…lai sātans mūs nepieviltu; jo viņa nodomi mums labi zināmi. (2. Korintiešiem 2:11)
Viens no skarbākajiem dzīves faktiem ir tas, ka visiem cilvēkiem ir pārdabisks ienaidnieks, kura mērķis ir izmantot sāpes un baudu, lai padarītu mūs aklus, stulbus un nožēlojamus – uz visiem laikiem. Bībele viņu sauc par “par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli” (Jāņa atklāsmes 12:9-10), “šīs pasaules valdnieku” (Jāņa 12:31) un “šīs pasaules dievu” (2.Korintiešiem 4:4).
Viņš ir mūsu “pretinieks velns, [kurš] staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1. Pētera 5:8). Taču visa pasaule labprātīgi seko “gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos” (Efeziešiem 2:2) visbriesmīgākajā un neapzinātākajā verdzībā. Vissekmīgākajā gadījumā viņa padotie, neapzināti dodas uz iznīcību un paņem sev līdzi tik daudz cilvēku, cik vien spēj.
“Labā cīņa” (1.Timotejam 1:18) ietver ikdienas pretošanos šim ienaidniekam (1.Pētera 5:9; Jēkaba 4:7), ikdienas atteikšanos dot viņam iespēju (Efeziešiem 4:27) un ikdienas pretošanos viņa plāniem (Efeziešiem 6:11).
Sātana pavada – un nenovēršamā bojāeja
Dievs suverēni valda pār sātanu. Velnam šajā pasaulē nav brīvas rokas. Viņš ir pie pavadas, lai viņš nevarētu darīt vairāk, nekā Dievs atļauj. Faktiski viņam ir jāsaņem atļauja – kā Sīmaņa Pētera gadījumā, kad Jēzus to atklāj: “Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.” (Lūkas 22:31). Un Ījaba gadījumā: “Tas Kungs sacīja sātanam: “Redzi, viņš ir tavā varā, bet sargi viņa dzīvību!”” (Ījaba 2:6).
Tātad acīmredzot Dievs uzskata, ka sātana pastāvīgā loma ir būtiska Viņa mērķiem pasaulē, jo, ja Dievs gribētu, sātans tiktu iemests uguns ezerā tagad, nevis laikmeta beigās. “Velnu, kas viņus pievīla, iemeta uguns un sēra jūrā [..], kur viņš tiks mocīts dienām un naktīm mūžīgi mūžam.” (Jāņa atklāsmes 20:10). Viņa pilnīga sakāve tuvojas un ir nodrošināta. Bet ne tagad.
Mūsu svēttapšanas neapzinātais kalps
Dievs ir iecerējis, ka daļa no mūsu sagatavošanās debesu dzīvei būs cīņa ar elli. Viņš to sauc par “labo cīņu” (1. Timotejam 1:18 un 6:12). Tā ir laba ne tāpēc, ka mēs varētu tikt nogalināti (mēs tiešām varam tikt nogalināti! – Jāņa atklāsmes 2:10), bet tāpēc, ka šīs uguns cīņas attīra mūsu ticības zeltu (1.Pētera 1:7) gan dzīvē, gan nāvē.
Dievs šajā karā ir lielais ģenerālis. Viņš mums ir devis lūgšanu rāciju, lai sauktu pēc palīdzības: “Ņemiet … Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi” (Efeziešiem 6:17-18).
Viņš redz aiz ienaidnieka līnijām un precīzi zina, kādas stratēģijas tiks izmantotas pret mums. Viņš tās ir pierakstījis kara laika rokasgrāmatā, “lai sātans mūs nepieviltu”. Mēs netiksim pievilti tāpēc, ka “viņa nodomi mums labi zināmi” (2. Korintiešiem 2:11).
Ievads sātana stratēģijās
Ja tev ir nepieciešams atgādinājums, kādi ir šie “nodomi”, šeit ir kopsavilkums. Lai Dievs dara tevi par varenu karotāju! Lai Viņš “māca tavām rokām cīņas mākslu un dara tavus pirkstus vingrus karam!” (Psalmi 144:1).
