Kā izskatās mūsu sabata ievērošana?

Sabats ir laiks, kad barot un vingrināt savu dvēseli. Vatsons teica: „Sabats ir dvēseles tirgus diena.”

Es tev jautāju mīlestībā, un es jautāju sev: kā izskatās mūsu sabata ievērošana? Vai tu to gaidi? Vai tu svētdienas rītā pamosties ar pirmo domu: „Kāds prieks, ka šodien ir sabats. Es varu doties uz Dieva namu. Mēs varam Viņu pielūgt”? Mans draugs, vai tu sauc sabatu par prieku, vai vienkārši izpildi rituālus, ko no tevis sagaida? Vai tā ir tikai ārēja izpausme vai ieradums? Ja tu neredzi prieku tajā, ka velti veselu dienu Dieva meklēšanai un kalpošanai, tad tev nopietni jāapsver, vai tu patiešām esi glābts. Patiesa ticīgā pazīme ir izsalkums un slāpes pēc Dieva klātbūtnes (Psalmi 63:1-2).

Ir cilvēki, kuri sabatu sauc par prieku. Viņi priecājas, ka var nolikt malā savu gribu un pielūgt Dievu Viņa svētajā dienā, kad viņu zemes rūpes pazūd un Dievs kļūst par viņu uzmanības centru. Tie ir cilvēki, kuri ir iemācījušies, ka patiesu atpūtu var atrast tikai Jēzū Kristū, kurš teica: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28). Tu nevari ievērot sabatu bez uzticēšanās sabata Kungam, kas tevi glābj no taviem grēkiem.

Sabats ir Dieva brīnišķīgās žēlastības attēls. Dievs pats uzgleznoja šo attēlu, sakot: „Izraēl, tu sešas dienas smagi strādā. Bet tad Es tev dodu dienu, kad tu vari pielūgt Mani, un tā vietā, lai šajā pielūgsmes dienā tu kāptu pie Manis, lai saņemtu pestīšanu, Es nāku pie tevis, apmetoties Savā svētnīcā, Savā telts mājoklī. Savā vārdā es nāku, lai runātu ar tevi un glābtu tavu dvēseli. Šī nav diena, kad tev jāstrādā, jo tavi darbi tevi nepietuvina Man. Šī ir diena, kad tev jāatpūšas, kamēr Mani priesteri strādā tavā labā, caur upurēšanu un lūgšanām.” Vai tu saproti? Sabats mācīja Izraēlu atpūsties Jēzus Kristus, gaidāmā Priestera un Upura, darbā kā vienīgajā veidā, kā tuvināties Dievam. Tāpēc tagad, kad Dievs mums saka: „Atcerieties sabata dienu,” Viņš saka: „Atcerieties, ka Es esmu žēlīgs Dievs, kas jūs glābs caur ticību Mana Dēla asinīm.”

Tāpat kā Vecās Derības sabats bija piemiņa par Izraēlas atbrīvošanu no verdzības Ēģiptē (5. Mozus 5:15), tā arī Jaunās Derības sabats ir piemiņa par mūsu atbrīvošanu no verdzības grēkam un ciešanām. Vecās derības ceremoniālais likums paplašināja sabata principu, iekļaujot sabata gadus, vienu gadu no katriem septiņiem gadiem, un pēc septiņiem sabata gadiem – jubilejas gadu, lielāko sabatu no sabatiem ceremoniālajā likumā. Jubileja bija “Kunga pieņemamais gads” (Jesajas 60:2), atbrīvošanas un atjaunošanas gads. Ebreju līgumkalpi tika atbrīvoti, un atsavinātā ģimenes manta tika atgriezta tās likumīgajiem īpašniekiem (3. Mozus 25:8–16, 28–33, 39–41, 54). Jēzus ir mūsu jubileja!

Ko tad mums vajadzētu darīt Kunga dienā, kad mēs neesam publiskā dievkalpojumā? Ja mums ir jāatpūšas no lielas daļas mūsu ikdienas aktivitāšu, kā mēs varam būt aktīvi, meklējot Kungu? Baunds (Nicholas Bownd) mums dod astoņus lieliskus norādījumus, kā pavadīt visu dienu kā garīgu jubileju.

