Klausies arī:
Mūsu problēma lūgšanā
„Tukšas frāzes” ir postošas jebkurā garīguma jomā, bet jo īpaši lūgšanā. Jēzus brīdināja: „Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti” (Mateja 6:7).
Šādas „tukšas frāzes” var rasties no nepatiesības vai atkārtošanās. Tas nozīmē, ka mēs varam lūgt ar bezjēdzīgiem, tukšiem vārdiem, jo vai nu mūsu sirdis, vai prāti ir tālu prom.
Viens no iemesliem, kāpēc Jēzus aizliedza bezjēdzīgu lūgšanu atkārtošanu, ir tas, ka mums ir tendence lūgt tieši tā. Lai gan es neskaitu apzināti iegaumētas lūgšanas, man ir tendence lūgt par vienām un tām pašām lietām. Un neilgi pēc tam šādas lūgšanas sadrumstalo uzmanību un sasaldē lūdzošo sirdi.
Pārsteidzoši vienkāršs risinājums
Problēma nav tajā, ka mēs lūdzam par tām pašām vecajām lietām, jo Jēzus mums mācīja (Lūkas 11:5-13 un 18:1-8) neatlaidīgi lūgt par labām lietām. Mūsu problēma ir tajā, ka mēs vienmēr lūdzam par tām ar tām pašām rituālajām, bezsirdīgajām frāzēm.
Pēc manas pieredzes, gandrīz neapšaubāms risinājums šai problēmai ir lūgt, izmantojot Rakstu vietu – īpaši kādu no psalmiem –, nevis izdomāt lūgšanu uz vietas. Lūgt šādā veidā nozīmē vienkārši ņemt Rakstu vārdus un izmantot tos kā savus vārdus vai kā pamudinājumu tam, ko es saku Dievam.
Piemēram, ja es lūgtu, izmantojot 27. psalmu, es sāktu ar 1. pantu: „Kungs ir mana gaisma un mana pestīšana.” Tālāk es lūgtu kaut ko tādu:
“Paldies, Kungs, ka Tu esi mana gaisma. Paldies, ka Tu man dod gaismu, lai es redzētu savu vajadzību pēc Jēzus un Tavas piedošanas. Lūdzu, apgaismo manu ceļu, lai es zinātu, kuru ceļu izvēlēties šodienas svarīgajā lēmumā. Un īpaši paldies, ka Tu esi mana pestīšana. Tu mani izglābi; es pats sevi neizglābu. Un tagad es lūdzu Tevi izglābt arī manus bērnus, kā arī tos kolēģus darbā, kuriem esmu stāstījis par Evaņģēliju.”
Kad man vairs nav ko teikt, tā vietā, lai prāts klīstu, man ir vieta, kur doties – pārējā 1. panta daļa. „Ko man bīties?” Tad es varētu lūgt šādi: „Es pateicos Tev, ka man nav jābaidās no neviena, jo Tu esi mans Tēvs. Bet es atzīstos, ka esmu baidījies no __.”
Es turpinātu šādi, lūdzot par visu, kas man ienāk prātā, pantu pēc panta, līdz es pabeigtu psalmu vai man beigtos laiks.
Ģimenes svētbrīžiDonalds S. Vitnijns
Ja vēl neesi uzsācis ģimenes svētbrīžus, nezaudē vairs nevienu dienu! Šī pārliecinošā un praktiskā grāmata var palīdzēt tev vienkāršā veidā uzsākt vienkāršus ģimenes svētbrīžus. Tas var izmainīt tavu ģimeni uz visiem laikiem.
Pārveidojoša metode
Lūgšana, izmantojot Rakstu vietu, bija vienkārša metode, kas pārveidoja ikdienas pieredzi dažiem no slavenākajiem lūgšanu cilvēkiem vēsturē. Gan Jēzus (Mateja 27:46), gan viņa sekotāji Apustuļu darbu grāmatā (4:24-26) lūdza ar vārdiem no Psalmiem (attiecīgi no Psalma 22:1, Psalma 146:6 un Psalma 2:1-2). Kāpēc gan lai tā nedarītu tu?
Lai gan tu lūgsi par “tām pašām vecajām lietām”, tu to darīsi pavisam jaunā veidā. Tu arī atklāsi, ka lūdz par lietām, par kurām nekad nebiji domājis lūgt – lietām, kas ir Dieva sirdī.
Tu varēsi labāk koncentrēties un sāksi uztvert lūgšanu kā reālu sarunu ar reālu Personu. Jo Bībelē patiesi atrodams Dievs, kurš runā uz tevi; tev vienkārši jāatbild uz to, ko Viņš saka.
Donalds S. Vitnijs (crossway.org)
Donalds S. Vitnijs (PhD, Brīvās valsts universitāte, Bloemfontein, Dienvidāfrika) ir Bībeles garīguma profesors un John H. Powell pastorālās kalpošanas katedras vadītājs Midwestern Baptist Theological Seminary Misūri štatā, Kanzassitijā. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas, tostarp „Ģimenes svētbrīži”. Vitnijs regulāri raksta blogu BiblicalSpirituality.org.
This article was translated by permission from the original English article published by Crossway.
Raksta oriģināls: https://www.crossway.org/articles/how-to-stop-praying-the-same-old-things-about-the-same-old-things/
