troļļot (darbības vārds): Apzināti un mērķtiecīgi izplatīt melīgu informāciju internetvidē un provocēt, piemēram, uzsākot nevajadzīgus strīdus un cenšoties sabojāt kāda reputāciju.
Kopš viedtālruņa izgudrošanas ir strauji palielinājies kibermobings un uzmākšanās tiešsaistē. Kāds pētniecības centrs (Pew Research Center) veica pētījumu, kurā konstatēja, ka vismaz “katrs trešais pusaudzis ir piedzīvojis uzmākšanos tiešsaistē”. Daudzi ASV štati ir izstrādājuši likumus, lai regulētu šo pieaugošo problēmu.
Skarbi vārdi, aizskartas emocijas un sabojāta reputācija ik rītu piepilda mūsu sociālos medijus.
“Kā mēs kā ticīgie varam slavēt Dievu, vienlaikus nolādot tos, kas radīti pēc Dieva tēla?”
Tonijs Reinke savā grāmatā 12 veidi, kā tavs telefons maina tevi (12 Ways Your Phone is Changing You) problēmu raksturo šādi:
Laikmetā, kad ikviens, kam ir viedtālrunis, var publicēt netīru, nolādošu saturu par jebkuru cilvēku, mums ir jāzina, ka antagonistisku ziņu izplatīšana tiešsaistē ar nolūku izraisīt nepatiku bez risinājuma piedāvāšanas, ir tas, ko pasaule sauc par “troļļošanu” un ko Jaunā Derība sauc par “apmelošanu”.
Skumjā realitāte ir tāda, ka ir kristieši, kas ir vainīgi “troļļošanā” un neapzinās tās postošo ietekmi. Reinke skaidro, cik viegli mums ir iesaistīties šajā konkrētajā grēkā:
Ikvienā no mums ir iekšējais trollis, iekšējais apmelotājs – kāda mūsu daļa, kas labprāt nosūtītu kādu drazu draugam, publicētu drazu internetā un anonīmi patērētu šo drazu tiešsaistē.
Par “troļļošanu” var dēvēt apmelojumus, tenkas, puspatiesības (ko pasaulē dēvē par “alternatīviem faktiem”), melus, kritizēšanu, apvainojumus, sarkasmu un izsmieklu. No mūsu mutes nedrīkst izskanēt nepiedienīga valoda, “bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” (Efeziešiem 4:29). Mums, kristiešiem, vispirms ir jāatzīst, ka pārāk bieži esam vainīgi šajos konkrētajos grēkos, un jālūdz, lai Dievs atjaunotu mūsu mēli patiesībā un mīlestībā (Efeziešiem 4:25).
Principi tiešsaistei
Bieži vien ir vieglāk runāt impulsīvi un nepiedienīgi privāti aiz datora ekrāna, nevis runāt ar kādu cilvēku aci pret aci, kur tonis, izturēšanās un sejas izteiksme neļautu pateikt to, ko mēs patiesībā citādi teiktu. Bībele mums atklāj, ka mums ir jāapzinās daži principi attiecībā uz mēli, pirms mēs runājam tiešsaistē.
1. Mēle ir netaisnības pasaule
Jēkabs, raksta
“Ja zirgiem liekam iemauktus mutē, lai tos darītu sev paklausīgus, mēs valdām līdz arī visu viņu augumu. Lūk, arī laivas, lai gan tās ir tik lielas, un skarbi vēji tās mētā, jo sīka stūre tās vada, kurp tiecas vadītājs. Tāpat arī mēle ir mazs loceklis un veic lielas lietas. Redzi, kāda maza uguns iededzina kādu lielu mežu! Un arī mēle ir kā uguns, netaisnības pasaule, mēle ir likta starp mūsu locekļiem, tā apgāna visu miesu un aizdedzina dzīves ritumu, jo pati ir elles aizdedzināta.” (Jēkaba 3:3-6)
Tāpat kā iemaukta spēja vadīt zirgu, mazas stūres spēja vadīt kuģi un dzirksteles spēja izraisīt meža ugunsgrēku, arī mēle spēj izraisīt lielu postu, ja netiek kontrolēta. Vairāk nekā jebkad agrāk mums ir jāapzinās, ka mūsu digitāli savienotajā sabiedrībā vārdiem var būt globāla ietekme, izraisot globālus meža ugunsgrēkus.
2. Cilvēks nevar apvaldīt mēli
“Jo katras sugas zvēru un putnu, rāpuļu un jūras dzīvnieku dabu savalda un ir savaldījusi cilvēka daba; bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt: nemitīgs ļaunums, pilns nāvējošas indes.” (Jēkaba 3:7-8)
Cilvēki ir spējuši kontrolēt un pieradināt par viņiem desmit reizes lielākus dzīvniekus, taču viņi nespēj kontrolēt orgānu, kas ir mazāks par zivi. Mēle ir neapvaldāma, ja vien Dievs neiejaucas un neatjauno mūsu runu ar savu Garu, darbojoties mūsos, lai mēs atmetam veco cilvēku un uzvelkam jauno sevi (Efeziešiem 4:22-24).
3. Mūsu mēles bieži vien ir liekulības instrumenti
“Ar viņu mēs slavējam To Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus. No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!” (Jēkaba 3:9-10)
Kā mēs kā ticīgie varam slavēt un cildināt savu Dievu, tajā pašā laikā nolādot un apmelojot tos, kas radīti pēc Dieva tēla? Jēkabs mums saka, ka mums nevajadzētu būt nekonsekventiem savā runā, ja vēlamies patiesi godāt Dievu. Vārdi, kas vērsti pret līdzcilvēku tēla nesēju, ir vārdi pret Dievu.
Vārda glabātāji
Salamana pamācībās ir teikts: “Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli.” (Salamana pamācības 21:23). Nebūsim līdzīgi tam, “kas paradis neapdomīgi runāt, nereti iedur kā ar zobenu”, bet gan gudrajiem, kuru runa nes dziedināšanu (Salamana pamācības 12:18). Jēzus mums teica: “No sirds pilnības mute runā,” un “par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā” (Mateja evaņģēlijs 12:34, 36).
Īpaši nozīmīgi ir tieši kristiešu vārdi – gan tiešsaistē, gan klātienē –, jo mēs esam krusta vēsts glabātāji (1. Korintiešiem 1:18), Viņa žēlastības vārdam (Apustuļu darbi 20:32) nodotie, un mums ir doti mūžīgās dzīvības vārdi, jo “ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles,” (Romiešiem 10:17). Tādēļ nožēlosim jebkuru “troļļošanas” formu un īstajā laikā runāsim vārdus, kas ceļ, lai tie kļūtu par žēlastības līdzekli kādam citam.
Alekss Hongs (desiringGod.org)
