Skip to content Skip to sidebar Skip to footer

13 pīlāri veselīgu draudžu dibināšanai 

Ar draudžu dibināšanu nepietiek. Misijas uzdevuma mērķis ir dibināt veselīgas, spēcīgas un bibliskas draudzes. Tā tās attēlo daudzveidīgo Dieva gudrību un izveido ilglaicīgu, uzticīgu evaņģēlija liecību mūsu sabiedrībā.  

Taču, lai šo uzdevumu paveiktu, mums ir jāzina, kas saskaņā ar Bībeli ir draudze.  

Šī raksta mērķis ir aprakstīt 13 veselīgu draudžu dibināšanas pīlārus. Tie ir nepieciešamie balsti. Tie nav svarīgi tikai “sākumā”, bet gan visos attīstības posmos, pat ja ir nepieciešama gudrība, lai tos piemērotu dažādos draudzes dzīves posmos. 

1. PĪLĀRS: APŅEMŠANĀS IEVĒROT BIBLISKU EKLESIOLOĢIJU 

Vietējā draudze ir misijas līdzeklis un mērķis (Apustuļu darbi, Atklāsmes grāmata 2-3).  

Dieva ieceltais misionārs evaņģelizācijai un mācekļu veidošanai ir vietējā draudze, kurai Viņš ir apsolījis pastāvīgu aprūpi, piešķīris Savu varas mantiju un ordinējis kā patiesības balstu un misijas posteni sabiedrībā (Efeziešiem 5:29-30; Mateja 16:18-20; 1. Timotejam 3:15; Apustuļu darbi).  

Kad mēs sakām “bibliskā eklesioloģija”, mēs domājam par uzticīgu mēģinājumu saprast un piemērot Dieva nodomu attiecībā uz Viņa draudzi, kā tas atklāts Viņa Vārdā. Uzticīgiem draudžu dibinātājiem ir jāsāk šeit. Dievam kā draudzes Radītājam ir visas pilnvaras paziņot Savus nodomus par to, kā draudzei vajadzētu darboties.  

Visā Apustuļu darbu grāmatā, kad Jēzus vēsts nonāk jaunās vietās un cilvēki atsaucas ticībā un grēku nožēlā, Dieva ļaudis veido jaunas draudzes. Misionāri, protams, nes liecību par Jēzu, bet pastāvīgais darbs ir uzticēts vietējām draudzēm, kas ir organizētas saskaņā ar Dieva nodomu (Titam 1:5). Cilvēki, kas pievienojas draudzei, apliecina, ka viņi ir vienoti ar Kristu un atdzimuši Gara spēkā (Romiešiem 6:5; Titam 3:5). Šie ticīgie apņemas celt draudzi gan padziļinot tās briedumu, gan aizsniedzot pasauli (Efeziešiem 4:11-16). 

Draudžu dibināšana nav uzņēmējdarbības pasākums, kas paredzēts neatkarīgu misionāru atbalstam. Tā nav arī cilvēku veidojums, ar kuru var manipulēt pragmatisku mērķu sasniegšanai. Draudžu dibināšana ir Dieva plāna īstenošanās, lai caur Jēzu atpestītu Savus ļaudis. Tā ir iesaistīšanās darbā, ko Viņš veic, lai glābtu grēciniekus un atjaunotu pasauli no sātana, grēka un nāves šausmām (1. Korintiešiem 3:9).  

Draudžu dibinātājiem ir jāsāk savs darbs ar dziļu apņēmību attiecībā uz vietējo draudzi, skaidru definīciju par to, kas ir draudze, un neatlaidīgu apņemšanos noteikt šo vietējo draudžu veselību par prioritāti. 

2. PĪLĀRS: APŅEMŠANĀS DEDZĪGI LŪGT 

Dievs ir galvenais draudžu dibinātājs. Viņš ne tikai ir dibinājis draudzes jau aptuveni divus tūkstošus gadu, bet Viņš ir arī vienīgais, kas dod dzīvību grēkā mirušajiem un apvieno tos draudzē (Efeziešiem 2:1-22).  

