Ikviens, kas atgriežas pie Kristus, atgriežas caur daļēju atziņu. Protams, caur patiesu atziņu – citādi nebūtu īstas atgriešanās – tomēr daļēju.
Tas, protams, nav nekāds pārsteigums, jo tās ir vienīgās zināšanas, kādas mums kā ierobežotām radībām ir, īpaši šajā kritušajā pasaulē. “Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts” (1.Korintiešiem 13:12).
Acīmredzamais, par ko vērts runāt
Taču runāt par acīmredzamo ir ļoti noderīgi. Piemēram, var būt acīmredzami, ka zilās debesis šodien ir krāšņas, bet ir vērtīgi teikt savam draugam: “Vai šodien zilās debesis nav skaistas?!” Līdz šim brīdim viņš, iespējams, ir bijis akls pret acīmredzamo. Un pēkšņi tu esi atmodinājis viņā prieku, pasakot kaut ko tik viegli saskatāmu.
Ar to es gribu teikt, ka tad, kad cilvēks ir glābts, viņš nezina visas tās krāšņās lietas, kas tajā brīdī ar viņu ir notikušas, – gluži kā cilvēks, kurš pamostas pēc operācijas un nezina, ka vēzis ir pilnībā izoperēts. Viņam tas ir jāpasaka.
Nekad neuzskatiet, ka cilvēki saprot, kā Dievs viņus izglāba.
Tāpēc vecāku, svētdienas skolu skolotāju, mazo grupu vadītāju un mācītāju uzdevums ir mācīt cilvēkiem, kas ar viņiem ir noticis. Nekad neuzskatiet, ka cilvēki saprot, kā Dievs viņus izglāba. Mums visiem par to ir tikai daļējas zināšanas.
Un lielākā daļa Jaunās Derības ir paredzēta tam, lai paplašinātu mūsu zināšanas par to, kā Dievs mūs izglāba, un par to, kas ir patiesība par Viņu un mums šobrīd – šajās jaunajās attiecībās.
Kas notika ar katru kristieti
1. Tūkstošiem cilvēku ir patiesi atgriezušies, kuri nekad nav pat dzirdējuši par jaunpiedzimšanu. Liecība, ko viņi dzirdēja par Jēzus nāvi, augšāmcelšanos un piedošanu, neietvēra šo patiesību. Tagad viņi tic. Viņi ir piedzimuši no jauna, bet viņi to nezina. Tāpēc mums viņi ir jāmāca par to.
“Ikviens, kas tic, ka Jēzus ir Kristus, ir no Dieva dzimis.” (1.Jāņa 5:1)
“Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.”(Jāņa evaņģēlijs 3:3; skat. arī 1.Pētera 1:3, 23; Jēkaba 1:18).
2. Dievs ir aicinājis visus kristiešus. Taču tūkstošiem nezina, kāda ir dievišķā aicinājuma valoda. Viņi nekad nav dzirdējuši šo valodu. Tāpēc mums viņiem tas ir jāmāca.
“Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība, bet tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un Dieva gudrība.” (1. Korintiešiem 1:22-24; skat. arī Romiešiem 8:28; Galatiešiem 1:5; 5:8; Efeziešiem 4:1, 4; 2.Timotejam 1:9).
3. Visus kristiešus Dievs ir izredzējis pirms pasaules radīšanas. Taču tūkstošiem nezina, ka Dievs viņus ir izredzējis jau no mūžības. Viņiem ir jāmāca šī patiesība.
“Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā.” (efeziešiem 1:4; skat. arī 1.korintiešiem 1:26-29; romiešiem 9:11; 11:5-7; Jēkaba 2:5).
4. Visi kristieši ir miruši kopā ar Kristu. Taču tūkstošiem cilvēku nekad nav pieņēmuši šādu domu par savu atgriešanos. Pat, ja šie vārdi pār viņiem tika izrunāti kristībās (nemaz nerunājot par to, cik daudziem patiesi ticīgiem cilvēkiem nav atmiņu par zīdaiņu vecumā piedzīvotu apslacīšanu), šie vārdi netika uztverti. Viņiem ir jāmāca, ka viņi ir miruši.
“Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.”(kolosiešiem 3:3; skat. arī Romiešiem 6:4-6; Galatiešiem 2:20).
