Evaņģēliskā kancele piedāvā nepietiekamu mācību par Kristus krustu. Diemžēl tas, kas izskan no kanceles, ietekmē arī solos sēdošos. Tādējādi daudzās mājās valda vispārēja garlaicība un pārsteiguma trūkums par Kristus nāvi, apbedīšanu un augšāmcelšanos. Lieldienas ir garlaicīga “jā, uzposīsimies baznīcas apmeklējumam” diena.
Tāpēc mūsu kā vecāku izaicinājums ir iesaistīt bērnus Kristus, Viņa upura un mūžību veidojošās augšāmcelšanās brīnišķīgajās skaistuma izpausmēs. Realitāte ir tāda, ka krusts nav tikai mūsu prioritāšu saraksta augšgalā. Patiesībā tas IR mūsu prioritāšu saraksts, mūsu dzīves centrālais elements, kas ietver visus ticības un praktiskās dzīves aspektus. Un, ja mēs zaudējam krusta kā dimanta nozīmi, viss pārējais spožums izzūd kopā ar to.
Tāpēc šajā īsajā rakstā mēs sniegsim dažus teoloģiskus pamatus par krustu un pēc tam uzskaitīsim radošus līdzekļus, kā ciešanu nedēļai ierādīt galveno vietu savās mājās.
1. Teoloģiskie pamati par krustu
Pieņemot, ka mūsu lasītāji zina evaņģēlija pamatus, piekrītot, ka Jēzus ir Dieva Dēls, nevis musulmaņu “pravietis-Jēzus”, Jehovas liecinieku “pirmais radījums-Jēzus” vai progresīvo “skolotājs-guru-Jēzus”, mēs varam pāriet pie tādiem patiesiem jautājumiem kā:
KAS PATIESĪBĀ NOTIKA PIE KRUSTA?
Vai Jēzus nāve bija cilvēciska traģēdija vai netaisnīga slepkavība? Vai tas bija varonīga upura piemērs? Tehniskais nokauts pār velnu? Vai arī tur bija plašāks sižets? Izpirkšana? Pārdabisks maksājums?
50 iemesli, kādēļ Jēzus atnāca nomirt
Džons Paipers
Katrs no piecdesmit iemesliem palīdz fokusēt savu skatienu uz Jēzus Kristus upura jēgu un nozīmi un saskatīt, ko Jēzus krusta nāve nozīmē tev personīgi. Iepazīstot Kristus upuri, tu iegūsi lielāku prieku par savu glābšanu (vai sapratni par to, kāpēc tev to vajag piedzīvot) un atkal no jauna sajutīsi Dieva mīlestību uz tevi.
Tas, kā mēs atbildēsim uz šiem jautājumiem, ir atkarīgs no tā, kā mēs skatāmies uz Bībeli. Ja Bībele ir tikai vēstures grāmata (kā mums saka humānisti!), tad Jēzus nāve ir tikai jauks stāsts par uzupurēšanos. Vai arī pieņemsim, ka Bībele ir tikai stāstījums bez skaidri formulētas patiesības (kā mums to apgalvo progresīvie!). Tādā gadījumā Jēzus nāve ir jēgpilna, bet tā neizvirza nekādas prasības attiecībā uz manu dzīvi. Bet pieņemsim, ka mēs interpretējam Jēzus nāvi tāpat kā to darīja apustuļi. Tādā gadījumā mēs esam spiesti atzīt, ka krusts bija pārdabiski kosmisks notikums un teoloģiskas izpirkšanas drāma, kas nelīdzinās nekam citam vēsturē. Līdz ar to krusts nosaka visu.
Teoloģiskais jēdziens, kas apzīmē to, kas notika pie krusta, ir sodu aizstājošā izlīgšana, kas nozīmē, ka bija nepieciešama dievišķa piedošana, lai apmierinātu dievišķo taisnīgumu, jeb, runājot sarunvalodā, Dieva perfektā tiesa pieprasīja perfektu samaksu. Ja tev gribas jautāt: “Kāda tam ir nozīme?”, vienkāršā atbilde ir: “Milzīga nozīme!” Bibliskā Kristus upura skaidrojuma noraidīšana ir Viņa upura noraidīšana, un Jēzus upura noraidīšana ir Viņa noliegšana. Ikviens, kas novērsīsies no Kristus, ies bojā grēkā, tāpēc tas ir glābšanas jautājums.
Džons Marejs raksta:
“Ja uz krustu raugāmies caur upura prizmu, tad samaksa tiek skatīta no vainas perspektīvas, gandarīšana – no dusmu perspektīvas, samierināšana – no atsvešinātības perspektīvas, un Kristus darbs tiek uzlūkots ne tikai kā atbrīvošana no dzīves verdzībā, bet gan kā mūžīga izpirkuma jēdziens.”
/Džons Marejs/
Ikviens, kas novērsīsies no Kristus, ies bojā grēkā.
Vēl vairāk teoloģiski sarežģītu terminu, bet vienkāršs Mareja apraksta kopsavilkums varētu būt šāds: Jēzum bija jāmirst par manu vainu, Viņam bija jāņem uz sevi dusmas par manu grēku, Viņam bija jādziedē attiecības, ko es biju salauzis, un Viņa samaksa neaptvēra tikai īslaicīgu slimību, bet manu mūžīgo verdzību grēkam.