1. Sātans melo un ir melu tēvs
“Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” (Jāņa 8:44). Pirmo reizi sātans parādās Bībelē 1. Mozus grāmatā, un pirmie vārdi, kas izskan no viņa lūpām, apšauba patiesību (“Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?”). Un nākamie vārdi no viņa lūpām bija viltīgi meli (“Jūs nemirsiet”). Jānis saka, ka sātans “nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā” (Jāņa 8:44). Mēs runājam par melu un pievilšanas būtību.
2. Viņš padara aklus neticīgo prātus
“Šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums” (2. Korintiešiem 4:4). Tātad viņš ne tikai runā nepatiesus vārdus. Viņš slēpj to, kas ir patiess. Viņš neļauj mums redzēt to, cik evaņģēlijs ir dārgs. Viņš ļauj mums redzēt faktus, pat pierādījumus, bet ne vērtīgumu.
3. Viņš maskējas gaismas un taisnības tērpos
2. vēstulē korintiešiem 11:13-15 Pāvils saka, ka daži cilvēki uzdodas par apustuļiem, kas tādi nav. Viņš to skaidro šādi: “jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli. Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem.” Citiem vārdiem sakot, sātanam ir kalpi, kas apliecina pietiekami daudz patiesības, lai pievienotos baznīcai, bet no tās iekšienes māca to, ko Pāvils sauc par “dēmonu mācībām” (1.Timotejam 4:1). Jēzus saka, ka viņi būs kā vilki avju drēbēs (Mateja 7:15). Apustuļu darbos 20:30 teikts, ka viņi nesaudzēs ganāmpulku, bet aizvilinās cilvēkus prom pazušanā. Bez Dieva dāvanas – garīgās izšķirtspējas (Filipiešiem 1:9) – mūsu mīlestība tiks ievilināta muļķībā.
4. Sātans dara zīmes un brīnumus
2. vēstulē tesaloniķiešiem 2:9 pēdējās dienas ir aprakstītas šādi: “Jo viņa (šī pretinieka) parādīšanās ar visu viņa varu, zīmēm un brīnumiem, kas nāk no meliem, ir sātana darbs.” Tas ir mans neveiklais tulkojums. Daži to tulko kā “ar viltus zīmēm un brīnumiem”. Taču tas liek zīmēm un brīnumiem izskatīties neīstiem. Patiesībā daži cilvēki patiešām saka, ka sātans var tikai viltot brīnumus. Es par to šaubos. Un pat ja tā ir taisnība, viņa viltojums būs pietiekami labs, lai gandrīz ikvienam izskatītos īsts.
Dievs ir iecerējis, ka daļa no mūsu sagatavošanās debesu dzīvei būs cīņa ar elli.
Viens no iemesliem, kāpēc es šaubos, ka sātans var tikai viltot savus brīnumus, ir tas, ka Mateja 24:24 Jēzus šādi apraksta pēdējās dienas: “Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.” Šeit nav nekāda mājiena, ka šīs “zīmes un brīnumi” būs triki.
Lai tava pārliecība pamatojas dziļāk nekā tikai pieņēmumā, ka sātans nespēj darīt zīmes un brīnumus. Pat īstas zīmes un brīnumi, kas kalpo anti-kristīgiem apgalvojumiem, neko nepierāda pat tad, ja tie tiek darīti “Jēzus vārdā”. “Kungs! Kungs, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Uz to Jēzus atbildēs: “Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:22-23). Problēma bija nevis tajā, ka zīmes un brīnumi nebija īsti, bet gan tajā, ka tie kalpoja grēkam.
5. Sātans kārdina cilvēkus grēkot
Tieši to viņš neveiksmīgi darīja ar Jēzu tuksnesī – viņš gribēja, lai Jēzus pamet ciešanu un paklausības ceļu (Mateja 4:1-11). To viņš veiksmīgi darīja ar Jūdu Jēzus dzīves pēdējās stundās (Lūkas 22:3-6). Un 2. vēstulē korintiešiem 11:3 Pāvils brīdina no tā visus ticīgos: “Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū.”
6. Sātans izrauj Dieva vārdu no cilvēku sirdīm un slāpē ticību
Jēzus Marka evaņģēlijā 4:1-9 stāsta līdzību par četrām augsnēm. Tajā Dieva vārda sēkla tiek iesēta, un daļa no tās nokrīt uz ceļa, un putni to ātri vien aiznes. Un 15. pantā Viņš paskaidro: “Tūdaļ nāk sātans un noņem viņu sirdīs sēto vārdu.” Sātans nolaupa vārdu, jo viņš ienīst ticību, ko vārds rada (Romiešiem 10:17).