Draudžu dibinātāji atzīst savu dziļo atkarību no Dieva Gara, dedzīgi lūdzot (Apustuļu darbi 6:4). Viņi atzīst, ka neviens pragmatisks paņēmiens nav pietiekams vai nepieciešams, lai celtu Dieva draudzi. Dibinātājiem nevajadzētu noraidīt visas stratēģijas un plānošanas formas, bet viņi veido stratēģiju un plāno, cerot un paļaujoties uz Dieva darbību, nevis uz sevi.  

Šī paļāvība izpaužas jaundibinātās draudzes dzīvē dažādos veidos, no kuriem pirmais ir lūgšana. Draudzei baudot Dieva svētības, slavas un pateicības lūgšanām vajadzētu būt normālām izpausmēm (Filipiešiem1:3-5). Tādām jābūt arī lūgšanām pēc gudrības un par praktiskām vajadzībām.  

Turklāt draudzēm vajadzētu regulāri kopīgi lūgt. Jēzus paziņoja, ka Viņa tauta būs lūgšanas nams (Mateja 21:13). Jau no paša sākuma jaundibinātās draudzes locekļiem lūgšana jāuzskata par vienu no svarīgākajām lietām, ko viņi dara kopā. 

3. PĪLĀRS: KONCENTRĒŠANĀS UZ UZTICAMU VECAJU SAGATAVOŠANU 

Vietējā draudze ir kopiena, ko vada kvalificēti vīri, kuri tiecas uz kalpošanas darbu Dieva ļaudīm (Apustuļu darbi 20:17-38; 1.Timotejam 3:1-7; Titam1:5-9). Draudzes vadītāju izvēle ir viens no svarīgākajiem lēmumiem, ko draudze pieņems, lai nodrošinātu tās ilgtermiņa dzīvotspēju un uzticību.  

Daudzu draudžu dibināšana sākas ar mācītāju komandu. Dažas sākas tikai ar vienu “dibināšanas mācītāju”. Diemžēl šādos gadījumos pārāk bieži potenciālais mācītājs izvirza pats sevi.  

Vispārīgi runājot, ar individuālu mācītāja kalpošanu nepietiek. Svētie Raksti skaidri norāda, ka (vairākiem) mācītājiem vajadzētu vadīt draudzi un rūpēties par to. Dibinātājam ir jāsāk meklēt un sagatavot citus vadītājus, kuri vai nu jau ir kvalificēti šādam darbam, vai arī varētu uzņemties šo lomu ar atbilstošu apmācību un atbalstu.  

Dažreiz šos cilvēkus sūtītājdraudze nosūtīs, un viņi pārcelsies kopā ar dibinātāju komandu. Citos gadījumos viņi parādīsies dibināšanas kontekstā. Jebkurā gadījumā jaunajai draudzei šie cilvēki ir jāiepazīst, jāvēro un jāapstiprina šim darbam.  

Un jaundibinātajām draudzēm ir jābūt uzmanīgām. Vajadzība pēc līdera nav attaisnojums, lai sasteigtu procesu (1. Timotejam 5:22). Pārsteidzīga jaunu mācītāju iecelšana ir katastrofas recepte. Draudzei vajadzētu pacietīgi noskaidrot, vai potenciālajam mācītājam ir dievbijīgs raksturs. Cilvēkam nevajadzētu vēlēties titulu, bet gan no sirds ganīt Dieva ļaudis. 

Mācītājiem ir jāveido dzīvas, veselīgas attiecības, kas balstītas uz uzticību, mīlestību un savstarpēju atkarību. Šo attiecību veidošana, visticamāk, būs vislielākais izaicinājums draudzes dibināšanas un atjaunošanas sākumposmā. Taču laika gaitā tās svētīs draudzi turpmāko gadu garumā. 

Kas ir veselīga draudze
Marks Devers

Kas ir veselīga draudze? Kā to atpazīt? Kā tā atšķiras no citām draudzēm? Uz ko katrai draudzei būtu jātiecas? Pēc kādiem kritērijiem man meklēt draudzi? Grāmata palīdzēs uz šiem jautājumiem atbildēt saskaņā ar Dieva Vārdu.