Un pirmo Lieldienu rītā samaksa par grēku tika pabeigta uz visiem laikiem. Jēzus bija nodzīvojis bezgrēcīgu dzīvi, lai mums (ticīgajiem) tā tiktu piešķirta, Viņš bija miris grēcinieka nāvē, lai mēs ar to tiktu izpirkti, un Viņš bija augšāmcēlies no mirušajiem kā Uzvarētājs, lai mēs caur to varētu mūžīgi dzīvot. Tas ir tas, kas Ciešanu nedēļu padara par vēstures pagrieziena punktu. Ja nebūtu Ciešanu nedēļas, tad Jēzus būtu tikai 1. gadsimta mīts – melis vai ārprātīgais; ikviens, kurš nomirtu, paliktu miris savā grēkā; ikviens Bībeles autors būtu krāpnieks; un visa kristīgā dzīve būtu sektantisks izsmiekls.
2. Dalīšanās Ciešanu nedēļā ar mūsu bērniem
Tāpēc ir svarīgi dalīties ar mūsu bērniem patiesajā Ciešanu nedēļā. Katrs no mums (arī mazi, mīļi bērniņi) esam lieli grēcinieki, kam vajadzīgs vēl lielāks Glābējs, un šis Glābējs ir Kristus! Tāpēc te būs daži radoši veidi, ko varam lietot, lai bērniem atklātu Ciešanu nedēļas iedvesmojošās patiesības:
- Palmu (Pūpolu) svētdienā aiciniet bērnus izgriezt palmu zarus no zaļa aplikāciju papīra un izveidot nelielu celiņu gaitenī. Pēc tam vakariņās izlasiet Jāņa 12. nodaļu un pārrunājiet, kā Jēzus tika slavēts, ieejot Jeruzalemē.
- Pirmdien jūs varētu aicināt bērnus piedalīties maizes cepšanā. Pēc tam pie vakariņām pārrunājiet, ko nozīmē tas, ka Jāņa 8. nodaļā Jēzus sauc Sevi par “dzīvības maizi”.
- Otrdien jūs varētu vienkārši izgatavot Lieldienu attēlu koku, ievietojot zarus keramikas puķu podā. Palūdziet bērniem apskatīt žurnālus, lai izgrieztu attēlus, kas atgādina par Jēzu, piemēram, gaismu, ceļu un ūdeni. Tad piekariet tos pie koka.
- Trešdien apsveriet iespēju sūtīt bērnus Lieldienu dārgumu medībās. Palūdziet viņiem atrast priekšmetus, kas simbolizē dažādas Lieldienu stāsta daļas, piemēram, akmeni, divus koka zarus (kas simbolizēs krusta daļas), kaut ko melnu, kas simbolizē ļaunumu, vai baltu, kas simbolizē jaunu dzīvību.
- Ceturtdien variet izmēģināt ģimenes kāju mazgāšanas ceremoniju. Pēc tam, kad visa ķiķināšana būs beigusies, palūdziet bērniem pārdomāt Jēzus vārdus Jāņa evaņģēlija 13. nodaļā. Citas ģimenes, iespējams, vēlēsies vakarā apmeklēt parku, pārdomājot Jēzus pēdējo nakti Ģetzemanes dārzā.
- Lielajā piektdienā (ejiet uz draudzi!) bērni varētu izgatavot krustu no koka atgriezumiem, uzmanoties no skabargām, un tad likt katram ģimenes loceklim uzrakstīt kādu grēcīgu vārdu, attieksmi vai rīcību, kas, kā viņi zina, apbēdina Dievu… tad varat to salocīt un piespraust pie krusta.
- Sestdien izstaigājiet apkārtni un paskatieties, cik daudz “jaunas dzīvības” pazīmju katrs var atrast. Pierakstiet tās un atgriezieties mājās uz pusdienām, pārrunājot 1. Korintiešiem 15 un to, kā Jēzus visu dara jaunu.
- Lieldienās variet likt bērniem vākt (plastmasas) olas, bet konfekšu vietā ielieciet olas ar Lieldienu stāsta sadaļām, aicinot bērnus salikt tās visas pēc kārtas. Un mans (Tonija) personīgais favorīts ir likt kādam no bērniem ietīties tualetes papīrā, ļaujot viņiem “izlauzties brīvībā”, pārrunājot prieku, kādu katrs māceklis sajuta, kad Jēzus parādījās dzīvs.
Ir vēl daudz citu radošu veidu, kā palīdzēt mūsu bērniem pārdomāt Ciešanu nedēļu, bet vissvarīgākais ir tas, ka viņi pārdomā to, ko Jēzus paveica; Svētais Dievs, grēcīgie cilvēki un upurējošs Glābējs, kurš nāca un uzņēmās Dieva dusmas, samaksājot cenu par visiem, kas nožēlo grēkus un tic. Galu galā radošie līdzekļi ir tikai tik vērtīgi, cik vērtīgs ir doktrinālais pamats, no kura tie izriet.
Tonijs Vuds (forthegospel.org)
Tonijs kalpo kā mācītājs Misijas Bībeles draudzē Orindžkauntijā, Kalifornijā, kopš 2010.gada. Viņš ir ieguvis doktora grādu Master’s seminārā, un ir viens no vadītājiem podkāstam Date night with the Woods. Tonijs ir sarakstījis vairākas grāmatas. Viņš ir precējies ar savu sievu Briannu Kristu, un Tas Kungs ir viņus svētījis ar trīs brīnišķīgiem bērniem.
© For the Gospel Ministries 2025. Used by permission of For the Gospel Ministries. Source: https://www.forthegospel.org/read/bringing-our-kids-into-passion-week?rq=credit
