Skip to content Skip to sidebar Skip to footer

Panti, ko iegaumēt slimnīcai

Lai gan katra nelaime uzjundī uztraukumu, mēs visu mūžu mācāmies grūtību laikā pieņemt Tā Kunga atbalstu, iedziļinoties Viņa Vārdā un nepārtraukti lūdzot (1. Tesaloniķiešiem 5:17). Mēs mācāmies vēl dedzīgāk meklēt Viņu, kad mūs piemeklē nelaimes.

Tomēr maz ir tādu pārbaudījumu, kas ticību izaicina tā, kā to dara smaga slimošana. Desmitgadē, kad strādāju klīniskajā medicīnā, es vairākkārt biju lieciniece tam, kā slimība atrauj no tieši tām disciplīnām, uz kurām paļaujamies, ka tās stiprinās mūsu ticību. Svēto Rakstu lasīšana ir nomācoša, kad jāmokās nerimstošās sāpēs un nogurumā, un gluži neiespējama, kad medikamenti aptumšo domāšanu. Lūgšana slimības miglā izšķīst miglainos vārdos. Atrauti no mājām, cilvēkiem un nodarbēm, ko lolojam, cīnāmies par jēgu trauksmes signālu un pārbaužu jūrā, nepārtraukti jautājot: “Kāpēc, Kungs?” Kad atbildes nenāk ātri, ticība panīkst un cilvēku pārņem izmisums.

Tiem no mums, kuri cīnās slimnīcā, vairāk nekā jebkad ir vajadzīga pārliecība par Dieva labestību un nelokāmo mīlestību. Taču uzturēšanās slimnīcā vai jebkurš pārbaudījums ar novājinošu slimību neļauj padziļināti izprast Dieva Vārdu. Ir nepieciešami panti, pie kuriem var pieķerties, kad sāpju viļņi sagrābj un cerība sarūk. Vajag, lai Dieva Vārda spēks stiprina dvēseli tādās devās, cik slimības sakropļotais prāts spēj uzņemt.

Mācības no slimnīcas gultasDžons Paipers

Kā kristietim izdzīvot laiku slimnīcā? Kā pagodināt Dievu šajā nevarīgajā, nepatīkamajā dzīves posmā? Šī grāmatiņa palidz gatavoties paredzamam laika posmam, kas jāpavada slimnicā. Tā arī var būt par lielu svētibu, ja aiznesam kā dāvanu, apciemojot kādu draudzes locekli slimnicā.

Desmit panti smagai slimošanai

Lūk, desmit Rakstu vietas, kas ilustrē Dieva mīlestību uz mums caur Kristu, kas mūs uzturēs arī smagas slimošanas vētrā. Noglabā šos pantus savā sirdī un prātā!

Psalmi 18:2

Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs.

Romiešiem 8:38-39

Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!

Psalmi 23:4

Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.

Jāņa 11:25-26

Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?”

Psalmi 46:1-3

Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā. Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu. Lai jūras ūdeņi krāc, lai ceļas viļņi, un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb. Tas Kungs Cebaots ir pie mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs! (Sela.)

2. Korintiešiem 4:16-18

Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.

Psalmi 73:26

Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi!

1.Pētera 1:3-5

Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, kas Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā.

Psalmi 121:1-2

Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.

Atklāsmes 21:4-5

Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.”

Katrīna Batlere (desiringGod.org)

0