Klausies arī:
Džoels Bīkijs savā rakstā par Žana Kalvina zināšanām un dievbijību šādi apkopojis savu viedokli par Kalvina mācību par Svētā Gara darbu un rakstīto Vārdu: „Gara darbs nepapildina vai neaizstāj Rakstu atklāsmi, bet to apstiprina.”
1978. gada Čikāgas deklarācijas par Bībeles nekļūdību XVII pants skan šādi: „Mēs apstiprinām, ka Svētais Gars liecina par Rakstiem… Mēs noliedzam, ka šī Svētā Gara liecība darbojas atsevišķi no Rakstiem vai pret tiem.”
Gandrīz 100 gadus amerikāņu evaņģēlisti ir piekrituši tam, ka Dieva Vārds ir izvēlētais veids, kā Svētais Gars izvēlējies runāt. Diemžēl tas nav tas, ko viena no slavenākajām mūsdienu kustībām māca miljoniem milleniāļu visā pasaulē. Bilam Džonsonam, Bēteles draudzei un viņu mūzikas grupai Jesus Culture ir lozungs, ko viņi izmanto kā savas kalpošanas mantru: „Neliec Dievu kastē.” Bils Džonsons, galvenais skolotājs, kas pārrauga šo globālo kalpošanu, uzskata, ka tas nozīmē, ka Dievs labprāt runā ārpus Sava pietiekamā Vārda.
Šeit slēpjas viena no nopietnākajām kļūdām, kas šodien maldina jauniešus. Visa kustība nepareizi interpretē Dieva Vārdu.
Visacīmredzamākais un maldinošākais piemērs tam ir dihotomija (divu savstarpēji izslēdzošu īpašību vai iezīmju kopums), ko Džonsons mēģina radīt starp Bībeli un Svēto Garu, it kā Svētais Gars kādreiz teiktu kaut ko atšķirīgu, nošķirtu vai pārsniedzot to, ko Viņš sniedzis rakstītajā Vārdā. Džonsons atkārtoti nostāda Svēto Garu pret Bībeli, rakstot, ka Raksti nav pietiekami, lai atšķirtu Dieva balsi:
„Jēzus neteica: „Manas avis pazīs manu grāmatu.” Mums ir jāpazīst Viņa balss. Kāpēc šāda atšķirība? Tāpēc, ka ikviens var pazīt Bībeli kā grāmatu – pats sātans pazīst un citē Rakstus. Bet tikai tie, kuru dzīve ir atkarīga no Svētā Gara, pastāvīgi atpazīs Viņa balsi. Tas nenozīmē, ka Bībelei ir maza vai nekāda nozīme. Gluži pretēji. Bībele ir Dieva Vārds, un Raksti vienmēr apstiprinās Viņa balsi. Šī balss piešķir ietekmi tam, kas ir uzrakstīts…”
Šeit slēpjas viena no nopietnākajām kļūdām, kas šodien maldina jauniešus.
Ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ko Džonsons šeit saka: „Balss piešķir ietekmi…” Bils Džonsons ir uzdrošinājies nošķirt Dieva balsi no Dieva Vārda, it kā Dievs runātu jaunu informāciju ārpus tā, ko Viņš jau ir apsolījis kā „pietiekamu” (2. Timotejam 3:17), lai cilvēks varētu pieaugt līdz briedumam.
Džonsons to dara, lai piešķirtu autoritāti personīgām atklāsmēm ārpus un pāri rakstītajiem Svētajiem Rakstiem; tas ir dēmonisks plāns, kura saknes sniedzas 1800 gadu senā pagātnē pie herētiska viltus pravieša vārdā Montans. Nākamajās lappusēs Džonsons piebilst: “lai sekotu Viņam, mums jābūt gataviem sekot ārpus kartes – doties tālāk par to, ko zinām.” Viņš turpina: “Ar pašreizējo Rakstu izpratni esam nonākuši tik tālu, cik iespējams. Ir pienācis laiks ļaut zīmēm ieņemt savu vietu.” Atkal un atkal Bils Džonsons norāda uz zīmju autoritāti pāri Rakstiem.