5. Visi kristieši ir taisnoti vienīgi ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem. Taču daudzi nāca pie Kristus, nemaz nezinādami vārdu “taisnošana”. Kādā brīdī viņiem ir nepieciešams mācīt, ka šī lieliskā lieta ir notikusi ar viņiem.
“Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.” (Romiešiem 3:28; skat. arī 5:1; 8:1, 30; 2. Korintiešiem 5:21; Galatiešiem 2:16; 3:11).
6. Visi kristieši ir izcelti no tumsas valstības un pārcelti Kristus valstībā. Taču daudzi nekad nav dzirdējuši, ka viņi ir bijuši tumsas varā, vai kas tā tāda ir, nemaz nerunājot par to, ka viņi ir pārcelti citā valstībā. Tas ir jāmāca.
“Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā.” (Kolosiešiem 1:13)
Vecāku, svētdienas skolu skolotāju, mazo grupu vadītāju un mācītāju uzdevums ir mācīt cilvēkiem to, kas ar viņiem ir noticis.
7. Visi kristieši ir atbrīvoti no pakļautības velnam. Taču daudzi kristieši pat nezina, ka viņi ir bijuši velna pakļautībā, nemaz nerunājot par to, ka viņi tagad ir atbrīvoti no tās. Viņiem ir jāmāca par to.
“Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām.” (Kolosiešiem 2:15; skat. arī Ebrejiem 2:14-15).
8. Visi kristieši ir apzīmogoti ar Garu atpestīšanas dienai. Taču tūkstošiem cilvēku nezina, ka šāda apzīmogošana pastāv un ko tā nozīmē. Viņiem par to ir jāmāca.
“Un neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.” (Efeziešiem 4:30; skat. arī 1:13).
9. Visi kristieši ir likumīgi adoptēti Dieva ģimenē un ir Dieva bērni. Taču daudzi nekad nav dzirdējuši šo patiesību par adopciju. Viņiem par to ir jāmāca.
“Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti.” (Romiešiem 8:15-17; skat. arī Efeziešiem 1:5; Galatiešiem 5:5, 11).
10. Visos kristiešos mājo dzīvais Kristus. Bet ne visi to zina. Viņiem ir jāmāca par to.
“Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība.” (Kolosiešiem 1:27; skat. arī Romiešiem 8:10).
Sens Vārds par jaunu dzīvi
Pārdomājiet uz brīdi to, ko tas nozīmē. Mūsu pieredzi (ievērojiet šo vārdu! Ne tikai zināšanas, bet pieredzi), par to, kas mēs esam un kas ar mums ir noticis, lielā mērā nosaka tas, ko mēs zinām par mūsu brīnumaino atgriešanās brīdi. Un tas, ko mēs zinām, nāk no Svētajiem Rakstiem.
Dievs ir noteicis, ka kristīgās dzīves brīnumu dvēselē darbina Viņa suverēnā žēlastība, bet vada un veido Viņa Vārds Bībelē.
Mēs piedzīvojam savas atgriešanās pilnību, kad jaunā dzīve mūsos iekšā krustojas ar seno Vārdu no ārpuses.
Mēs varētu domāt, ka Dievs dos mums izbaudīt visu atgriešanās godību tikai tāpēc vien, ka mēs faktiski esam brīnumainā veidā atgriezušies. Galu galā, tas bija brīnums! Vai jums ir jāsaka, ka jūs tikko piedzīvojāt brīnumu? Jā, ja vēlaties iepazīt brīnuma daudzšķautņaino brīnišķīgumu. Taču Dievs nedod atgriešanās prieku tikai caur atgriešanos. Mēs piedzīvojam savas atgriešanās pilnību, kad jaunā dzīve mūsos krustojas ar seno Vārdu no ārpuses.
Piemēram, dievbērnības Gars mūsos (kas ir katram kristietim) krustojas ar Bībeles mācību par adopciju un izpaužas ar prieku dāvājošu apziņu un pārliecību, ka mēs esam Dieva bērni.
Tādēļ mācītāji, skolotāji, vecāki: māciet ticīgajiem, kas ar viņiem notika atgriešanās brīnumā. Tā mēs piedzīvojam dzīvā Dieva darbu.
Džons Paipers (desiringGod.org)
