Klausies arī:
Tas, ka pastāv tik daudz reliģiju, kā arī apgalvojums, ka visas reliģijas vedot pie Dieva, mulsina daudzus, kuri nopietni meklē patiesību par Dievu, un tāpēc daži zaudē cerību kādreiz sasniegt absolūto patiesību šajā jautājumā. Vai arī viņi pieņem universālistu apgalvojumu, ka visas reliģijas ved pie tā paša Dieva. Protams, skeptiķi arī norāda uz tik daudzu reliģiju pastāvēšanu kā pierādījumu tam, ka vai nu Dievu nevar pazīt, vai arī Dievs vienkārši nepastāv.
Romiešiem 1:19-21 ir bibliskais skaidrojums tam, kāpēc pastāv tik daudz reliģiju. Dieva patiesību redz un zina katrs cilvēks, jo Dievs to tā ir radījis. Tā vietā lai pieņemtu patiesību par Dievu un pakļautos tai, lielākā daļa cilvēku to noraida un meklē savu ceļu, kā saprast Dievu. Tas neved pie atklāsmes par Dievu, bet gan pie tukšas prātošanas, kurai nav jēgas. Šeit mēs atrodam pamatu “daudzajām reliģijām”.
Daudzi cilvēki nevēlas ticēt Dievam, kurš prasa taisnīgumu un morāli pareizu dzīvesveidu, tāpēc viņi izdomā Dievu, kurš neizvirza šādas prasības. Daudzi cilvēki nevēlas ticēt Dievam, kurš paziņo, ka cilvēkiem ir neiespējami pašiem nopelnīt ceļu uz debesīm. Tāpēc viņi izdomā Dievu, kurš pieņem cilvēkus debesīs, ja tie ir izpildījuši noteiktus soļus, ievērojuši konkrētus noteikumus un/vai pakļāvušies noteiktiem likumiem, vismaz tik labi, cik spēj. Daudzi cilvēki nevēlas attiecības ar Dievu, kurš ir suverēns un visvarens. Tāpēc viņi iedomājas Dievu drīzāk kā mistisku spēku, nevis personisku un suverēnu valdnieku.
Tik daudzu reliģiju pastāvēšana nav arguments pret Dieva pastāvēšanu vai arguments, ka patiesība par Dievu nav skaidra. Drīzāk tik daudzu reliģiju pastāvēšana ir pierādījums tam, ka cilvēce noraida vienīgo patieso Dievu. Cilvēce ir aizstājusi Viņu ar dieviem, kas viņiem vairāk patīk. Tas ir bīstami. Vēlme pārradīt Dievu pēc sava tēla nāk no grēcīgās dabas mūsos – dabas, kas beigās “pļaus pazušanu” (Galatiešiem 6:7-8).
Vai visas reliģijas ved pie Dieva? Nē. Visi cilvēki – reliģiozi vai ne – kādu dienu stāvēs Dieva priekšā (Ebrejiem 9:27), bet reliģiskā piederība nav tas, kas nosaka mūžīgo likteni. Tikai ticība Jēzum Kristum glābs. “Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.” (1. Jāņa 5:12). Tas ir tik vienkārši. Tikai kristietība – ticība Jēzus Kristus nāvei un augšāmcelšanai – ved pie Dieva piedošanas un mūžīgās dzīvības. Neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur Dēlu (Jāņa 14:6). Ir nozīme, kam tu tici. Lēmums pieņemt patiesību par Jēzu Kristu ir svarīgs. Mūžība ir ārkārtīgi ilgs laiks, tāpēc šo lēmumu nevar pieņemt vieglprātīgi.