4. PĪLĀRS: PAREIZA PATIESĪBAS PASLUDINĀŠANA IR PRIORITĀTE 

Mācītājs galvenokārt vada draudzi ar uzticamu sludināšanu un mācīšanu (2. Timotejam 4:2). Bībele ir Dieva atklātais Vārds. Tā ir nekļūdīga un pietiekama visās lietās, kas attiecas uz dzīvi un dievbijību (2 Timotejam 3:16-17; 2 Pētera 1:3). Mācītājam ir jāvada draudze, lai tā cienītu Bībeli kā tādu.  

Dinamiska sludināšanas kalpošana ir būtiska veselīgai draudžu dibināšanai. Draudžu dibinātāji, protams, ir aizņemti. Uzdevumi krājas, tāpat kā spiediens mazāk laika veltīt sludināšanai un vairāk laika dažādām citām lietām. 

Uzticīgs mācītājs tomēr piešķirs prioritāti laikam, kas nepieciešams, lai studētu, sagatavotu un sludinātu sprediķus, kas parāda Kristus centrālo lomu visos Svētajos Rakstos. Viņš parādīs uzticīgas Bībeles studēšanas prasmes, ko draudzes locekļi varēs atkārtot paši. Laika gaitā draudzes sprediķi – līdztekus veselīgai lūgšanu diētai – palīdzēs attīstīt draudzes garīgo veselību vairāk nekā jebkura cita prakse. Svarīgi ir arī citi uzdevumi, bet neviens no tiem nedrīkst aizstāt Vārda kalpošanas centrālo lomu. 

Iknedēļas sludināšana sapulcētai draudzei nav vienīgais uz Vārdu vērstas kalpošanas elements. Kā atzīmē kāds autors, Vārdam vajadzētu skanēt no mūsu kanceles svētdienas rītā un pēc tam atbalsoties visas nedēļas garumā – caur mācekļojošām attiecībām, viesmīlību, evaņģelizāciju, padomdošanu, ģimenes svētbrīžiem un mazajām grupām.  

5. PĪLĀRS: IEGULDĪJUMS PRIEKPILNĀ EVAŅĢELIZĀCIJĀ 

Draudze ir kolektīvs liecinieks Jēzus perfektās dzīves, aizvietojošās nāves un uzvarošās augšāmcelšanās dzīvi transformējošajai vēstij. Tie, kas ticībā ir saņēmuši šo labo vēsti, ir pilnvaroti kā vēstneši, lai pasludinātu šo vēsti citiem (2. Korintiešiem 5:17-21; 1. Pētera 2:9-10). Jēzus slavenā līdzība par sējēju atgādina draudzei par tās uzdevumu plaši un nešķirojot izkaisīt evaņģēlija sēklu, pat ja mēs ticam, ka Dievs ir tas, kurš galu galā gādā par augšanu (Mateja 13). Viņš dāvā pestīšanu; draudze vienkārši pasludina pestīšanas vēsti.  

Draudžu dibinātājiem patīk izkaisīt evaņģēlija sēklu. Taču evaņģelizācija nav tikai mācītāja vai draudžu dibinātāja darbs. Tas ir visas draudzes darbs. Patiesībā kaut kādā mērā tieši draudzes locekļi ir evaņģelizācijas centienu “frontes līnijās”. Viņi ir tie, kurus Dievs ir ielicis sabiedrībā starp neticīgajiem un kuri tādējādi var vieglāk pasludināt Jēzu pasaulei, kura viņus vēro.  

Draudze sapulcējas svētdienā un pēc tam izklīst visas nedēļas garumā. To darot, visa draudze iesaistās evaņģelizācijā gan kolektīvi, gan individuāli. Jaundibinātajām draudzēm vajadzētu būt zināmām ar savu evaņģelizācijas degsmi, kā arī ar savu skaidrību un pārliecību par evaņģēliju.  

6. PĪLĀRS: MĒRĶTIECĪGAS PIEDERĪBAS DRAUDZEI UN DRAUDZES DISCIPLĪNAS STRATĒĢIJA 

Draudzei pieaugot – vai nu caur atgriešanos, vai dzīvesvietas maiņu – tai ir jāveic smags darbs, lai uzturētu jēgpilnu piederību draudzei. Kā izskatās jēgpilna piederība draudzei?  

