Meli Nr. 1: Homoseksualitāte ir norma
Šajā apgalvojumā ir ietverta pārliecība, ka homoseksuālā orientācija ir patiesa un nemainīga. Homoseksuālā orientācija, kas ir psihoterapeita Freida izgudrojums (19. gadsimts), ir nebibliska personības kategorija un pretēja radītajai kārtībai, jo tā pārdefinē grēcīgo iekāri par kaut ko tādu, kas nosaka, kas tu esi, nevis to, kā tu jūties.
Šī pārliecība tādējādi liecina, ka Dieva Vārds neattiecas uz homoseksuālo orientāciju, jo homoseksuālā orientācija atspoguļo cilvēka pamatbūtību. Kādi, kas sauc sevi par kristiešiem, uzskata, ka homoseksuālā orientācija ir iepriekš noteikta, nemainīga un ir daļa no Dieva radīšanas un mūžīgā plāna. Daži cilvēki uzskata, ka homoseksualitāte ir iestrādāta cilvēka identitātē.
Mums ir jāpārdomā, kādēļ LGBTQ+ kustība ir pieņēmusi Dieva nemainīguma īpašību kā homoseksuālās orientācijas īpašību. Dievs ir nemainīgs – Dievs nekad nemainās. Kāds teologs definējis Dieva nemainīgumu kā “Dieva pilnību, ar kuru Viņš ir paaugstināts pāri visam”. Bet, ja jūs apmaināt Radītāju pret radību, jūs piešķirat Dieva īpašības cilvēkam. Kad mēs dzirdam: “Homoseksuālā orientācija ir iekodēta un nemainīga”, tas ir iedomājams tikai pasaulē, kas jau ir apmainījusi Radītāja pielūgsmi pret radības pielūgsmi – Dievu pret elku. “Homoseksuāli kristieši” (šī frāze mēģina savienot nesavienojamo) māca, ka nevar nožēlot to, kas tu esi, kā tu jūties vai pat to, ko tu vēlies. Viņi uzskata, ka homoseksuāla orientācija ir morāli neitrāla, nošķirta no cilvēka grēcīgās dabas, to nevar nožēlot un tā reti mainās cilvēka dzīves laikā. Tie ir meli.
Meli Nr. 2: Būt garīgam cilvēkam ir labestīgāk nekā būt bibliskam kristietim
Nebiblisks garīgums pieņem cilvēkus tieši tādus, kādi tie ir, vai vismaz apsola to. Tā ir reliģija, kas paaugstina būšanu par “labu” cilvēku pār savas dzīves nodošanu Kristum. Nebibliski garīgajam cilvēkam viss ir viens. Izšķirtspēja un hierarhijas tiek sauktas par ļaunprātīgām, un patiesais garīgums it kā ir atrodams mūsos pašos. Šāda veida garīgums, nebiblisks garīgums, uzskata, ka viss Visumā it kā ir daļa no šī dievišķā spēka un vienojošā līdzsvara – noteikumi, dalījumi un atšķirības viņaprāt ir vardarbīgas.
Turpretī bibliskam kristietim ir divu veidu realitāte: Dievs un radība. Dievs ir mūžīgs, trīsvienīgs, personisks, svēts, mīlošs un nošķirts no savas radības. Saskaņā ar biblisko garīgumu ir divu veidu cilvēki: tie, kas mīl Dievu, un tie, kas pretojas Dievam. Lai gan mēs paši radām savas problēmas, atsakoties dzīvot saskaņā ar Viņa likumiem, Dievs sniedz vienīgo risinājumu caur Kungu Jēzu Kristu. Mācītājs un teologs Pīters Džounss, TruthXchange dibinātājs, piedāvā noderīgu paradigmu, lai salīdzinātu nebiblisku garīgumu ar biblisku garīgumu. Lai gan nebibliskais garīgums sevi reklamē kā laipnu un iekļaujošu, patiesībā tas ir narcistisks un nolādošs.
