Lasot ziņu virsrakstus caur Psalmiem
Pirms divām tūkstošgadēm Pāvils apmeklēja Atēnas un atklāja, ka tās iedzīvotājiem un viesiem “nekas cits nerūpēja kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt ” (Apustuļu darbi 17:21). Pāvilam šī bija iespēja dalīties ar savām patiesi labajām ziņām. Bet, ko lai mēs darām ar šodienas nemitīgo informācijas plūsmu, ar daudz vairāk ziņām, kas nāk no daudz vairāk vietām nekā iepriekšējās paaudzēs?
Dievs tur gaisā bezgalīgi daudz bumbiņu, bet lielākā daļa no mums spēj tikt galā tikai ar vienu vai divām.
1985. gadā, kad Nīls Postmans (Neil Postman) uzrakstīja grāmatu “Uzjautrinot sevi līdz nāvei” – draudi bija tādi, ka mēs dzīvosim vieglprātīgas dzīves un mirsim smiedamies . Postmans nomira 2003. gadā, kad 24/7 kabeļtelevīzijas ziņu kanāli pārņēma iepriekšējo spēļu šovu un situāciju komēdiju laikmetu. Kopš tā laika ziņu plūsma – papildināta ar “Twitter”, “Instagram”, “TikTok” un “Facebook” – kļuvusi par plūdiem. Postmana bažas par bēgšanu no realitātes joprojām ir nozīmīgas, bet te ir jautājums tagadnei: vai mirsim raudādami, vai arī trauksmes pārņemti?
Ziņas caur Psalmiem
Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir nepievērst uzmanību ziņām. Varbūt tā mēs varam izvairīties no pasaules noguruma, kas redzams šajā vietnes “Ozy News” aprīļa ziņojumā: “Vēl viena diena, vēl vienas šausmas. Kāds šāvējs ceturtdienas vēlā vakarā nošāvis astoņus cilvēkus kādā “FedEx” objektā Indianapolisā, pēc tam nogalinot pats sevi; šī ir jaunākā masu apšaude, kas satriekusi Ameriku.”
Tikai “Vēl viena diena, vēl vienas šausmas”? Par laimi, Bībele piedāvā labāku pieeju nemitīgajai slikto ziņu plūsmai, kas šodien nāk mums virsū. Konkrēti šie četri psalmi man palīdzējuši iebrist ziņu salauztībā, pašam nenoslīkstot.
1. Nenodarbini sevi ar ziņām
“Es netīkoju pēc lielām lietām, kas man būtu par augstām. Tiešām, es savu dvēseli apmierināju un klusināju kā no mātes krūts atšķirtu bērnu”. (Psalmi 131: 1-2)
“Lielās un augstās” lietas noteikti ietver teoloģiskās realitātes, bet šos izteicienus mēs varam attiecināt arī uz ziņām. Bībele mums neliek izvairīties no nozīmīgām ziņām, kas nāk no kādas citas valsts vai pasaules daļas. Tā mums saka – neesiet ar tām nodarbināti.
Virsrakstus varam lasīt, netērējot laiku, lai pārdomātu to notikumu detaļas, pār kuriem mums nav nekādas kontroles. Dievs tur gaisā bezgalīgi daudz bumbiņu, bet lielākā daļa no mums spēj tikt galā tikai ar vienu vai divām. Mums jākoncentrējas uz to, kas mums jāžonglē, nevis uz to, kas liks mums pamest mūsu konkrētos pienākumus.
2. Apzinies, kur atrodama tava vienīgā cerība
“Tu mani vadi pēc Sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā. Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes!” (Psalmi 73:24-25)
Vadība šajā dzīvē, mūžīgās dzīves cerība un gaidīšana, un secinājums: vai mums ir vēl kāda cita izvēle (kāds cits bez Tevis)? Kad sensacionālas ziņas apgrūtina mieru un klusumu, ir pienācis laiks lasīt Bībeli un gūt mierinājumu Dieva vadībā, Dieva apsolījumā, Dieva unikalitātē.
3. Seko Dieva ziņām vairāk nekā cilvēku ziņām
“Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs, cik ļoti dziļas Tavas domas! Tik nejēga to nesaprot, un nelga to neņem vērā! Ja bezdievji zaļo kā zāle un visi ļaundari zied, tad tomēr viņi tiks izdeldēti uz mūžu mūžiem.” (Psalmi 92:6-8)
Šī mācība ir pretrunā ar mūsdienu gudrību. Psihologs Lorenss Kolbergs (Lawrence Kohlberg) kļuva ievērojams ar apgalvojumu, ka “autonomā domāšana” ir cilvēka intelektuālās attīstības septītais un augstākais posms. Tas padara mūs par Dievu.
