Džordžs Millers bija slaida auguma, 1 m 80 cm garš. Kad viņš runāja, viņa tumši brūno acu skatiens izstaroja labvēlību. Viņš ģērbās viscaur melnā, ja neskaita baltu kaklasaiti, kuru priekšpusē rotāja vienkārša saspraude. Biezie, melnie mati bija rūpīgi sasukāti. Neatkarīgi no tā, vai viņš atradās kancelē vai uz ielas, viņa tēls bija nevainojamas kārtības un sakoptības paraugs.
Viņš pārvaldīja sešas valodas – latīņu, grieķu, ebreju, vācu, franču un angļu. Viņš lasīja un saprata holandiešu valodu un divas trīs austrumu valodas. Viņa bibliotēka sastāvēja no Bībeles ebreju valodā, trim Jaunajām Derībām grieķu valodā, grieķu konkordances un vārdnīcas, pusduča dažādu Bībeles tulkojumu un labāko tulkojumu kopijām vairākās valodās. Tā bija visa viņa bibliotēka!
Sprediķojot viņš izlasīja veselu nodaļu vai tās daļu un tad cēla priekšā tādas pērles, kuru dēļ bija vērts šķērsot okeānu, lai to dzirdētu. Šī sludināšanas metode ļāva viņa draudzes locekļiem kļūt par Svēto Rakstu ekspertiem. Viņi bija labāk sagatavoti, lai pievestu meklētājus Kristum, nekā daudzi jauni garīdznieki, kuri trīs gadus bija pavadījuši teoloģijas seminārā.
Vairums pieņemtu, ka tik plaša kalpošana kā Milleram ļauj saīsināt lūgšanām un Bībeles studijām atvēlamo laiku. Taču Millers tā nedomāja. Savā lūgšanu kambarī kopā ar Dievu un Bībeli viņš apjoza prāta gurnus un apbruņojās ikdienas cīņām. Absolūtā pārliecībā un bērnišķīgā vienkāršībā Viņš uzticējās katram vārdam, kas nāca no Dieva mutes. Vairākas reizes dienā viņš atkal un atkal atgriezās pie Dieva Vārda, it kā pastāvīgi sazinātos ar debesīm, tā saņemot jaunus norādījumus un īpašus apsolījumus no sava Debesu Tēva.).
Džordžs Millers. AutobiogrāfijaDžordžs Millers
Caur šo dienasgrāmatu vari vērot Millera cīņas un uzvaras rūpes par tūkstošiem bāreņu paļāvībā uz Dievu, kurš deva brīnumainas atbildes uz lūgšanām pēc vajadzību apmierināšanas ik dienas. Džordža Millera nešaubīgā, bērnišķi stiprā paļāvība uz Debesu Tēvu iedvesmos arī tevi pārliecinoši uzticēties Dievam, kuram visas lietas ir iespējamas, arī tās, kas rūp tev.
Millers nekad nestudēja Bībeli citu dēļ. Viņš to darīja tikai sevis dēļ, lai uzzinātu, ko Tēvs no viņa sagaida. Viņš bija tik ļoti piepildīts ar Dieva Vārda patiesību, ka viņa klausītājiem nāca prātā mūsu Pestītāja vārdi no Jāņa 7:38 (“Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.”).
Viņš lūdza vienkāršiem vārdiem, pazemīgi un dedzīgi. Zinot, ka viņa Tēvs ir bagāts, laipns un labprāt piedod, viņš varēja lūgt un iegūt lielas svētības. Taču vissvarīgākā viņa lūgšanas iezīme bija tā, ka viņš visu lūdza Kunga Jēzus Kristus vārdā. Kristus pagodināšana un Viņa vārda pacelšana pāri visiem vārdiem bija galvenais Millera sirds un dzīves vadmotīvs. Millera veikums ir pārsteidzošs.
Viņa darbošanās milzīgā daudzveidība vairumam cilvēku nebūtu pa spēkam. Taču Millers vienmēr bija rimts, miera pilns un atradās nemitīgā iekšējā lūgšanā, visas savas rūpes metot uz Kungu.
Džordža Millera lielākā cerība bija, ka liecības par Dieva uzticību mudinās ticīgos tiekties pēc tādas pašas ticības – ticības, bez kuras nav iespējams patikt Dievam; ticības, kas darbojas mīlestībā un šķīsta sirdi; ticības, kas pārceļ šķēršļu kalnus; ticības, kas satver Dieva spēku, ir cerēto lietu saturs un liecība par neredzamām lietām. Lai šāda ticība piepilda šīs grāmatas lasītāju sirdis un dzīvi!
Šis raksts ir adaptēts no grāmatas “Džordžs Millers. Autobiogrāfija”.
