Klausies arī:
Vecās Derības interpretācija
Man bieži ir bijušas sarežģītas attiecības ar Veco Derību. Man tā patīk dzejas un interesanto notikumu dēļ. Esmu centies to uztvert tā, kā Vecās Derības raksti nonāca Izraēlā. Tāpēc lielāko daļu savas līdzšinējās kristīgās dzīves esmu spējis uztvert Veco Derību kā Dieva vārdu Israēlam un kā blīvi savītu stāstu un notikumu kopumu, kas atrod piepildījumu Jaunajā Derībā. Taču man ir bijis grūti atgriezties no Jaunās Derības pie Vecās Derības.
Kad es redzēju, kā Jaunā Derība izmanto Vecās Derības fragmentus, es jutos apjucis. Es atturējos no apustuļu interpretācijām, jo man šķita, ka viņi redz to, kas tur nav. Es zināju, ka apustuļi nevarēja kļūdīties, jo viņu rakstītais bija Dieva iedvests, tāpēc gadiem ilgi es šo šķietami radošo interpretācijas virzienu piedēvēju tam, ka viņiem bijusi pravieša loma. Matejam bija taisnība, sakot, ka Jēzus bēgšana uz Ēģipti un atgriešanās kā bērnam piepildīja Hozejas vārdus (Mateja 2:15, Hozejas 11:1), bet mums nebija iespējams to zināt. Dievs ļāva viņiem redzēt to, ko mēs citādi nevarētu redzēt. Mums nevajadzētu iet tālāk par to, ko viņi teica un redzēja no jauna. Kā mēs to varētu?
Es domāju, ka mana problēma bija saistīta tikai ar Jauno Derību un tās lasīšanas veidu. Patiesībā es vēl nebiju sapratis, kas īsti ir Vecā Derība. Es vēl nebiju iemācījies lasīt Vecās Derības grāmatas kā kristiešu rakstus.
Kad es studēju vēstuli ebrejiem, lai iegūtu doktora grādu, es atkal un atkal saskāros ar veidu, kā vēstules autors interpretē Vecās Derības Rakstus. Varbūt vairāk nekā jebkura cita Jaunās Derības grāmata, vēstule ebrejiem atspoguļo ilgu un rūpīgu darbošanos ar Vecās Derības tekstu. Katrs apgalvojums par Jēzu, katrs teikums par lasītāju atbildību un katrs apgalvojums par jauno realitāti, kas ir iestājusies pēc Jēzus dzīves, nāves, augšāmcelšanās un došanās uz debesīm, ir balstīts tajā, ko Dievs teica Vecajā Derībā. Nekas netiek pasniegts kā jaunums, un autors atkārtoti apgalvo, ka interpretē Dieva Vārdu.
Viņš varbūt redz lietas, ko citi nav redzējuši, bet viņš tās neieliek tekstā. Turklāt viņš sagaida, ka viņa klausītāji (un Dievs to sagaida no mums) piekrīt ne tikai viņa secinājumiem, bet arī viņa interpretācijām. Tas nozīmē, ka 2. psalmā Dievs Tēvs runā uz Dievu Dēlu (Ebrejiem 1:5). 45. psalmā un 102. psalmā Dievs runā par Dēlu (Ebrejiem 1:8-12). 22. psalmā mums ir Jēzus paša vārdi (Ebrejiem 2:12). Tas nav apgalvojums par jaunu pravietisku informāciju, bet drīzāk, Svētā Gara vadībā, vēstules ebrejiem autors lasa Vecās Derības tekstu un redz to, kas tur patiesi ir rakstīts. Un jo vairāk mēs pievēršam uzmanību tam, kā un ko viņš dara, jo vairāk mēs redzam, ka viņš pievērš ciešu uzmanību šī fragmenta faktiskajiem vārdiem. Viņš interpretē un parāda mums, kā interpretēt.
Vēstules ebrejiem autors mums atklāj gan to, kā lasīt Vecās Derības grāmatas, gan to, kas Vecās Derības grāmatas patiesībā ir: Dieva Vārds, kas rakstīts mums. Vienīgais Dievs, kas caur praviešiem runāja uz mūsu tēviem, ir runājis uz mums caur Savu Dēlu (Ebrejiem 1:1-2). Bet mēs redzam šo runu uz mums pašos Rakstu vārdos, gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā.
Kad es to ieraudzīju vēstulē ebrejiem, es to redzēju visur.