Pirmkārt, uzticīgi mācītāji iespējami labāk nodrošinās, ka draudzes locekļu kandidāti  saprot evaņģēliju, tic Jēzus pabeigtajam darbam un nes augļus, kas apliecina Dieva Gara darbību viņu dzīvē. Citiem vārdiem sakot, jaunizveidotajai draudzei būtu jābūt skaidram locekļu uzņemšanas procesam, kurā mācītāji izskaidro, kam viņu draudze tic un kā tās locekļi plāno rūpēties viens par otru. Šīs pārliecības un apsolījumi parasti ir izklāstīti ticības apliecībā un draudzes derībā.  

Augsts skatījums uz piederību draudzei prasa arī periodisku draudzes disciplīnas praktizēšanu, kā paskaidrots Mateja evaņģēlijā 18:15-20 un 1. Korintiešiem 5. nodaļā. Būs situācijas, kad kāds draudzes loceklis neņem vērā Dieva Vārdu un atsakās nožēlot apzinātos grēkus. Šādos gadījumos draudzei ir jāaizsargā sava veselība un liecība, cenšoties aizrādīt loceklim un, ja tas nenožēlo grēkus, izslēdzot viņu no draudzes. Šīs rīcības motivācija vienmēr ir mīlestība — pret draudzi kopumā, pret vērojošo pasauli un pat pret konkrēto locekli.  

Lai gan draudzes disciplīnas prakse ir sarežģīta, tā ir ļoti svarīga jaunizveidotajai draudzei. Tā ir jāmāca un jāpraktizē jau no paša sākuma, jo grēku pārņemta draudze, kura ir pilna ar grēku nenožēlojušiem locekļiem, galu galā kavēs savu misiju un kaitēs Kristus reputācijai sabiedrībā.  

7. PĪLĀRS: RŪPES PAR GARĪGO VESELĪBU 

Šis draudzes piederības un disciplīnas pīlārs nenozīmē, ka mūsu ganīšanai vajadzētu būt bezpersoniskai un pārāk strukturētai. Drīzāk šīs prakses vienkārši nozīmē, ka vadītāji rūpējas par katras atsevišķas avs dvēseli un garīgo labklājību.  

Draudze, kas ir apņēmusies praktizēt šīs lietas, būs pilna ar attiecībām, kurās nes cits cita nastas. To vadīs gani, kas pazīst tās avis, kuras Dievs viņiem ir devis. Mācītāji nav izpilddirektori, kas ir pilnvaroti vadīt organizāciju; viņi ir gani, kas atskaitīsies Dievam par katra sava cilvēka garīgo labklājību (Ebrejiem 13:17; 1. Pētera 5:1-5). 

Draudzei augot, mācītāji šo garīgās aprūpes darbu uzticēs arvien vairāk un vairāk locekļiem. Tas ir tas, ko nozīmē, ka mācītājiem ir jāapbruņo svētie kalpošanas darbam, lai miesa pati sevi celtu (Efeziešiem 4:1-16). Šis darbs notiks gan neformāli, locekļiem pašiem uzņemoties rūpes vienam par otru, gan formāli, izmantojot dažādas draudzes kalpošanas struktūras. 

8. PĪLĀRS: APŅEMŠANĀS NEATLAIDĪGI VEIDOT MĀCEKĻUS 

Dievs audzē Savu draudzi Savā laikā un saskaņā ar Savu plānu. Draudzes attīstība bieži vien šķiet lēna, pat nogurdinoša. Būs periodi, kad stagnācija vai regresija būs ikdienišķa parādība. Tomēr draudžu dibinātājiem ir jāuzticas pavēlēm, ko Jēzus pirmkārt deva Savai draudzei un visiem nākamajiem ticīgajiem (Mateja 28:18-20). Mācekļu veidošanas darbs – tas ir, kristīšana un sludināšana visās tautās – nenotiks ātri. Bet tas būs veiksmīgs, jo Jēzus visā šajā ceļā ir mums līdzās (Mateja 28:20).  

Draudzes pirmajos gados, īpaši stagnācijas periodos, vadītāji būs kārdināti meklēt “ātru risinājumu”, kādu veidu, kā audzēt draudzi bez mokošā mācekļu veidošanas darba. Taču uzticami dibinātāji un mācītāji tam pretosies. Viņi neatlaidīgi turpinās darbu, neskatoties uz šķietami lēno progresu.  