Meli Nr. 3: Feminisms nāk par labu pasaulei un draudzei
Feminisms aizsākās 1792. gadā ar Marijas Volstounkraftas (Mary Wollstonecraft) darbu “Sievietes tiesību attaisnošana” (A Vindication of the Rights of Woman). Kā liecina tās nosaukums, tās mērķis bija “attaisnot”, kas nozīmē “aizstāvēt savas tiesības uz īpašumu”. Un kādas tiesības vajadzēja aizstāvēt? Sievietēm vajadzēja iegūt tiesības uz pilsonību. Vollstonekrafta centās panākt, lai sievietēm tiktu piešķirtas tiesības uz izglītību un balsstiesības. Feminisms kopš 1792. gada ir izgājis cauri četriem “viļņiem” jeb posmiem, un pēdējais vilnis ir tik ļoti saistīts ar LGBTQ+ kustību, ka šobrīd, 2025. gadā, mēs pat nespējam definēt, kas ir sieviete, vai aizstāvēt viņas tiesības uz eksistenci – un jo īpaši tiesības tikt atzīmētai kā pilsonei. Feminisms pasaulē ir pagājis – to ir izspiedis transseksuālisms. Tomēr evaņģēliskā baznīcā feminisms ir dzīvs un vesels. Ja baznīca ir nolēmusi sekot pasaulei, nevis to vadīt, tā noteikti ilgi kavējas ar atmestajām tendencēm un simpātijām.
Mums nav jābūt viszinošiem, jo Dievs jau tāds ir. Tikai Kristus var atrisināt problēmas, ar kurām mēs šodien saskaramies.
Feminisma piekritēji uzskata, ka Bībelei nav nekādas saistības ar dzimumu lomām, pienākumiem vai prasībām, jo ideja par to, ka vīrieši un sievietes ir radīti pēc Dieva nodoma Dieva mērķiem uz zemes, ir vecmodīga, muļķīga, bīstama, ļaunprātīga un kultūras radīta. Dažas feministes, kas sauc sevi par kristietēm, uzskata, ka Ādama vadošā loma ir grēkā krišanas sekas – tātad grēks. Viņi apgalvo, ka Bībelē nav pamatojuma tam, ka precētai sievietei ir jāpakļaujas savam vīram un draudzes vecajiem, vai ka vecajiem un mācītājiem jābūt kvalificētiem vīriešiem. Bībeles panti, kas aicina sievu paklausīt savam vīram Kungā, piemēram, vēstulē Titam 2:4-5, Pētera 1. vēstulē 3:1, 5-6 un vēstulē Kolosiešiem 3:18, tiek “kontekstualizēti” un tad noraidīti. Šādas feministes uzskata, ka feminisms piedāvā labojumu kristietībai, jo bez feminisma Bībele atbalstīs sieviešu nīšanu. Bez glābjošā feminisma, viņi apgalvo, baznīca neapzināti veicinās seksuālu vardarbību, piešķirot vainīgajiem ārkārtīgu un nekontrolētu varu un garīgu vardarbību, aizliedzot sievietei izmantot savas mācīšanas dāvanas no kanceles un uzņemties mācītāja un vecaja lomu. Tie ir meli.
Meli Nr. 4: Transseksuālisms ir normāls
Cilvēki, kas tic tā dēvētajam dzimumu mainīgumam, arī uzskata, ka dzimumu atšķirībām nav bioloģiska vai ontoloģiska (sākotnēja un mūžīga) pamata. Dažiem cilvēkiem transseksuālisms esot tikpat normāls kā vasaras raibumi un zilas debesis vasaras dienā. Transdzimuma aizstāvji apgalvo, ka pastāv vairāk nekā divi bioloģiskie dzimumi un vēl vairāk dzimšu – 2022. gadā bija 72 dzimumi un 78 dzimtes vietniekvārdi. Ar laiku to var būt desmit tūkstoši. Ko tas viss nozīmē? Kā mēs esam nonākuši līdz tam, ka ASV kāds var ienākt reproduktīvās aprūpes klīnikā (Planned Parenthood) un pēc 45 minūtēm saņemt recepti spēcīgiem hormoniem, kuru lietošanas rezultāts ir sterilizācija līdz mūža galam? Mēs esam nonākuši šeit, ticot meliem, ka vismaz daļai cilvēku transseksuālisms ir normāla parādība.
