Marijas godināšana Romas katoļu baznīcā sniedzas pāri Jaunajā Derībā teiktajam. Patiesībā ir pārsteidzoši, cik maz mēs redzam Mariju Jaunajā Derībā. Godināsim viņas unikālo mātes lomu. Uzskatīsim viņu par svētīgu mūsu iemiesotā Kunga māti. Bet neliksim viņu uz pjedestāla, ko ne viņa, ne Jēzus nebūtu vēlējušies.
Pēc tam, kad Apustuļu darbos 1:14 viņa parādās kopā ar mācekļiem, lūdzot Dievu augšistabā, Jaunajā Derībā viņa vairs netiek pieminēta. Tas ir pārsteigums ikvienam, kas domā, ka Marijas godināšana bija būtiska agrīnās baznīcas dzīves sastāvdaļa. Viņa nebija pietiekami svarīga, lai to pieminētu kādā no Jaunās Derības grāmatām pēc Apustuļu darbiem.
Patiesībā vienīgajā vietā, kur Pāvils tuvojas Marijas pieminēšanai, viņš izvēlas to nedarīt un vienkārši runā par vispārīgu “sievieti”: “Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas” (Galatiešiem 4:4).
Un, kad viņa tiek pieminēta Apustuļu darbos 1:14, viņa ir “Marija, Jēzus māte, un Viņa brāļi“. Šāda brāļu iekļaušana mazina jebkādu Marijas paaugstināšanu kā nozīmīgu tikai tāpēc, ka tā ir Jēzus māte, nevis arī Viņa brāļu māte.
Marija ir unikāla starp visām sievietēm, jo viņa bija jaunava, kad dzemdēja savu pirmdzimto dēlu. “Redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu” (Mateja evaņģēlijs 1:23). Kad viņa jautāja eņģelim, kā tas ir iespējams, viņš atbildēja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls” (Lūkas evaņģēlijs 1:35).
Tomēr pārsteidzoši, ka šis fakts – Jēzus piedzimšana no jaunavas Marijas – Jaunajā Derībā vairs nekad netiek pieminēts. Tas nenozīmē, ka tas ir nepatiess vai mazsvarīgs. Tas vienkārši nozīmē, ka tas nebija nozīmīgs draudzes dzīvē. Šī fakta svinēšana nebija būtiska Jaunās Derības draudzes pielūgsmes sastāvdaļa. Pretējā gadījumā tas būtu pieminēts kaut kur vēstulēs šīm draudzēm.
Kad evaņģēlijos tiek pieminēta Marija pieauguša Jēzus dzīves laikā, viņa netiek aplūkota tādā veidā, kas viņu izceltu kaut kādā neparastā veidā. Piemēram, pie krusta Matejs piemin Mariju, pat nepieminot, ka viņa ir Jēzus māte: “Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un Viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte” (Mateja evaņģēlijs 27: 55-56).
Jēzus mātes saukšana par “Jēkaba un Jāzepa māti” ir pārsteidzoša. Mēs zinām, ka tā ir Jēzus māte, jo Mateja evaņģēlijs 13:55 ir teikts: “Vai Viņa māte nav Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jāzeps, un Sīmanis, un Jūda?”
“Jēkabs un Jāzeps” ir dēli gan Mateja evaņģēlijā 27:56, gan 13:55. Tātad Matejs atsaucas uz Mariju, nesaucot viņu par Jēzus māti, un dažus pantus vēlāk viņš viņu vienkārši nosauc par “otru Mariju” (27:61).
Vispārsteidzošākais ir veids, kādā Jēzus apzināti novērš noteikta veida godu no savas mātes. Reiz kāda sieviete no pūļa “paceltā balsī uz Viņu sacīja: “Svētīgas tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis.” Bet Viņš sacīja: “Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā”” (Lūkas evaņģēlijs 11:27-28). Paklausību Dieva Vārdam Jēzus nostāda augstāk par īpašu godu pret Viņa māti.
Līdzīgi arī Jēzum reiz teica: “Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.” Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Mana māte un Mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara” (Lk.ev.8:20-21). Jēzus atkal nostāda paklausību augstāk par savas mātes stāvokli.
Marija bija lielisks cilvēks.
- Viņas pazemība ir pamanāma (“Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu,” Lūkas evaņģēlijs 1:48).
- Viņas ticība bija dziļa (“Labi tai, kas ir ticējusi, ka tas, ko Dievs licis viņai sacīt, piepildīsies,” Lūkas evaņģēlijs 1:45).
- Viņas ciešanas bija dziļas (“Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies,” Lūkas evaņģēlijs 2:35).
- Viņas Dievs bija suverēns (“Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā. Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem,” Lūkas evaņģēlijs 1:51-52).
- Un viņas pārdomas bija patiesības pilnas (” Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī,” Lūkas evaņģēlijs 2:19).
Tāpēc atcerieties viņu. Apbrīnojiet viņu. Cieniet viņu. Iedvesmojieties no viņas. Bet neejiet tālāk par to, kas aprakstīts Jaunajā Derībā. Mūsu aicinājums ir vairāk būt Jēzus mātei, nevis godināt viņu (Lūkas evaņģēlijs 8:21).
Džons Paipers (desiringGod.org)