Šie vadītāji arī apņemsies attīstīt citus, kas spēs uzņemties uzdevumu mācekļot ticīgos līdz briedumam. Pat vislabākais mācītājs nevar viens pats rūpēties par draudzes mācekļu veidošanas vajadzībām (Efeziešiem 4:11-16; 1. Korintiešiem 12:12-30). Darbs ir jāsadala tā, lai dažādi locekļi ar savām atšķirīgajām dāvanām kopīgi mācītu citiem, kā sekot Jēzum (Romiešiem 12:4-8). Šis darbs ir īpaši nepieciešams jaunatgrieztajiem, kuriem ir nepieciešami draudzes locekļi, kas būtu viņiem līdzās.  

Pirmajos draudzes darbības gados šis process var būt neformāls. Bet, draudzei augot, tās vadītājiem, visticamāk, būs jāizstrādā sistēmas, lai nodrošinātu, ka šāda mācekļu veidošana notiek draudzes locekļu vidū.  

Visbeidzot, mums jāatceras, ka šis process prasīs laiku. Tāpēc mācītājiem ir jābūt gataviem palikt, lai redzētu, kā tas tiek īstenots. Vadītājiem ir jābūt pacietīgiem, ar lūgšanām gaidot, kad mācekļu veidošanas kultūra iesakņosies draudzes ļaudīs. 

9. PĪLĀRS: ŽĒLSIRDĪBAS UN LĪDZJŪTĪBAS DARBU IZMANTOŠANA 

Viscaur Svētajos Rakstos Dieva valstības nākšana tiek parādīta ar zīmēm par to, kāda būs dzīve, kad Dievs visu atkal atjaunos (Lūkas 8, Apustuļu darbi 2:42-47). Šīs Dieva spēka izpausmes nav galvenais Dieva pestīšanas darba fokuss; tās ir kā starmeši, kas apstiprina Jēzus identitāti un misiju. 

Jaundibinātās draudzes izceļas savā kopienā ne tikai ar to, ko tās māca, bet arī ar žēlsirdības un līdzjūtības darbiem. Salauztajā sabiedrībā vajadzības ir milzīgas, pat nospiedošas. Tāpēc draudžu dibinātājiem ir jānosaka, kā koncentrēt savas draudzes ierobežoto laiku un resursus.  

Evaņģelizācija un māceklība ir  draudžu dibinātāja uzdevuma sirdspuksti, bet pat jauna draudze paturēs prātā Pāvila pamudinājumu darīt labu visiem (Galatiešiem 6:10). Šie labie darbi ir līdzeklis, ar kura palīdzību draudze izstaro savu gaismu tumšajā pasaulē, gaismu, ko Kungs var izmantot, lai vilktu cilvēkus pie Sevis  (Mateja 5:14-16; Titam 2:14). 

Kā šie darbi ir saistīti ar sludināšanas un māceklības kalpošanu jaundibinātā draudzē? Īsāk sakot, draudzes Vārda kalpošanai ir jāstiprina viss, ko tās locekļi dara, pielietojot evaņģēlija patiesības savās darbavietās un apkārtnē. Kad draudzes locekļi dzīvo Dieva godam, pasludina evaņģēliju saviem kolēģiem un iegulda labos žēlsirdības un līdzjūtības darbos, viņi nodrošina stabilu pamatu jēgpilnām attiecībām. 

10. PĪLĀRS: GATAVĪBA GARĪGAI CĪŅAI 

Ienaidnieka centieni ir vērsti pret vietējās draudzes darbu (Mateja 16:18). Ja sātans strādā, lai sagrautu draudzi, tad mēs varam būt droši, ka draudzi ir vērts celt. Šie uzbrukumi būs pastāvīgi, īpaši pret draudzes dibinātāju un viņa ģimeni.  

Šo uzbrukumu forma var atšķirties, bet bieži sastopamas garīgās cīņas tēmas ietver intensīvu trauksmi vai depresiju, slimības vai nediagnosticētas kaites, laulības nesaskaņas un vienotības trūkumu, neatlaidīgus kārdinājumus no iepriekšējiem grēka cietokšņiem (piemēram, alkoholisma vai pornogrāfijas), reālu vai šķietamu vientulību un konfliktus draudzes dibināšanas komandā vai galveno vadītāju vidū. 