Pāvils šādi izsaka savas bažas par tesaloniķiešu ticību: “Tāpēc arī es, nevarēdams to ilgāk paciest, nosūtīju viņu pie jums, lai dabūtu zināt, kā ir ar jūsu ticību, vai kārdinātājs nav jūs kārdinājis un vai mūsu darbs nesāk irt” (1.Tesaloniķiešiem 3:5). Pāvils zināja, ka sātana nodoms ir apslāpēt to cilvēku ticību, kuri ir dzirdējuši Dieva vārdu.
7. Sātans izraisa dažas slimības un saslimšanas
Reiz Jēzus dziedināja sievieti, kura bija saliekta un nevarēja iztaisnoties. Kad daži Viņu kritizēja par to, ka Viņš to darījis sabatā, Viņš sacīja: “Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuru sātans turējis saistītu astoņpadsmit gadus, nebūtu brīv atraisīt sabata dienā no viņas saitēm?” (Lūkas 13:16). Jēzus redzēja, ka sātans ir izraisījis šo slimību .
Dievs suverēni valda pār sātanu. Velnam šajā pasaulē nav brīvu roku. Viņš ir pie pavadas, un var darīt tikai to, ko Dievs atļauj.
Apustuļu darbos 10:38 Pēteris aprakstīja Jēzu kā to, kurš “gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos”. Citiem vārdiem sakot, velns bieži apspiež cilvēkus ar slimībām. Arī tas ir viens no viņa nodomiem.
Taču nepieļauj kļūdu, sakot, ka katra slimība ir velna darbs. Pat ja “ērkšķis miesā” ir Dieva nodoms mūsu svēttapšanai, tas var būt arī “sātana vēstnesis” (2. Korintiešiem 12:7). Taču ir arī citi gadījumi, kad slimība tiek piedēvēta vienīgi Dieva nodomam, neminot sātanu: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa 9:3). Jēzus nejūt vajadzību iesaistīt sātanu kā vainīgo savos žēlsirdīgajos nodomos.
8. Sātans ir slepkava
Jēzus sacīja tiem, kas grasījās Viņu nogalināt: “Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā.” (Jāņa 8:44). Jānis saka: “Neesiet kā Kains, kas bija no ļaunā un nokāva savu brāli” (1.Jāņa 3:12). Jēzus sacīja nevainīgajai Smirnas draudzei: “Redzi, velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti. [..] Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu. ” (Jāņa atklāsmes 2:10).
Vārdu sakot, sātans ir asinskārs. Kristus nāca pasaulē, lai mēs iegūtu dzīvību un iegūtu to pārpilnībā (Jāņa 10:10). Sātans nāk, lai iznīcinātu dzīvību, kur vien viņš var, un galu galā padarītu to mūžīgi nožēlojamu.
9. Sātans cīnās pret misionāru plāniem
Pāvils 1. tesaloniķiešiem 2:17-18 stāsta par to, kā viņa misionāra plāni tika izjaukti: “mēs savās lielajās ilgās neesam taupījuši pūles, lai jūs atkal redzētu. Mēs [..] esam gribējuši ne vienu reizi vien jūs apmeklēt, bet sātans mūs aizkavēja.” Sātans ienīst evaņģelizāciju un māceklību, un viņš misionāriem un cilvēkiem, kas dedzīgi vēlas evaņģelizēt, liks visus iespējamos šķēršļus.
10. Sātans apsūdz kristiešus Dieva priekšā
Jāņa atklāsmes grāmatā 12:10 ir teikts: “Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.”” Sātana sakāve ir droša. Taču viņa apsūdzības vēl nav beigušās.
Ar mums ir tāpat, kā tas bija ar Ījabu. Sātans saka Dievam par mums: “Viņi tevi īsti nemīl, viņi mīl tavus labumus. “Bet izstiep Savu roku un pieskaries visam tam, kas [viņiem] pieder, – tiešām atklāti [viņi] no Tevis atsacīsies” (Ījaba 1:11). Viņu ticība nav īsta. Sātans apsūdz mūs Dieva priekšā, tāpat kā viņš apsūdzēja Ījabu. Taču tas ir brīnišķīgi, ka Jēzus sekotājiem ir aizstāvis “vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu” (Ebrejiem 7:25).