Dieva Vārds mums
Pāvils mums stāsta, ka Israēla tautas izceļošanas notikumi notika „par brīdinājumu mums” (1. Korintiešiem 10:6) un ka Mozus tos „uzrakstīja” pirms daudziem gadiem „mūsu pamācībai, kas esam nonākuši pie laika beigām” (1. Korintiešiem 10:11).
Vai saproti? Kāpēc Dievs lika Mozum uzrakstīt pirmās piecas Mozus grāmatas? Viena no atbildēm, un tā, kas mums ir visvairāk piemērota, ir tāda, ka Mozus tās uzrakstīja, lai pamācītu kristiešus – mūs, kas dzīvojam laikmeta beigās starp Kristus pirmo un otro atnākšanu. Pāvils saka, ka tieši tādēļ šīs lietas tika uzrakstītas.
Pazīstamā fragmentā par ceļu uz Emausu Jēzus līdzīgi runā ar diviem mācekļiem un „iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti” (Lūkas 24:27). Lai gan tas nenozīmē, ka katra panta katrs vārds ir par Jēzu, tas nozīmē, ka „visos Rakstos”, tas ir, katrā grāmatā, ir lietas par Jēzu, kuras mums jāatrod. Šīs lietas jau ir tur, un, ja mēs tās skaidrosim tā, kā augšāmcēlies Jēzus mācīja saviem mācekļiem skaidrot, mēs tās tur ieraudzīsim.
Savā zemes kalpošanā Jēzus arī mācīja un pieņēma, ka pareiza Vecās Derības lasīšana vedīs ne tikai pie neskaidras izpratnes par to, ka Jēzus nāks, bet drīzāk pie precīzām zināšanām par Viņu. Strīdoties ar dažiem jūdu vadītājiem, Viņš drosmīgi teica: „Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani” (Jāņa 5:39). Vai arī, runājot par savu tuvojošos nodevību, nāvi un augšāmcelšanos, viņš Jeruzalemē jautāja: „Vai jūs šo vārdu neesat lasījuši? Tas akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni: no Tā Kunga tas ir un ir brīnums mūsu acīs” (Marka 12:10–11).
Atkal pievērsiet uzmanību precīzajam formulējumam: „Vai jūs šo vārdu neesat lasījuši?” Viņš pieņem, ka viņiem vajadzētu zināt par viņu, par to, ka cilvēki viņu noraidīja, bet Dievs pieņēma, jo viņi ir lasījuši 118. psalmu.
Vecā Derība ir ne tikai Jaunās Derības priekšvārds, bet tā arī parādīja, ka viens un tas pats Dievs, kas runā abās Derībās, paredzēja, ka abas Derības uz visiem laikiem piederēs draudzei kā viens Rakstu kopums. Tas nozīmē, ka, lai gan ir svarīgi – pat nepieciešami – lasīt Vecās Derības rakstus kā tos, kas bija pirms Kristus atnākšanas un Viņa evaņģēlija, visā to vēsturiskajā sakņotībā ar to, kā Dievs mijiedarbojās ar Israēlu, tikpat nepieciešami ir lasīt tos kopā ar Jaunās Derības rakstiem kā Dieva Vārdu draudzei. Dievs runāja Vecajā Derībā, jā, Dievs joprojām runā caur to uz mums.
To zināja Jaunās Derības autori, un tā ir atslēga, lai mēs – tāpat kā viņi – redzētu daudzveidīgo Dieva atklāsmi Kristū, kas atbalsojas katrā Vecās un Jaunās Derības lapā.
Visa Bībele ir Dieva vārds mums. Tā visa runā par Kristu. Tā visa runā uz mums, jo Dievs tajā ir runājis uz mums.
Daniels Stīvenss (crossway.org)
Daniels Stīvenss ir grāmatas „Songs of the Son: Reading the Psalms with the Author of Hebrews” (Dēla dziesmas: psalmu lasīšana kopā ar vēstules ebrejiem autoru) autors.
Daniels Stīvenss (Kembridžas Universitātes doktora grāds) ir Jaunās Derības interpretācijas docents Boisa koledžā, Dienvidu baptistu teoloģijas seminārā. Daniels dzīvo Kentuki štatā, Luisvilā, kopā ar sievu Hannu un diviem bērniem.
This article was translated by permission from the original English article published by Crossway.
Raksta oriģināls: https://www.crossway.org/articles/the-breakthrough-that-helped-me-understand-the-old-testament/
