Klausies arī:
Jēzus lūgšana par draudzi
Tuvojoties Jēzus dzīves beigām uz zemes, Viņš lūdza, lai Viņa tauta būtu vienota. Viņa lūgšana bija dziļa. Viņš teica: „Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.” (Jāņa 17:20–23).
Vai var būt vēl cēlāki vārdi? Tomēr pietiek īsu laiku būt kristietim, un tu saproti, ka pēc miera periodiem draudzes cieš no nesaskaņām un šķelšanās tikpat droši, kā ielejas seko līdzenām pakalnu grēdām. Bieži vien lejupslīdošo spirāli var redzēt jau no attāluma. Šajā rakstā es norādu uz desmit veidiem, kā tu vari sašķelt draudzi, kurai piederi. Lielāko daļu no šiem veidiem var izraisīt jebkurš. Pēdējie punkti parasti ir draudzes vadītāju izraisīti. Ja kāds no šiem veidiem raksturo tavu rīcību vai attieksmi, lai Dievs dod tev žēlastību labot savu rīcību Kristus dēļ, kurš vēlas, lai viņa tauta būtu patiesi vienota.
1. Egoisms
Ja tu pievienojies draudzei galvenokārt tādēļ, ka ceri no citiem kaut ko iegūt, drīz vien sāksi sūdzēties par „mīlestības trūkumu” draudzē. Tavas sūdzības rodas tādēļ, ka nespēj no draudzes saņemt to, ko vēlies. Kā to izteica Jēkabs: „No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos? Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat” (Jēkaba 4:1–2). Draudze ir vieta, kur mīlēt citus un tikt mīlētam, dot un ņemt.
Ja tu pievienojies draudzei galvenokārt tādēļ, ka ceri no citiem kaut ko iegūt, drīz vien sāksi sūdzēties par „mīlestības trūkumu” draudzē.
2. Nepacietība pret citiem
Kristieši ir dažādi, tāpēc draudze ļoti atgādina ģimeni. Daži ir čakli strādnieki, bet citi – slinki. Daži ātri apgūst jaunas zināšanas, bet citi, šķiet, nekad nespēj saprast pat visvienkāršākās lietas. Svēttapšanas process prasa laiku. Ja tu to nespēj saprast, tu kļūsi nepacietīgs un nikns. Tu sūdzēsies par tiem pašiem cilvēkiem, pret kuriem tev būtu jāizrāda kristīga pacietība. Tāpēc apustulis Pāvils teica: “Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu: dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa, visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti:” (Efeziešiem 4:1–3). Mācies būt pacietīgs pret citiem.
Kas ir veselīga draudze?
Marks Devers
Kas ir veselīga draudze? Kā to atpazīt? Kā tā atšķiras no citām draudzēm? Uz ko katrai draudzei būtu jātiecas? Pēc kādiem kritērijiem man meklēt draudzi? Grāmata palīdzēs uz šiem jautājumiem atbildēt saskaņā ar Dieva Vārdu.
3. Strīdu pārņemšana no citurienes
Dažkārt tavā paša draudzē valda miers, taču draudzes citā pilsētas daļā vai citā valstī var būt iesaistījušās asā strīdā par jautājumu, kas jums ir pilnīgi svešs. Tomēr, tā kā ar tur notiekošo esi saistīts caur draugiem vai radiniekiem, tu sāc aģitēt par viedokli savā draudzē, kuru citi uzskata par nevajadzīgu. Kopš interneta tas ir kļuvis par ikdienišķu parādību. Tādējādi tu uzkurini vētru ūdens glāzē un tiec uzskatīts par nemieru cēlāju, kurš sauc: „Vilks! Vilks!”, lai gan tur nav nekāda vilka.