Sātans neuzvarēs
Šie ir daži no sātana nodomiem. Ceļš uz uzvaru šajā cīņā ir turēties cieši pie Kristus, kurš jau ir veicis izšķirošo triecienu.
- 1. Jāņa 3:8: “Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”
- Vēstulē ebrejiem 2:14: “Viņš tāpat to [miesu un asinis] ir pieņēmis, lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir, velnu.
- Kolosiešiem 2:15: “Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām.” Citiem vārdiem sakot, izšķirošais trieciens tika dots Golgātā.
- Marka 3:27: “Bet neviens nevar, stipra vīra namā iegājis, viņa rīkus laupīt, ja tas papriekš stipro nesaista.”
- Jāņa atklāsmes grāmatā 20:10 ir teikts, ka kādu dienu karš beigsies: “Velnu [..] iemeta uguns un sēra jūrā, [kur viņš] tiks mocīts dienām un naktīm mūžīgi mūžam. (Skat. Mateja 8:29; 25:41).
Pretojies!
Jēkabs saka: “Stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums!” (Jēkaba 4:7). Kā mēs to darīsim? Lūk, kā viņi to darīja saskaņā ar Jāņa atklāsmes grāmatu 12:11: “Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.” (Jāņa atklāsmes grāmata 12:11). Viņi uzņēma Kristus triumfu ar Viņa asinīm. Viņi runāja šo patiesību ticībā. Viņi nebaidījās no nāves. Un viņi triumfēja.
Jaunajā Derībā ir uzsvērts, ka lūgšana ir ikvienas cīņas visaptverošs pavadonis. “Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi” (Efeziešiem 6:17-18).
Tuvojoties šī laikmeta beigām un sātanam plosoties, Jēzus aicina mūs uz kara laika lūgšanu: “Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas 21:36). Līdzīgi arī Pēteris steidzami aicina uz beigu laiku lūgšanu: “Bet visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. Tad nu topiet sapratīgi un modri Dievu lūgt” (1. Pētera 4:7)
Pat Jēzus mūsu labā cīnījās pret velnu ar lūgšanas ieroci. Lūkas 22:31-32 Viņš sacīja Pēterim: “sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos.” Tā Jēzus mums ilustrē konkrēta sātana draudu novēršanu ar lūgšanu.
Un, protams, Jēzus mūs pamācīja, lai lūgšana kļūtu par ikdienas ieroci vispārīgai aizsardzībai: “Neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā” (Mateja 6:13). Tas ir, atbrīvo mūs no sekmīga ļaunā kārdinājuma. Vai tu stājies pretī velna nodomiem ar mērķtiecīgu un apņēmīgu lūgšanas spēku?
Neļaujiet sātanam pārspēt jūs. Dievs redz aiz ienaidnieka līnijām un pasaka mums visu, kas mums jāzina, lai mēs nebūtu neziņā par sātana nodomiem
Nav neitrālās zonas
Jautājums nav par to, vai tu vēlies piedalīties šajā karā. Tajā ir iesaistīti visi. Vai nu mēs esam velna sakauti un līdz ar to kā lopi uz kaušanu sekojam “gaisa valsts valdniekam” (Efeziešiem 2:2), vai arī mēs pretojamies – “Tam turieties pretī stipri ticībā!” (1.Pētera 5:9).
Nav neitrālās zonas. Vai nu tu triumfē “ar Jēra asinīm un savas liecības vārdu”, vai arī tu tiksi sātana paverdzināti. Tāpēc “ciet līdz ar citiem ļaunumu, būdams labs Kristus Jēzus kareivis” (2. Timotejam 2:3) un “cīnies labo cīņu” (1. Timotejam 1:18). Lūdz bez mitēšanās!
Kungs Jēzus šodien nav mazāks karotājs nekā sendienās. Tāpēc es vēlreiz tevi mudinu: Nāci pie Viņa kā labprātīgs Miera prinča kareivis un mācies sacīt: “ [Viņš] māca manām rokām cīņas mākslu” (Psalmi 144:1).
Džons Paipers (desiringGod.org)
