Klausies arī:
Kāpēc mēs saskaramies ar vienaudžu spiedienu? Bībele skaidri saka, ka mums nevajadzētu gaidīt, lai mūsu dzīve būtu līdzīga citu cilvēku (neticīgo) dzīvei šajā pasaulē. Kā kristieši mēs šeit, uz zemes, esam svešinieki (1. Pētera 2:11), un šī pasaule nav mūsu mājas. Tāpat kā Kristus tika – un joprojām tiek – daudzu, kas vēlas dzīvot savu bezdievīgo dzīvi, noraidīts, arī mēs sastapsimies ar tāda paša veida cilvēkiem, kas nicinās mūs mūsu ticības dēļ.
1. vēstules tesaloniķiešiem pirmajā nodaļā Pāvils runā par to, kā mēs varam zināt, ka esam kristieši. Viens no punktiem, ko viņš uzsver (skatīt 1. Tesaloniķiešiem 1:6), ir tas, ka mums vajadzētu būt priecīgiem, neskatoties uz ciešanām. Mums kā kristiešiem ir jārēķinās ar pārbaudījumiem un vajāšanām, tomēr mūsu mierinājums ir tas, ka Dievs kontrolē situāciju un atlīdzinās par jebkuru pret mums nodarīto ļaunumu. 2. vēstulē tesaloniķiešiem Pāvils runā par grūtībām, ar kurām šī draudze turpināja saskarties. Viņš viņiem teica, ka tad, kad Kristus atgriezīsies un Dievs tiesās pasauli, Dievs “jūsu spaidītājiem atmaksās ar spaidiem, bet jums, kam jācieš, ar atpestīšanu, kopā ar mums” (2. Tesaloniķiešiem 1:6-7). Lai gan daudzi kristieši nekad nesaskarsies ar tik lielām ciešanām kā tesaloniķieši vai pat tiem, kas dzīvo mūsdienu Sudānā un tiek nogalināti savas ticības dēļ, mēs joprojām ciešam mazākos veidos, piemēram, vienaudžu spiediena mocībās.
Mēs nedrīkstam pakļauties vienaudžu spiedienam, lai arī kāda būtu situācija. Pastāvot par to, kam mēs ticam un ko māca Bībele, mēs iepriecināsim Dievu.
Ko saka Bībele par to, kā cīnīties ar vienaudžu spiedienu? Bībele nekad nelieto vārdus “vienaudžu spiediens”, bet tā mums saka, kā mums vajadzētu izturēties pret daudzajiem pārbaudījumiem, ar kuriem saskarsimies savā dzīvē, īpaši tiem, kas saistīti ar neticīgajiem. Vēstulē romiešiem 12:2 ir teikts: “Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”
Vēstulē romiešiem 12:14-16 ir teikts: “Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud. Turiet vienādu prātu cits pret citu, neesiet iedomīgi, bet sniedziet roku zemajiem! Neliecieties paši gudri esam.”
Pētera 1. vēstulē 1:13-21 ir teikts: “Tāpēc apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies. Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā. Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts. Un, kad jūs To piesaucat kā Tēvu, kas, cilvēka vaigu neuzlūkodams, spriež tiesu pēc ikkatra darba, tad pavadāt bijībā savas svešniecības laiku. Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām – sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm, kas gan iepriekš izredzēts pirms pasaules radīšanas, bet atklāts laiku beigās jūsu dēļ. Jūs caur Viņu ticat uz Dievu, kas Viņu ir uzmodinājis no miroņiem un To godā cēlis, tā ka jūsu ticība ir kļuvusi arī par cerību uz Dievu.”
Bībele arī saka, ka mēs varam paļauties uz to, ka Dievs visu darīs Savu bērnu labā (Romiešiem 8:28). Tomēr Bībele mums nesola vieglu dzīvi, bet gan dzīvi, kas pagodina Dievu, jo mēs mācāmies grūtas mācības un pārvaram sātana uzbrukumus, kurus bez Dieva nebūtu iespējams pārvarēt. Mēs tiekam “pārveidoti [Kristus] līdzībā”, jo Dievs maina mūs visā mūsu dzīvē (Romiešiem 8:29-30). Lai tavs mierinājums ir tas, ka pats Kristus tika kārdināts tāpat kā mēs; Viņš saprot, cik tas ir grūti. Tomēr Bībele mums apsola, ka Dievs nodrošinās izeju no katra pārbaudījuma (1. Korintiešiem 10:13). Pilnībā paļaujies un tici Dievam. Lai Viņš vienīgais ir tavs spēks (Filipiešiem 4:13) un tavs ceļvedis (Psalmi 23).
Ja mēs vienaudžu spiediena dēļ nekad neiestājamies par to, kas ir pareizs, mēs faktiski iestājamies par to, kas ir nepareizs.
Vienaudžu spiediens mūsu dzīvē būs pārejoša lieta. Vienaudžu spiediens lielākoties ir saistīts ar nedrošību un vēlmi pēc visu iesaistīto atzīšanas. Lielākā daļa cilvēku galu galā saprot, ka iebiedēt citus, lai justos svarīgi, ir manipulatīvi un bērnišķīgi. Tie, kas ir bijuši sekotāji, parasti sapratīs, ka svarīgāk ir pašiem pieņemt lēmumus un būt pašiem par sevi, nevis būt kāda cita kontrolētiem. Mēs nedrīkstam pakļauties vienaudžu spiedienam, lai arī kāda būtu situācija. Pastāvot par to, kam mēs ticam un ko māca Bībele, mēs iepriecināsim Dievu. Vēstures gaitā tie, kas nav baidījušies pastāvēt par nepopulāriem uzskatiem, ir bijuši tie, kas ir mainījuši pasauli un panākuši pārmaiņas. Šajā pasaulē ir tik daudz kas tāds, kas mums ir jāmaina, un tik daudz cilvēku, kuriem ir jāstāsta par Kristu. Ļaut citiem cilvēkiem izlemt, ko mēs darām un kā mēs uzvedamies, ir tieši tas, ko sātans cer, ka mēs darīsim; ja mēs vienaudžu spiediena dēļ nekad neiestājamies par to, kas ir pareizs, mēs faktiski iestājamies par to, kas ir nepareizs.
