Klausies arī:
Vēstulē romiešiem 12:1 Pāvils saka: “Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” Pāvila pamācība ticīgajiem Romā bija upurēt sevi Dievam nevis kā upuri uz altāra, kā Mozus likums prasīja upurēt dzīvniekus, bet kā dzīvu upuri. Vārdnīca definē upuri kā “jebko, kas ir iesvētīts un upurēts Dievam”. Kā mēs kā ticīgie iesvētām un upurējam sevi Dievam kā dzīvu upuri?
Saskaņā ar Veco derību Dievs pieņēma dzīvnieku upurus, taču tie bija tikai priekšvēstnesis Dieva Jēra Jēzus Kristus upurim. Tā kā Viņš pie krusta upurēja savu galīgo, vienreiz uz visiem laikiem derīgo upuri, Vecās Derības upuri kļuva novecojuši un tiem vairs nav nekādas nozīmes (Ebrejiem 9:11-12). Tiem, kas ir Kristū, pateicoties glābjošai ticībai, vienīgais pieņemamais pielūgsmes veids ir pilnībā ziedot sevi Kungam. Dieva vadībā ticīgā cilvēka vēl neizpirktajai miesai ir jātiek atdotai Viņam kā taisnības instrumentam (Romiešiem 6:12-13; 8:11-13). Ņemot vērā Jēzus galīgo upuri par mums, tas ir tikai saprātīgi.
Dieva vadībā ticīgā cilvēka vēl neizpirktajai miesai ir jātiek atdotai Viņam kā taisnības instrumentam
Kā praktiski izskatās dzīvs upuris? Nākamais pants (Romiešiem 12:2) palīdz mums to saprast. Mēs esam dzīvs upuris Dievam, ja nepakļaujamies šai pasaulei. Pasaule 1. Jāņa 2:15-16 ir definēta kā miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība. Viss, ko pasaule var piedāvāt, ir reducējams līdz šīm trim lietām. Miesas kārība ietver visu, kas uzmācas mūsu apetītēm un ietver pārmērīgas vēlmes pēc ēdiena, dzēriena, seksa un visa cita, kas apmierina fiziskās vajadzības. Acs iekāre lielākoties ietver materiālismu, iekārošanu pēc visa, ko redzam, bet kā mums nav, un to apskaušana, kam ir tas, ko mēs vēlamies. Dzīves lepnumu definē jebkura tieksme pēc tā, kas mūs uzpucē un nostāda mūs savas dzīves tronī.
Kā ticīgie var NEPAKĻAUTIES pasaulei? “Pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” Mēs to darām galvenokārt ar Dieva Vārda spēku, kas mūs pārveido. Mums ir jādzird (Romiešiem 10:17), jālasa (Atklāsmes 1:3), jāuzņem (Apustuļu darbi 17:11), jāiegaumē (Psalmi 119:9-11) un jāpārdomā (Psalmi 1:2-3) Raksti. Dieva Vārds, ko mūsu sirdīs sludina Svētais Gars, ir vienīgais spēks uz zemes, kas var mūs pārveidot no pasaulīguma uz patiesu garīgumu. Patiesībā tas ir viss, kas mums ir nepieciešams, “lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam” (2. Timotejam 3:17). Rezultātā mēs varēsim saprast, “kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs” (Romiešiem 12:2b). Tā ir Dieva griba, lai katrs ticīgais būtu dzīvs upuris Jēzum Kristum.