Augstākā pakāpe patiesībā ir atkarīga domāšana, kas atzīst mūsu paļaušanos uz Dievu. Sen atpakaļ Augustīns teica: “Ja tu tici tam, kas tev patīk evaņģēlijā, un noraidi to, kas tev nepatīk, tad tas nav evaņģēlijs, kam tu tici, bet gan tu pats.” Šodien mēs varētu teikt tā: ja mēs izmisīgāk sekojam līdzi ziņām nekā Bībelei, tad ne jau evaņģēlijam mēs uzticamies, bet mūsu “Facebook” ziņu plūsmai.
4. Vēro samaitātības liecību
“Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu. Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu. (Psalmi 19:2-3)
Šogad mūsu 24/7 ziņu dienesti runā, bet nepagodina Dievu; un tomēr mēs arī uzzinām kaut ko no ziņām, kas liecina par cilvēka grēcīgumu. Bībele māca, ka tad, kad cilvēks novēršas no Dieva, viņš rīkojas kā zvērs un ka zvērīgums reizēm sevi parādīs drausmīgos noziegumos. Mēs negribam kavēties pie tiem, bet, ja mēs tos ignorējam, mēs ignorējam pierādījumus cilvēka grēcīguma izpratnei, kas ir būtiska kristietībai – jo, ja cilvēks bez Dieva nav zvērīgs, tad Kristus upuris par mums bija lieks.
Gūsti mierinājumu Dieva vadībā, Dieva solījumā, Dieva unikalitātē.
Šo pantu paturēšana prātā var palīdzēt mums apzināti attiekties pret ziņām, bet netikt apgrūtinātiem ar amorālu žurnālistiku, kas uzsver visu troksni un niknumu pasaulē un pasniedz cilvēku dzīvi kā idiotu stāstītus stāstus, kas neko nenozīmē. Bībele bieži vien ir sensacionāla, jo modina no miega guļošos un atgādina par Dieva un cilvēka dabu. Bet amorālā žurnālistika ir sensacionālisms, kas nenorāda mums uz Dievu.
Mierinājums dzīvē un nāvē
Mēs esam mazi hobiti šajā lielajā pasaulē, bet mums ir lieliska iespēja pagodināt Dievu un baudīt Viņu jau tagad. Kā atzīmē Džons Paipers (John Piper): “Katrs prieks, kam Dievs nav kā centrālais prieks, ir caurs prieks, un beigās tas plīsīs kā burbulis.” Kristū mums var būt liels prieks, atklājot vairāk Viņu visās lietās, lai cik tumšas tās arī būtu, un godinot viņu pāri visām lietām, lai cik diženas tās arī būtu.
Lielāko daļu nakšu pirms gulētiešanas mēs ar sievu izrunājam viens ar otru pirmo Heidelbergas katehisma jautājumu un atbildi. Tas ir veids, kā iezemēt mūs realitātēs, kas sniedzas tālu virs ikdienas ziņu cikla un pat tālu virs bēdām, kas reizēm piemeklē mūsu pašu dzīvi. Jautājums ir par to, kas ir mūsu vienīgais mierinājums dzīvē un nāvē. Lūk, atbilde:
“Es nepiederu sev, bet piederu savam uzticamajam Pestītājam Jēzum Kristum, kurš ar Savām dārgajām asinīm ir pilnībā samaksājis par visiem maniem grēkiem. Viņš mani izglāba no visas sātana varas un mani pasargā tā, ka bez mana Debesu Tēva gribas no manas galvas nevar nokrist ne mats, jā, tā, ka visām lietām jādarbojas manas pestīšanas labā, un tāpēc ar savu Svēto Garu viņš mani pārliecina par mūžīgo dzīvību un liek man no sirds vēlēties un turpmāk būt gatavam dzīvot Viņam.”
Šajā sensacionālajā solījumā krāšņi apkopots Bībelē mācītais. Mums jābūt mazāk neatkarīgiem, bet vairāk atkarīgiem no Dieva, kas mūs ir izglābis. “Piederēt” nozīmē piederēt, “pilnībā samaksāts” nozīmē pilnībā, “visa velna vara” nozīmē visu varu, “visas lietas”, kas darbojas mūsu glābšanas labā, nozīmē visas.
Ja mēs ticam šiem solījumiem un nemitīgi atgādinām sev par tiem, mēs varam klausīties ziņas, nenodarbinot sevi ar tām. Mēs varam atcerēties, kur atrodas mūsu vienīgā cerība. Mums var vairāk rūpēt Dieva nevis cilvēku ziņas. Un mēs varam skatīties uz samaitātību un netapt tās aprīti. Citiem vārdiem sakot, arī informācijas laikmetā mēs varam stāvēt stabili.
Mervins Olaskijs (desiringGod.org)
