Marija ir unikāla starp visām sievietēm, jo viņa bija jaunava, kad dzemdēja savu pirmdzimto dēlu. “Redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu” (Mat. ev. 1:23).
Humānisms ir vērsts pret Dievu un ir naidīgs kristietībai. Tā tas ir bijis vienmēr, bet īpaši skaidri tas redzams mūsdienu humānisma publiskajos paziņojumos.
Kad cilvēks ir glābts, viņš nezina visas tās krāšņās lietas, kas tajā brīdī ar viņu ir notikušas, – gluži kā cilvēks, kurš pamostas pēc operācijas un nezina, ka vēzis ir pilnībā izoperēts. Viņam tas ir jāpasaka.
Ja virspusēji tas atgādina personisko pilnvaru un nelokāma individuālisma “tikumus”, tad dziļāks “esi tu pats” efekts ir gana draudīgs. Šajā kritušajā pasaulē “sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga” (Jeremijas 17:9).
Reformatori uzskatīja, ka caur visām mācībām, par kurām viņi cīnījās un kuras aizstāvēja, Dievs tika pagodināts un cilvēkiem tika sniegts mierinājums un prieks.
Lai arī kādas grūtības negadītos manā ceļā, es nolēmu, ka slimnīca būs kā sporta zāle manai dvēselei, vieta, kur pierādīt savu ticību, kā arī misijas lauks Dievam.
Dievs vēlas, lai tava dzīve – esot precētam vai neprecētam, studentam vai darbiniekam, jaunam vai vecam – darbotos lūgšanas spēkā. Lūgšana ir tavas sirds un prāta dzinējspēks.
Vai dzimums ir sociāla konstrukcija? Būt par vīrieti vai sievieti – vai tam būtu jābūt personiskās izvēles jautājumam? Vai ir vairāk nekā divi dzimumi?