus mira pie krusta, Viņš piepildīja Vecās Derības likumu (Romiešiem 10:4; Galatiešiem 3:23-25; Efeziešiem 2:15). Nebiblisks secinājums ir tāds, ka nav nekāda morālā likuma, kura ievērošanu Dievs sagaida no kristiešiem.
Apustulis Pāvils aplūkoja antinomiānisma jautājumu Vēstulē romiešiem 6:1-2: “Ko lai nu sakām? Vai paliksim grēkā, lai vairojas žēlastība? Nekādā ziņā ne! Kā lai mēs, kas grēkam esam miruši, vēl dzīvojam tajā?” Visbiežākais uzbrukums mācībai par glābšanu tikai caur žēlastību ir tas, ka tā mudina uz grēku. Cilvēki var brīnīties: “Ja es esmu glābts caur žēlastību un visi mani grēki ir piedoti, tad kāpēc gan es nevaru grēkot, cik vien gribu?” Šāda domāšana nav patiesas atgriešanās rezultāts, jo patiesa atgriešanās rada lielāku, nevis mazāku vēlmi paklausīt. Dieva vēlēšanās – un mūsu vēlēšanās, kad esam atjaunoti ar Viņa Garu, – ir, lai mēs censtos negrēkot. Pateicībā par Viņa žēlastību un piedošanu mēs vēlamies Viņam izpatikt. Dievs mums ir devis Savu bezgalīgo žēlastības dāvanu glābšanā caur Jēzu (Jāņa evenģēlijs 3:16; Romiešiem 5:8). Mūsu atbilde ir veltīt savu dzīvi Viņam mīlestības, pielūgsmes un pateicības dēļ par to, ko Viņš ir darījis mūsu labā (Romiešiem 12:1-2). Antinomiānisms ir nebiblisks, jo tas nepareizi interpretē Dieva žēlastības nozīmi.
Otrs iemesls, kāpēc antinomiānisms ir nebiblisks, ir tas, ka pastāv morāles likums, ko Dievs no mums sagaida, lai mēs ievērotu. Jāņa 1. vēstulē 5:3 ir teikts: “Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti.” Kāds ir šis likums, ko Dievs no mums sagaida? Tas ir Kristus likums: “Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” (Mateja evanģēlijs 22:37-40). Nē, mēs neesam pakļauti Vecās Derības likumam. Jā, mēs esam zem Kristus bauslības. Kristus bauslība nav plašs juridisko kodeksu saraksts. Tas ir mīlestības likums. Ja mēs mīlam Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli, prātu un spēku, mēs nedarīsim neko tādu, kas Viņam nepatīk. Ja mēs mīlam savus tuvākos kā paši sevi, mēs nedarīsim neko tādu, kas viņiem kaitētu. Paklausība Kristus likumam nav prasība, lai nopelnītu vai saglabātu glābšanu. Kristus likums ir tas, ko Dievs sagaida no kristiešiem.
Antinomiānisms ir pretrunā visam, ko māca Bībele. Dievs sagaida, ka mēs dzīvosim tikumīgu, godprātīgu un mīlestības pilnu dzīvi. Jēzus Kristus atbrīvoja mūs no apgrūtinošajām Vecās Derības bauslības prasībām, taču tas nedod atļauju grēkot. Tā drīzāk ir žēlastības derība. Mums ir jācenšas pārvarēt grēku un jāattīsta taisnība, paļaujoties uz Svētā Gara palīdzību. Tam, ka mēs esam žēlastībā atbrīvoti no Vecās Derības bauslības prasībām, vajadzētu likt mums dzīvot paklausībā Kristus likumam. Jāņa 1. vēstulē 2:3-6 ir teikts:””No tā mēs noprotam, ka esam Viņu atzinuši, ja turam Viņa baušļus. Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības. Bet, kas Viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam Viņā. Kas teicas paliekam Viņā, tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā Viņš ir dzīvojis.”