4. Neatrisinātas problēmas
Vēl viens iemesls, kāpēc strīdi rodas, ir neatrisinātas problēmas. Tu domā, ka, mainot draudzi vai izslēdzot dažus cilvēkus no savas dzīves, esi aizvēris šo dzīves posmu, taču tā nav. Šī naida sajūta kļūst par rūgtu sakni, kas padara tevi par toksisku cilvēku. Tavas domas pārvērš sīkumus par milzu problēmām. Apkārtējie cilvēki nespēj saprast tavu pārspīlēto reakciju uz jautājumiem draudzē. Bībele brīdina: „Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu, pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti” (Ebrejiem 12:14–15). Šī rūgtuma sakne parasti rodas neatrisinātu jautājumu dēļ. Mācies atrisināt jautājumus, nevis aprakt tos un ļaut tiem pūst. Tie var būt traucējoši, ja ne pat nāvējoši.
5. Baumas un apmelošana
Esi uzmanīgs, ja kāds pie tevis nāk un saka: „Vai tu dzirdēji?“ Nekas draudzi nesāpina vairāk, jo bieži vien cilvēks, par kuru baumo vai kuru apmelo, ir pēdējais, kurš uzzina, kas tiek teikts. Līdz brīdim, kad viņš vai viņa to uzzina, nodarītais kaitējums var būt neatgriezenisks. Tie, kas jūtas sāpināti, vairs nevar uzticēties saviem brāļiem un māsām draudzē un mēdz aiziet, ja draudzes vadītāji nerīkojas, lai aizstāvētu viņus pret baumu izplatītājiem. Tieši to Pāvils baidījās atrast Korintā, kad rakstīja: „Es baidos, ka es nākdams neatrodu jūs tādus, kādus es nevēlos, un ka jūs neatrodat mani tādu, kādu jūs nevēlaties; ka tikai nav jūsu vidū ķildu, skaudības, dusmu, naida, apmelošanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības” (2. Korintiešiem 12:20). Izvairies no baumām kā no mēra!
6. Neapmierinātība ar vadītājiem
Problēma ar neapmierinātību pret savu vadītāju ir tā, ka tu sāc izrādīt viņam necieņu. Tas draudzē izplatās kā gangrēna un var novest pie šķelšanās, jo šāda attieksme ietekmē citu cilvēku reakciju uz draudzes vadītājiem. Atceries, kā 4. Mozus grāmatā 12. nodaļā Mirjama un Ārons zaudēja cieņu pret Mozu un sāka nicināt viņa laulību? Drīz vien viņi sāka apšaubīt viņa vadību un pravieša lomu. Dievs iejaucās, lai apspiestu sacelšanos, un tas gandrīz maksāja Mirjamai dzīvību!
7. Evaņģēlija centrālās nozīmes zaudēšana
Šī problēma bieži vien ir saistīta ar vadību. Draudzes mācītājam ir diezgan viegli turpināt aizrautīgi aizstāvēt savus doktrinālos uzskatus, līdz draudze zaudē savu evaņģēlija centrālo nozīmi. Lai gan tam var būt pamats, ja tiek apdraudētas galvenās doktrīnas, bieži vien runa ir par sekundārām doktrīnām, kas mācītājam personīgi ir mīļas. Tiklīdz evaņģēlijs tiek izstumts no savas centrālās vietas, tā vietā ienāk citas lietas. Var novērot, ka draudze sadalās pa dievkalpojumu stiliem, etniskām un kultūras atšķirībām un pat paaudžu jautājumiem. Draudzes mācītājam ir svarīgi pārliecināties, ka draudzes centrā vienmēr ir evanģēlijs.
Loģika, kas slēpjas aiz draudzes, kurai nav skaidri definētas mācības, bieži vien ir tā pati, kas ir par iemeslu draudzes disciplīnas trūkumam.