Vai Bībele patiešām ir tikai ceļa zīme uz Svētā Gara patieso balsi? Acīmredzot Jēzus tā nedomāja. Kad Jēzus bija uz zemes, Viņš mācīja savus mācekļus caur Rakstiem: “Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti. ” (Lūkas 24:27). Pāvils arī mācīja šādi, kad rakstīja: “Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles.” (Romiešiem 10:17). Faktiski veselīgā kristietība vienmēr ir mācījusi, ka Svētais Gars izvēlējās runāt caur objektīvo Dieva Vārdu; Svētais Gars caur sirdsapziņu un pārliecību ved cilvēkus atpakaļ pie Rakstiem, lai tie ticētu un rīkotos saskaņā ar tiem. Raksti ir Svētā Gara balss. Jāņa 17:17 Jēzus pats saka: „Tavi vārdi ir patiesība.” Lietvārds “patiesība” darbojas kā izteicēja nominatīvs un ir saistīts ar tagadnes formā lietotu darbības vārdu, kas uzsver, ka Dieva vārds ir patiesība.
Tāpat kā Jēzus un Pāvils, divu tūkstošu gadu garumā svētie ir vienojušies, ka spēks ir pašā Dieva Vārdā.
Viens mazs pants, Romiešiem 13:13, pārvērta amorālo Svēto Augustīnu.
Nelaimīgais mūks Mārtiņš Luters uz visiem laikiem mainījās, pateicoties Romiešiem 1:17.
Amerikāņu atmodas kustības līderim Džonatanam Edvardsam tas bija 1. Timotejam 1:17. Edvards teica, ka viņa pirmais iekšējais prieka brīdis bija, lasot: “Bet pasaules mūžu valdniekam, neiznīcīgam, neredzamam vienīgajam Dievam lai ir gods un slava mūžu mūžos. Āmen.”
Raksti ir līdzeklis, ar kura palīdzību runā Svētais Gars. Svētais Gars nav relatīvs, dalīts vai šizofrēnisks Savos aicinājumos. Atjaunota dzīve, kas pakļauta Svētajam Garam, vienmēr atsauksies uz Rakstiem ticības un prakses jautājumos.
Pēteris 2. vēstulē 1:20-21 mācīja, ka Raksti ir Dieva patiesais Vārds, rakstot: “Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams; jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” 19. pantā Pēteris saka, ka pravietiskais vārds viņam ir kļuvis “stiprāks” caur (vai pat salīdzinot ar) viņa laiku kopā ar Jēzu Apskaidrošanas kalnā. Viņš turpina 20.–21. pantos, stiprinot šī pravietiskā vārda autoritāti, sakot, ka tas ir daļa no Rakstiem, kad viņš pasludināja: “Neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams.” Pēteris nesaka, ka tikai pravietiskās Rakstu daļas ir Dieva iedvesmotas, viņš saka, ka mēs zinām, ka pravietiskais vārds ir iedvesmots tieši tāpēc, ka tas ir „Rakstu pravietojums”. Pētera pieņēmums ir, ka viss, kas ir Rakstos, ir no Dieva, rakstīts ar cilvēku rokām, Svētā Gara vadīts.
Pēteris māca tieši to, ko Pāvils māca 2. Timotejam 3:16, ka „Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā.” Būtība ir tāda, ka Raksti ir līdzeklis, ar kura palīdzību runā Svētais Gars. Svētais Gars nav relatīvs, dalīts vai šizofrēnisks Savos aicinājumos. Atjaunota dzīve, kas pakļauta Svētajam Garam, vienmēr atsauksies uz Rakstiem ticības un prakses jautājumos.
Kristietība ir turējusies pie šīs patiesības jau 2000 gadus.
Šis raksts ir ņemts no Kosti Hinna un Entonija Vuda grāmatas Defining Deception (Maldu definēšana). Tā ir daļa no nodaļas, kurā aprakstītas mūsdienu populāro mistisko brīnumu kustību doktrinālās kļūdas.
Kosti Hins (forthegospel.org)
Kosti Hins ir draudžu dibinātājs un mācītājs The Shepherd’s House Bībeles draudzē Čandlerā, Arizonas štatā. Uzaudzis kā maldu mācītāja Benija Hina brāļa dēls, viņš tomēr pieaugušā vecumā ir iepazinis patieso evaņģēliju un atgriezies. Viņš ir mācītājs The Shepherd’s House Bībeles draudzē Arizonā un organizācijas For the Gospel (www.forthegospel.org) prezidents un dibinātājs. Viņš ir vairāku grāmatu autors (tostarp “God, greed and the (prosperity) gospel”, “Defining deception”, “More than a Healer” un “Knowing the Spirit”). Kosti un viņa sieva Kristīne dzīvo Gilbertā, Arizonas štatā, kopā ar četriem bērniem.
© For the Gospel Ministries 2025. Used by permission of For the Gospel Ministries. Source: https://www.forthegospel.org/read/deadly-doctrine-divorcing-spirit-truth