Gudri draudžu dibinātāji paredz šādus uzbrukumus un attiecīgi sagatavojas. Viņi atpazīst, ka tās ir garīgas cīņas, kas ir jāizcīna ar garīgiem līdzekļiem (Efeziešiem 6). Viņi nekaunas no uzbrukumiem, ar kuriem saskaras, jo viņi atpazīst ienaidnieka darbību un uztic sevi Dieva spēkam cīnīties viņu labā. Viņiem ir jābūt arī plānam, kā censties atrisināt konfliktus un cīnīties par attiecību vienotību.  

Tas nozīmē arī to, ka šiem dibinātājiem un viņu draudzēm varētu būt noderīgas atbalsta sistēmas ārpus vietējās draudzes, kas var iet kopā ar viņiem šajā cīņā. 

11. PĪLĀRS: STRATĒĢISKA PARTNERĪBA AR SŪTĪTĀJDRAUDZI 

Draudžu dibinātājiem vajadzētu uzturēt ciešas attiecības ar savu(-ām) sūtītājdraudzi(-ēm). Draudzes dibinātājs, visticamāk, ir saņēmis apmācību un apstiprinājumu no savas sūtītājdraudzes. Un tieši šīs draudzes aprūpē viņš un viņa komanda tika nosūtīti misijā, līdzīgi kā Antiohijas draudze deva ieguldījumu Pāvila un Barnabas labā (Apustuļu darbi 13:1-3). 

Sūtītājdraudze darbojas kā lidmašīnu bāzes kuģis, nodrošinot draudzes veidošanas komandu ar resursiem un izsūtot viņus viņu misijā. Nosūtošā draudze ir arī vissvarīgākā vide, kurā apstiprināt, vai draudžu dibinātājs ir kvalificēts.  

Taču attiecības tad nedrīkst beigties. Šajā procesā izveidotā uzticība sagatavo dibinātāju komandu ilgtermiņa attiecībām. Šīs attiecības ļauj mācītājam un draudzei kopumā baudīt ilgtermiņa aprūpi, lūgšanas un padomu.  

Šīs attiecības nav vienpusējas, tās ir abpusējas. Jaundibinātā draudze iedrošina savu sūtītājdraudzi, stāstot, kā Kungs darbojas tās vidū. Viņi aicina sūtītājdraudzi lūgt, kalpot un, iespējams, pat finansiāli atbalstīt viņu kalpošanu ilgtermiņā. Šādā veidā draudžu dibinātāji un sūtītājdraudze iekļaujas Apustuļu darbos aprakstītajā partnerības modelī starp draudzēm. 

12. PĪLĀRS: ILGTSPĒJĪGS FINANŠU MODELIS 

Ticiet vai nē, nauda mācītājiem un draudžu dibinātājiem Jaunajā Derībā tiek pieminēta diezgan bieži. Pāvils aicināja draudzes, kuras viņš dibināja, ieguldīt līdzekļus viņa pastāvīgajā misijas darbā (2. Korintiešiem 11:9). Viņš arī atzina, ka mācītājiem par savu darbu ir jāsaņem alga (1. Timotejam 5:1-18). Pat pašam Kungam Jēzum bija finansiāli atbalstītāji (Lūkas 8:1-3).  

Draudžu dibinātāji parasti saskaras ar unikālu izaicinājumu. Viņu draudze nevar viņus pilnībā atbalstīt. Dibinātājiem ar to ir jārēķinās; ja viņi to nedarīs, maz ticams, ka viņu darbs izdzīvos. Pat tad, ja viņi savā jaunajā pilsētā spēs izdzīvot, slodze, ko ģimenei radīs trūkums, laika gaitā, visticamāk, nomāks kalpošanas dzīvīgumu. Reaģējot uz šo situāciju, daži mācītāji meklē otru darbu, lai savilktu galus. Taču šī žonglēšana bieži vien izrādās grūts uzdevums. 

Ko gan mācītājam vajadzētu darīt?  