8. Nespēja nošķirt primārās un sekundārās patiesības
Šis punkts ir cieši saistīts ar iepriekšējo. Šajā gadījumā runa ir par to, ka vadītāji nespēj saskatīt, ka dažas patiesības ir būtiskas (Evaņģēlija patiesības), citas ir konfesionālas (kas nosaka, kā mēs iezīmējam savas draudzes robežas), bet citas ir personīgi uzskati, jo Bībele par tām neizsakās tik konkrēti. Viņi uzskata ikvienu, kurš novirzās no viņu uzskatiem, par ķeceri un nevēlas ar šādu personu nekāda veida attiecības. Tas ir īpaši sāpīgi, ja persona, kuru izstumj, ir draudzes loceklis. Citi draudzes locekļi nepiekrīt disciplinārajiem pasākumiem un mēdz pamest draudzi kopā ar personu, kura ir izslēgta no draudzes.
9. Draudze bez skaidri definētas doktrīnas
Bieži šķiet, ka labākais veids, kā draudzei augt, ir pēc iespējas mazāk definēt tās doktrīnu. Pieņēmums ir tāds, ka tādā veidā jūs kļūsiet par draudzi visai kopienai. Jūsu skaits pieaugs ātrāk, jo jebkurš kristietis jutīsies kā mājās. Tas turpināsies, līdz draudzei pievienosies kāds, kurš stingri ievēro doktrināru viedokli, ar kuru draudzes vadība nepiekrīt. Kā ir iespējams labot draudzes locekļa nostāju, ja draudze nav definējusi savu nostāju par Bībeles svarīgākajām patiesībām? Līdz brīdim, kad šī persona tiks izslēgta no draudzes, viņš, visticamāk, aizvedīs līdzi arī neuzmanīgos.
10. Draudzes disciplīnas trūkums
Loģika, kas slēpjas aiz draudzes, kurai nav skaidri definētas mācības, bieži vien ir tā pati, kas ir par iemeslu draudzes disciplīnas trūkumam. Tiek uzskatīts, ka, ja draudzē risina jautājumus par pastāvīgiem grēkiem, tas radīs neskaidrības un atbaidīs cilvēkus. Tādēļ daži daudzes vadītāji mēģina „slēpt netīrumus zem paklāja”. Tomēr pastāvīgie grēki tikai pieaug un tādējādi piesaista Dieva sodu. Patiesībā, kā saka apustulis Pāvils: „Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie” (1. Korintiešiem 11:19). Dažreiz disciplīna var novest pie svētīgiem zaudējumiem!
Lai gan esmu minējis desmit veidus, kā sašķelt draudzi, to ir daudz vairāk. Šis ir tikai piemērs. Bieži vien nākas atklāt, ka tieši šo cēloņu kombinācija galu galā noved pie šķelšanās. Lai apturētu iespējamu šķelšanos, jums ir jārunā par draudiem, pirms rūgtuma sakne izaug. Rīkojies ātri. Tāpat kā ar vēzi ir jārīkojas, tiklīdz tas ir atklāts, jo jebkura kavēšanās tikai ļauj vēzim augt. Kā apustulis Pāvils teica Titam: „Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi, zinādams, ka tāds ir samaitāts un grēkodams pats sevi notiesā.” (Titam 3:10–11). Šķelšanās ir sāpīga. Tā ir kā laulības šķiršanās. Tā atstāj traumas. Reizēm tam ir pamatots iemesls, bet bieži vien šķelšanās ir grēka auglis, kas pēc savas būtības ir graujošs. Nekļūsti par šādas šķelšanās cēloni.
Konrāds Mbeve (crossway.org)
Konrāds Mbeve (doktorantūras grāds, Pretorijas Universitāte) ir Kabvatas baptistu draudzes mācītājs Lusakā, Zambijā, kā arī Āfrikas Kristīgās universitātes dibinātājs un rektors. Konrāds ir sarakstījis vairāk nekā deviņas grāmatas un piedalījies daudzu citu grāmatu tapšanā. Dievs viņu un viņa sievu Felistu ir svētījis ar trim bioloģiskajiem bērniem un trim audžubērniem.
This article was translated by permission from the original English article published by Crossway.
Raksta oriģināls: https://www.crossway.org/articles/10-ways-to-fracture-your-church/