Mums vajadzētu nodarboties ar:

1. Pašpārbaudi, lai atzītu savus grēkus un pateiktos par mums sniegtajām žēlastībām.
2. Lūgšanu par sevi, citiem un jo īpaši par Svētā Gara spēku Dieva Vārda kalpošanā, lai Svētais Gars apskaidrotu mūsu prātus ar patiesību un turklāt veidotu mūsu pieķeršanās jūtas saskaņā ar šo atziņu, apzinoties, ka mūsu jūtas — spēcīgie sirds motīvi — daudz tiešāk ietekmē to, ko darām, nekā mūsu izpratne vien.
3. Privātu Svēto Rakstu lasīšanu, gan plaši lasot Svētos Rakstus, gan lasot konkrētus tekstus un fragmentus, uz kuriem balstās tās dienas sprediķi.
4. Meditāciju par Dieva patiesību, “kas ir pati dzīve un spēks” Bībeles lasīšanā, lai “ar Dieva Svētā Gara palīdzību, nopietni un rūpīgi meditējot par Rakstiem, mēs visvieglāk saprastu, kā to, kas ir mācīts dievkalpojumā, pielietot savā dzīvē”. Izmanto meditāciju, lai barotu lūgšanu. Džordžs Svinnoks rakstīja: “Meditācija ir labākais lūgšanas sākums, un lūgšana ir labākais meditācijas noslēgums”.
5. Svētām sarunām ar citiem par to, ko esam lasījuši Dieva Vārdā vai dzirdējuši Dieva Vārda sludināšanā. Šādas sarunas ir kristiešu ģimenes pienākums (5. Mozus 6:6; 11:19). Tu varētu jautāt draugam: “Ko tu esi lasījis Dieva Vārdā, kas tev ir bijis īpaši noderīgs vai palīdzējis?”
6. Meditāciju un sarunām par Dieva darbiem radīšanā un providencē, kā mums ieteikts 92. psalmā ar nosaukumu: „Psalms vai dziesma sabata dienai”. Kā tu vari „parādīt” Dieva mīlestību un uzticību? Kādi Dieva darbi tevi dara priecīgu ? Ko tu mācies no Viņa spriedumiem uz zemes? Pateicies Dievam un dziedi slavas dziesmas Viņa vārdam.
7. Dziedot psalmus, no kuriem daudzi ir piemēroti dziedāšanai mājās, ļaujot kristiešiem priecāties par Kungu un kalpot Viņam ar prieku (Psalmi 100:2). Baunds norāda, ka Dieva slavēšana dziesmās ir īpaši piemērota sabatam, jo tas vairāk nekā jebkura cita diena ir “prieka laiks”, un “tāpēc, kad Kungs tad pilnībā nodod Sevi mums un Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai tas kļūtu mūsu, ar visiem Saviem nopelniem Vārdā, sakramentos un lūgšanā, tādējādi piepildot mūsu sirdis ar Svētā Gara prieku, to neizsakāmo un apskaidroto prieku [1. Pētera 1:8]; tāpēc mums jo īpaši vajadzētu dziedāt par Kunga prieku.” Kunga diena ir diena, kas ne tikai piepilda mūsu prātus, bet arī aizdedzina mūsu sirdis. Baunds rakstīja: “Tāpat kā visas zināšanas palielinās, jo īpaši klausoties, lasot un apspriežot Rakstus, tā visas pieķeršanās jūtas visvairāk tiek veicinātas ar meditāciju, lūgšanu un psalmu dziedāšanu.”
8. Kalpot cilvēkiem ar žēlsirdību un mīlestību, īpaši nabadzīgajiem, slimajiem, atraitnēm, bāreņiem un svešiniekiem, kas ietver arī miera noslēgšanu ar tiem, ar kuriem esam strīdējušies, un evaņģēlija sludināšanu grēciniekiem.

Tātad sabats ir diena, kad meklēt Dievu Viņa Vārdā un darbos. Žans Kalvins teica: „Mums ir viena noteikta nedēļas diena, kas ir pilnībā jāvelta Dieva vārda uzklausīšanai, lūgšanām un meditācijai par Viņa darbiem, lai mēs varētu priecāties par Viņu.” Un atkal, atslēga uz prieku sabatā ir darīt to visu mīlestībā uz Dievu. Vatsons rakstīja: „Sabatā dvēsele pievērš savu mīlestību Dievam; un tur, kur ir mīlestība, tur ir prieks.”

Mēs redzam, ka sabats nav laiks bezdarbībai un garlaicībai, bet laiks, kad mums jāatliek savi zemes darbi, lai varētu veltīt sevi garīgajai dzīvei un darbam. Tas ir laiks, kad barot un vingrināt savu dvēseli. Vatsons teica: „Sabats ir dvēseles tirgus diena.” Līdzīgi Henrijs Skaders teica: „Jo šī ir Dieva lielā [tirgus] vai dvēseles svētku diena, kurā tu vari pirkt no Kristus vīnu, pienu, maizi un tauku barību (Jesajas 55:1–4), zeltu, baltas drānas, acu ziedi (Atklāsmes 3:18), pat visas nepieciešamās lietas, kas apmierina un liek dvēselei dzīvot.” Šī atpūtas diena ir tava iespēja uzkrāt krājumus nākamajai nedēļai! Izmanto to labi.

Fragments no grāmatas “Delighting in God: A Guide to Sabbath-keeping” (Priecājoties Dievā: ceļvedis sabata ievērošanai)

Džoels Bīkijs un Pols Smolijs (joelbeeke.org)