Klausies arī:
20. novembris – pirmajā jaunajā bāreņu mājā ir pamatīgi sācis tecēt apkures katls. Cerējām, ka tas izturēs šo ziemu, lai gan bija aizdomas, ka tas ir gandrīz nolietots. Ja es neko nedarītu un teiktu: “Es paļaušos uz Dievu,” – tā būtu nevis ticība, bet bezrūpīga pārdrošība.
Apkures katla stāvokli nevar noskaidrot, nenojaucot ap to esošo ķieģeļu mūri. Ko tad lai dara? Biju ļoti nobažījies par bērniem, īpaši mazuļiem, ka viņi cietīs no aukstuma. Bet kā iegūt siltumu? Jauna katla uzstādīšana aizņemtu vairākas nedēļas. Remontēt apkures katlu būtu nedroši noplūdes lieluma dēļ. Kamēr ķieģeļu siena nav vismaz daļēji nojaukta, nav iespējams pieņemt kādu lēmumu. Tas aizņemtu vairākas dienas. Ko darīt tikmēr, lai nodrošinātu siltas telpas trīssimt bērniem?
Beidzot nolēmu ķieģeļu sienu nojaukt, lai redzētu bojājumu apmēru. Tika noteikta diena, kad jāierodas strādniekiem, un tika veikti visi nepieciešamie pasākumi. Siltums, protams, bija jāatslēdz, kamēr notiek remontdarbi.
Kad bija noteikta remonta diena, sāka pūst stiprs ziemeļu vējš, kas atnesa pirmo patiešām auksto laiku šajā ziemā. Remontdarbus nevarēja atlikt, tāpēc lūdzu Kungam divas lietas – lai Viņš mainītu ziemeļu vēju pret dienvidu vēju un lai Viņš dotu strādniekiem vēlmi strādāt. Atcerējos, cik daudz Nehemija paveica 52 dienās, būvējot Jeruzalemes mūrus, jo “tautai radās jauna darba drosme un rosme” (Nehemijas 4:6).
Pienāca neaizmirstamā diena. Iepriekšējā vakarā vēl pūta stiprs ziemeļu vējš, bet trešdien jau pūta dienvidu vējš tieši tā, kā biju lūdzis. Laiks bija tik patīkams, ka apkure nebija vajadzīga. Mūris tika nojaukts, sūce drīz vien atrasta, un strādnieki ķērās pie darba.
Džordžs Millers. AutobiogrāfijaDžordžs Millers
Caur šo dienasgrāmatu vari vērot Millera cīņas un uzvaras rūpes par tūkstošiem bāreņu paļāvībā uz Dievu, kurš deva brīnumainas atbildes uz lūgšanām pēc vajadzību apmierināšanas ik dienas. Džordža Millera nešaubīgā, bērnišķi stiprā paļāvība uz Debesu Tēvu iedvesmos arī tevi pārliecinoši uzticēties Dievam, kuram visas lietas ir iespējamas, arī tās, kas rūp tev.
Ap pusdeviņiem vakarā, kad grasījos doties mājās, man ziņoja, ka ir ieradies remontfirmas vadītājs, lai paskatītos, kā noris darbs. Aizgāju uz pagrabu satikt viņu un vīrus. Vadītājs teica: “Vīri strādās šovakar vēlu un rīt ieradīsies ļoti agri.”
“Kungs, mēs labāk strādātu visu nakti,” sacīja brigadieris.
Tad es atcerējos savas lūgšanas otro daļu – lai Dievs dod vīriem “vēlmi strādāt”. Līdz nākamās dienas rītam katla remonts bija pabeigts. Trīsdesmit stundu laikā ķieģeļu mūris atkal bija atjaunots un katlā bija uguns. Visu laiku pūta mērens dienvidu vējš, un nebija ne mazākās vajadzības pēc apkures.
Džordžs Millers
Raksts ir adaptēts no grāmatas “Džordžs Millers. Autobiogrāfija”.