Meli Nr. 5: Piedienība ir novecojis slogs, kas kalpo vīriešu pārākumam un kavē sievietes
Cilvēki, kas tic šiem meliem, noraida kristiešu sieviešu piedienības tikumu. Noliedzot, ka vīrieši un sievietes ir atšķirīgi, ar atšķirīgiem pienākumiem, aicinājumiem un robežām, tie, kas noraida piedienību, uzskata, ka aicinājums sievietēm ievērot atšķirīgus ģērbšanās, runas un uzvedības standartus ir nomācošs. Viņi noliedz, ka sievietes ir parādā saviem brāļiem piedienību. Tam pamatā ir feministu pārliecība, ka nav godīgi, ka sievietes atšķiras no vīriešiem un ka prasība sievietēm ģērbties un uzvesties ar biblisku piedienību palīdz vīriešiem kontrolēt sievietes. Mūsdienu baznīcas vidē piedienība ir aizstāta ar ekshibicionismu.
Drosmīgi turieties pie Kristus!
Kad šķiet, ka mēs dzīvojam Bābeles torņa pirmajā stāvā, kad visa pasaule, šķiet, ir apmaldījusies, mums drosmīgi jāturas pie Kristus, dedzīgi jālasa un jāatgādina sev Bībeles vārdus, ar aizrautību jābūt aktīviem Bībelei uzticīgas draudzes locekļiem, ar prieku jādzied psalmi un ar pazemību jālūdz par saviem ienaidniekiem. Mums ir jābūt pazemīgiem cilvēkiem, atceroties, ka neesam radīti, lai būtu viszinoši. Mums nav jābūt viszinošiem, jo Dievs jau tāds ir. Tikai Kristus var atrisināt problēmas, ar kurām mēs šodien saskaramies.
Dievs mūs aicina dzīvot kristīgu dzīvi drosmīgi, runāt patiesību un bīties Dieva, ne cilvēku. Vai mēs kopā ar Jēzu varam dziedāt Psalmu 118:6: “Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka. Ko cilvēki man darīs?” Es zinu. Tu vari iedomāties garu sarakstu ar lietām, ko pasaule var tev nodarīt. Tavs dēls, kurš sauc sevi par Amēliju, negrib ar tevi runāt. Tevi atlaidīs no darba, ja uz savām durvīm neuzlīmēsi varavīksnes uzlīmi. Jūsu kaimiņi jūs ienīstu, uzzinot, ka ticat Bībeles Dievam. Tas viss var būt, un tomēr šis pants aicina mūs skatīties uz lietām no perspektīvas, īpaši no Tā Kunga perspektīvas, kā tas redzams Ebrejiem 11, kur mēs no pirmavota redzam, ka Dievs izmanto mūsu ticību neatkarīgi no tā, vai mēs dzīvojam vai mirstam.
Šis ir ticības stāsts, kas mums patīk:
Un ko vēl lai saku? Man pietrūktu laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Sampsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem, kas ar ticību valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši, lauvu rīkles aizbāzuši, uguns spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši, pārvarējuši nespēku, karā stipri kļuvuši, svešus kara pulkus piespieduši bēgt. (Ebrejiem 11:32-34)
Šis ir ticības stāsts, kas biedē:
Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu. Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti; pasaule nebija viņu cienīga, viņiem bija jāmaldās pa tuksnešiem, kalniem, jāmīt alās un aizās. (Ebrejiem 11:36-38)
Dievs pieskaita, ka gan dzīvība, gan nāve, ja tā notiek ticībā, veicina evaņģēlija izplatīšanos un dod godu Dievam. Kristiešiem nekad nevajadzētu nicināt ciešanas Kristus dēļ. Un, kā mēs redzam šodien un kā tas ir bijis draudzes vēsturē, daudzi īstie kristieši cietīs Kristus patiesības dēļ.
Raksts ir adaptēts no Rozārijas Baterfīldes grāmatas “Pieci meli mūsu nekristīgajā laikmetā” (Five Lies of Our Anti-Christian Age)
Rozārija Baterfīlde (crossway.org)
Rozārija Baterfīlde (Doktora grāds, Ohaio štata universitāte) ir autore, mācītāja sieva, mājmācības mamma un bijusī angļu valodas un sieviešu studiju profesore Sirakūzu universitātē. Viņa ir autore grāmatām “Slepenās domas: negaidīta atgriešanās”, “Netraucētā atvērtība” un “Evaņgēlijs nāk komplektā ar mājas atslēgu”.
This article was translated by permission from the original English article published by Crossway.
Raksta oriģināls: https://www.crossway.org/articles/5-lies-our-culture-is-telling-us/