Vienkārši runājot, draudžu dibinātājiem būtu jācenšas izveidot tādu finansiālo modeli, kas ļautu viņiem veikt kalpošanas darbu ilgāku laiku. Pārāk bieži draudžu dibinātāju finanšu resursi izsīkst ilgi pirms draudze ir izaugusi no savas sākotnējās attīstības stadijas. Dažos gadījumos, jo īpaši pilsētu centros, dibinātāji un draudzes var nekad nespēt pilnībā sevi uzturēt. Šiem vadītājiem ir nepieciešams plāns ilgtermiņa ārējam atbalstam – gan sev, gan, iespējams, draudzei kopumā. 

Veselīgai sūtītājdraudzei vajadzētu palīdzēt dibinātājam izstrādāt šo modeli. Pamatojoties uz dibinātāja unikālajām vajadzībām un atrašanās vietu, jau sākumā jāizstrādā pamata budžets un līdzekļu piesaistes plāns. Lai gan sūtītājdraudze var atbalstīt ievērojamu daļu šo vajadzību, bieži vien ir prātīgi dot iespēju arī dibinātājam piesaistīt kādu naudas daļu.   

13. PĪLĀRS: PARTNERĪBA AR LĪDZĪGI DOMĀJOŠĀM DRAUDZĒM  

Misijas darbs var būt vientuļš, īpaši tiem, kas pieraduši pie dinamiskas un augošas kristiešu kopienas. Tā kā veselīgas draudzes dibināšana prasīs laiku, dibinātājiem ir jārēķinās ar zināmām attiecību grūtībām un pat vientulību.  

Viens no pretlīdzekļiem ir attiecību veicināšana ar līdzīgi domājošām draudzēm jaunajā vietā. Šādas draudzības dažviet būs vieglāk izveidot nekā citviet, taču neatkarīgi no vides mācītājam ir jāatrod draugu brālība, ar kuriem viņš var sazināties, dalīties un kalpot. Šim nolūkam var palīdzēt dažādi mācītāju un draudžu tīkli. 

Iespējams, ka pilsētā ir arī mācītāji, kuri jau gadiem, pat gadu desmitiem strādā misijā. Dibinātājiem būtu prātīgi pazemīgi iesaistīties šajās attiecībās, uzdot jautājumus un ieklausīties. Dibinātājam ir viegli ienākt jaunā vietā ar mērķi kaut ko pierādīt un censties apstiprināt savu identitāti, darot kaut ko labāk nekā citi, kas nākuši pirms viņa. Tā rezultātā, pat neapzināti, veidojas konfliktējošas attiecības ar esošajiem vadītājiem. Šāds saspīlējums maz palīdz veicināt kopīgo Dieva darba mērķi attiecīgajā vietā. Lai gan ne visi esošie vadītāji izrādīsies labvēlīgi, gudrs dibinātājs centīsies nopelnīt tiesības ienākt attiecīgajā vietā, veicinot attiecības ar vadītājiem, kas tur jau ir.  

Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka draudzes dibinātājs veido attiecības ar līdzīgi domājošiem vadītājiem, kuri vienādi saprot Jēzus evaņģēliju, draudzes misiju un mācītāja uzdevumu. Šīs doktrinālās līdzības veido pamatu partnerībai gan pašreizējos, gan pat turpmākajos draudžu dibināšanas centienos. Pateicoties šīm attiecībām, pavisam jauna draudze var atbalstīt līdzīgi domājošu draudžu darbu, kuras pašas ir kaut kur dibināšanas procesā.  

Mācītājiem un draudzēm ir vajadzīgas nozīmīgas attiecības ar citām draudzēm – iedrošinājumam, pamācībai un pilnīgākai ainai par to, kā Dievs vāc Sev ļaudis tautu starpā. 

SECINĀJUMS 

Viena lieta ir dibināt draudzes. Pilnīgi cita lieta ir dibināt veselīgas draudzes.  

Šiem 13 pīlāriem būs nozīme veselīgu vietējo draudžu dibināšanā. Kā jau minēts, vadītājiem ir jābūt apņēmīgiem tos ievērot – ne tikai no paša sākuma, bet arī visas savas kalpošanas laikā. To nozīme nekad nemazinās, pat ja vajadzības laika gaitā mainās.  

Mets Rodžers (9Marks.org)

0