Klausies arī:
Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.
Pāvila 2. vēstule korintiešiem 5:15
Daudzus satrauc tas, ka Kristus nomira, lai paaugstinātu Kristu. Vienkāršojot rakstvietas pamatdomu, 2. Kor. 5:15 teikts, ka Kristus par mums nomira, lai mēs varētu dzīvot Viņam. Citiem vārdiem, Viņš nomira par mums, lai mēs Viņu varētu teikt un daudzināt. Pasakot pavisam tieši, Kristus nomira par Kristu.
Un tā ir patiesība, tā nav vārdu spēle. Grēka būtība ir, ka mēs neesam pagodinājuši Dievu – tostarp mēs neesam pagodinājuši arī Viņa Dēlu (Rom. 3:23). Bet Kristus nomira, lai šo grēku uzņemtu uz Sevi un mūs no tā atbrīvotu. Tātad Viņš nomira, lai nestu negodu, ko mēs ar savu grēku bijām Viņam uzkrāvuši. Viņš nomira, lai to pavērstu otrādi. Kristus nomira Kristus godības dēļ.
Iemesls, kādēļ tas daudzus satrauc, ir, ka tas izklausās iedomīgi. Tā nešķiet mīloša rīcība. Šķiet, ka Kristus ciešanas tiek pārvērstas par pretējo tam, kā to dēvē Bībele, proti, par visaugstāko mīlestības izpausmi. Bet abas ir patiesības. Kristus nāve savas godības dēļ un Viņa nāve, lai parādītu mīlestību – abas ir ne tikai patiesība, bet abas ir viens un tas pats.
Kristus ir unikāls. Neviens cits tā nevarētu rīkoties un to nosaukt par mīlestību. Kristus ir vienīgais cilvēks Visumā, kas reizē ir arī Dievs un līdz ar to neizmērojami vērtīgs. Viņš ir neizmērojami skaists visā Savā morālajā pilnībā. Viņš ir neizmērojami gudrs, taisnīgs, labs un stiprs. “Dēls [(..) ir] Dieva godības mirdzums un būtības atveids” (Ebr. 1:3, 2012). Redzēt un pazīt Viņu nozīmē gūt lielāku piepildījumu nekā jebkas, ko var piedāvāt pasaule.
50 iemesli, kādēļ Jēzus atnāca nomirt
Džons Paipers
Katrs no piecdesmit iemesliem palīdz fokusēt savu skatienu uz Jēzus Kristus upura jēgu un nozīmi un saskatīt, ko Jēzus krusta nāve nozīmē tev personīgi. Iepazīstot Kristus upuri, tu iegūsi lielāku prieku par savu glābšanu (vai sapratni par to, kāpēc tev to vajag piedzīvot) un atkal no jauna sajutīsi Dieva mīlestību uz tevi.
Tie, kas Viņu pazina vislabāk, runāja šādi:
Bet, kas man bija ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu. Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu. (Fil. 3:7–8)
“Kristus mira, lai mēs dzīvotu Viņam” nenozīmē “lai mēs Viņam varētu palīdzēt”. “[Dievu] neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu” (Ap. d. 17:25). Arī Kristu ne: “Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem” (Mk. 10:45). Kristus nenomira, lai mēs palīdzētu Viņam, bet, lai mēs ieraudzītu un jūsmotu par Viņu kā neizmērojami vērtīgu. Viņš nomira, lai mūs atradinātu no indīgām baudām un savaldzinātu mūs ar Viņa skaistuma jaukumu. Šādi mēs tiekam mīlēti, un Viņš tiek pagodināts. Tie nav pretrunīgi mērķi. Tie saplūst vienā.
Jēzus sacīja saviem mācekļiem, ka Viņam jādodas prom, lai Viņš varētu sūtīt Svēto Garu, Palīgu (Jņ. 16:7). Tad Viņš tiem atklāja, ko Palīgs darīs, kad būs ieradies: “Tas Mani cels godā” (Jņ. 16:14). Kristus nomira un augšāmcēlās, lai mēs Viņu redzētu un daudzinātu. Tā ir vislielākā palīdzība pasaulē. Tā ir mīlestība. Vismīlošākā lūgšana, kādu Jēzus jebkad lūdza, ir šāda: “Tēvs! Es gribu, lai tur, kur esmu es, ar mani būtu arī tie, ko tu man esi devis, lai tie redzētu manu godību” (Jņ. 17:24, 2012). Par to Kristus nomira. Šī ir mīlestība – ciešanas, lai mums dotu mūžīgu prieku, proti, Sevi pašu.
Šis raksts ir adaptēts no grāmatas “50 iemesli, kādēļ Jēzus atnāca nomirt”, ko sarakstījis Džons Paipers.
