“Seko savai sirdij” ir kredo, kam piekrīt miljardiem cilvēku. Tā ir ticības apliecība vienam no Rietumu pasaules lielajiem popkultūras mītiem, daudzos mūsu stāstos, filmās un dziesmās pasludinātam evaņģēlijam.
Būtībā tā ir pārliecība, ka tava sirds ir kompass tevī, kas novirzīs tevi uz īstajiem ziemeļiem, ja tev vienkārši pietiks drosmes tam sekot. Tajā teikts, ka sirds ir patiess pavadonis, kas tevi novedīs pie patiesas laimes, ja tev vienkārši pietiks drosmes tajā ieklausīties. Kredo, kas saka, ka tu esi apmaldījies un sirds tevi glābs.
Šī uzticība var izklausīties tik vienkārša un skaista, un atbrīvojoša. Zudušiem cilvēkiem tas ir vilinošs evaņģēlijs, kam ticēt.
Vai šis ir vadītājs, kuram vēlies sekot?
Kamēr vien tu neuzskati, ka tavai sirdij ir sociopātiskas tieksmes. Brīdi padomā. Ko sirds tev stāsta?
Lūdzu, neatbildi. Tava sirds šodien, visticamāk, ir teikusi lietas, kuras tu negribētu atkārtot. ES zinu, ka manējā to ir darījusi. Sirds man saka, ka visai realitātei vajadzētu kalpot manām vēlmēm. Sirdij patīk domāt par mani labāko un par citiem sliktāko, ja vien tie citi nedomā par mani labu; tad viņi ir brīnišķīgi cilvēki. Bet, ja viņi par mani nedomā labu vai pat vienkārši nepiekrīt, nu tad kaut kas ar viņiem nav kārtībā. Un, kamēr sirds prāto par maniem tikumiem un citu kļūdām, tā pēkšņi var pieņemt kādu amorālu vai šausmīgi dusmīgu domu kā ļoti pievilcīgu.
Nē, mūsu sirdis mūs neglābs. Mūs vajag glābt no mūsu sirds.
“Seko savai sirdij” doma noteikti nav atrodama Bībelē. Bībele patiesībā domā, ka mūsu sirdīs ir kāda slimība: “Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?” (Jeremijas 17:9). Jēzus, Lielais Ārsts, uzskaita šīs slimības drūmos simptomus: “Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.” (Mateja 15:19). Sirds neizklausās pēc labas vadītājas.
Patiesība ir tāda, ka neviens mums nemelo vairāk par mūsu pašu sirdi. Neviens. Ja mūsu sirdis ir kompasi, tie ir Džeka Sperova kompasi. Sirds mums nestāsta patiesību, tā vienkārši stāsta to, ko mēs vēlamies dzirdēt. Patiesībā, ja mēs darīsim to, ko sirds mums liek darīt, mēs izkropļosim katru vēlmi, katru skaistumu, katru cilvēku, katru brīnumu un katru prieku. Mūsu sirdis vēlas šīs lietas tērēt mūsu pašu slavai un pašizdabāšanai.
Nē, mūsu sirdis mūs neglābs. Mūs vajag glābt no mūsu sirds.
Šis ir vadītājs, kuram vēlaties sekot
Mūsu sirdis nekad nav bijušas domātas, lai tām sekotu, bet lai tās vadītu. Mūsu sirdis nekad nav bijušas domātas kā dievi, kuriem mēs ticam; tās ir domātas, lai ticētu Dievam.
Ja mēs darīsim savu sirdi par dieviem un lūgsim, lai tās mūs vada, tās mūs novedīs pie narcistiska posta un galu galā pie mūžīga lāsta. Tās mūs nevar glābt, jo tas, kas mūsu sirdīs nav kārtībā, ir mūsu problēmas būtība. Bet, ja mūsu sirdis tic Dievam, kam tās ir radītas, tad Dievs mūs glābj (Ebrejiem 7:25) un noved sirdis pie prieka pilnas sajūsmas (Psalmi 43:4).
Tāpēc neticiet savai sirdij; lieciet sirdij ticēt Dievam. Neseko savai sirdij; seko Jēzum! Ievērojiet, ka Jēzus saviem mācekļiem neteica: “Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet savām sirdīm!”— Viņš teica: “Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!” (Jāņa 14:1).
Nesekojiet savai sirdij; sekojiet Jēzum!
Tāpēc, lai gan tava sirds šodien mēģinās tevi ganīt, neseko tai. Tā nav gans. Tā ir pompoza aita, kurai tajā atlikušā grēka dēļ piemīt dažas vilkam līdzīgas īpašības. Neseko tai un esi uzmanīgs pat tajā ieklausoties. Atceries, ka sirds tikai pasaka, ko tu vēlies, nevis uz kurieni tev būtu jāiet. Tātad, tikai ieklausies tajā, lai atzīmētu, ko tā stāsta par to, ko tu vēlies, un tad nes savas vēlmes, gan labās, gan ļaunās, pie Jēzus kā lūgumus un grēku nožēlu.
Jēzus ir tavs Gans (Psalmi 23:1; Jāņa 10:11). Ieklausieties Viņa balsī Bībelē un seko Viņam (Jāņa 10:27). Viņš ir patiesība, Viņš ir ceļš, un Viņš tevi ievedīs dzīvībā (Jāņa 14:6).
Džons Blūms (desiringGod.org)
